Autīnes sacelšanās (1212) - pirmie Ljas vēst. avotos (Latviešu Indriķa hronikā, XVI, 3-6) pieminētie zemn. nemieri, kas vērsti pret feod. ekspluatāciju. Cēsu zobenbrāļi atņēma Autīnes (pie Cēsīm) latgaļu zemn. tīrumus un bišu kokus. Tas 1212.g. rudenī izraisīja latgaļu un viņiem kaimiņos dzīvojošo lībiešu sacelšanos. Par Autīnes sacelšanās centru kļuva lībiešu apdzīvotā Satezeles pils (Siguldā). Autīnes sacelšanās izvērtās par tautas atbrīv. kustību pret svešzemju iebrucējiem. Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu karaspēks sacelšanos apspieda. Lībiešiem par sodu uzlika kontribūciju un palielināja nodevas. Latgaļu zemniekiem atdeva bišu kokus, bet viņiem nolaupītā zeme kļuva par Cēsu pilsmuižas pamatu. L. Zeids T. Feodālisms Livonijā. R., 1951.
Latvijas padomju enciklopēdija. 1.sējums, 539.lpp.
Ievietots: 07.03.2002.