Balduins no Alnas (mir. 1243. Varisā) - valoņu cilmes cisterciešu mūks no Alnas (Aulne-sur-Smbre) klosteŗa Lježas tuvumā. 1230 vasarā nosūtīts uz Rīgu kā pāvesta Gregorija IX legāta kardināla Otto pilnvarnieks, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas domkapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu. B. izšķīra strīdu par labu Rīgas domkapitulam un apstiprināja tā iecelto bīskapu Nikolaju. 1230.28.XII B. parakstīja līgumu ar kuršu karali Lameķinu (Lammekinus) un 14 novadu pārstāvjiem. Saskaņā ar to kurši apsolīja kristīties, pieņemt un apgādāt vicelegāta B. mācītājus, maksāt pāvesta ieceltajam bīskapam un prelātiem tādas pašas nodevas, kādas maksāja Gotlandes iedzīvotāji. Pēc līguma kuršiem jāpiedalās aizsardzības un uzbrukuma kaŗos pret pagāniem, visās lietās jāklausa viecelegātam, tad viņiem tiesības palikt uz mūžu brīviem, kamēr viņi paliek pie katoļu b-cas. 1231.17.I B. parakstīja gandrīz līdzīgu līgumu ar A. Kursas 12 novadu pārstāvjiem. Līgumi paredzēja tikai nelielas nodevas un kuršus pasargāja no Livonijas vācu varas pārstāvjiem. Tas radīja B. konfliktu ar vāc. Vāc. milit. pārņēma Kursu un daļu Zemg. un Gotlandē sagūstīja kuršu delegātus, kas bija ceļā pie pāvesta. 1232.28.I pāvests iecēla B. par legātu Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē un apm. tad pat iecēla viņu par Zemg. bīskapu. 1233.20.IV pārņemot Zemg. savā personīgā aizsardzībā. Kad B. savā pārziņā pārņēma arī Harju, Vīru un Tallinu, Kristus kaŗaspēka (Zobenbrāļu) ordenis ar brutālu milit. varu izpostīja B. pasākumus un apcietināja vai nogalināja viņa atbalstītājus. 1234.9.II viņu atcēla no legāta posteņa, bet 1236 B. atteicās no Zemg. bīskapa posteņa un 1237 sāka Ķelnes līdzbīskapa pienākumus. 1239 viņš piedalījās krustakaŗā un pārņēma Vizī virsbīskapa pienākumus Turcijā starp Adrianopoli un Konstantinopoli.

E.Andersons

Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 131.-132.lpp.

Ievietots: 06.01.2003.

HISTORIA.LV