Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (09038.-10040.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (08030.-09036.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (10043.-11031.rinda)

Atskaņu hronika (09037.-10042.)

(09037.) Tad Namejs nu ar vīriem brašiem

(09038.) šurp atjāja ar zirgiem knašiem.

(09039.) Cik daudz bij viņam kareivju,

(09040.) to pasacīt jums nevaru.

(09041.) Viņš tērvetiešu vadons bija.

(09042.) Viņš savus vīrus savīkšīja,

(09043.) viņš gribēj' brāļiem pakaļ dzīties

(09044.) un steidza ceļam sataisīties.

(09045.) Vislabākos viņš izraudzīja

(09046.) no ļaudīm, Dobelē kas bija.

(09047.) Tie devās solī raitā

(09048.) aiz brāļiem karagaitā,

(09049.) tie tecēja un skrēja

(09050.) un ceļā negulēja,

(09051.) drīz pakaļpulkus panākot.

(09052.) To steidza fogtam paziņot,

(09053.) kas bij vēl gauži savārdzis

(09054.) un par to ļoti noskumis.

(09055.) Pats dievs tam ļoti žēlīgs bija,

(09056.) no vārguma to atpestīja;

(09057.) viņš juta spēkus pieaugam,

(09059.) Tas sakārtoja savējos,

(09061.) Jau kājnieki bij sarindoti

(09063.) jo bēgt tak negribējās tiem.

(09064.) Bet Namejs nu ar savējiem

(09065.) pa mežu viņiem pakaļ drāzās

(09066.) un varen nikni virsū gāzās.

(09067.) Kad tie, kas viņam līdzi bija,

(09068.) nu pamanīja,

(09069.) ka fogta pulks steidz kārtoties

(09070.) un taisās viņiem pretoties,

(09071.) no zirgiem viņi nolēca

(09072.) un visi kopā sanāca

(09073.) pret brāļiem doties cīniņā.

(09074.) To pulkam fogts bij priekšgalā.

(09075.) Kad naidniekus viņš redzēja,

(09076.) viņš vienam no tiem pieskrēja

(09077.) un deva spēju dūrienu,

(09078.) lai sabruktu to karaspēks

(09079.) un šādi deldēts tiktu grēks.

(09080.) Bij zemgaļiem ar neveiksmes:

(09082.) ko jūs par to gan teiktu?

(09083.) Tie kaujas laukā palika.

(09085.) tie mājup aizlikās.

(09086.) Par ķīlu palikās

(09089.) nu projām bēga zemgaļi.

(09090.) Bet laupījumu kopīgi

(09091.) ar kuršiem brāļi sadalīja,

(09092.) cik tik vien to skaitā bija.

(09094.) tā pils, kas kādreiz nodega,

(09096.) tas tagad kļuva karalauks.

(09097.) Pēc cīņas brāļi kopīgi

(09098.) ar kuršiem devās priecīgi

(09099.) uz mājām, kur tos sagaidīja.

(09100.) Lūk, tāda šī te cīņa bija.

(09101.) Tie Jēzum Kristum pateicās,

(09102.) kam gods un slava pienācās.

(09103.) Pēc kāda laika notika,

(09104.) ka fogts un komturs nolēma

(09105.) iet jaunā karagājienā.

(09106.) Un, kad nu visā drīzumā

(09107.) šo ziņu brāļiem pavēstīja,

(09108.) tie tūdaļ ceļa jūtīs bija

(09109.) un jāja nu uz Dobeli,

(09110.) kur jāsakauj bij zemgaļi.

(09111.) Tā apspriede bij Kuldīgā,

(09112.) kas pils ir kuršu novadā.

(09113.) Tad itin drīzi vēstneši

(09114.) pie kuršiem tika sūtīti.

(09115.) Tie viņus apziņoja aši,

(09116.) un ieradās ar vīri braši

(09117.) kādā norā mežmalā,

(09118.) vietā, viņiem noteiktā.

(09119.) Tad komturs, fogts un visi brāļi,

(09120.) kam jāstaigā bij ceļi tāļi,

(09121.) pie kuršiem nāca pļaviņā,

(09122.) kur sēdēja tie pulciņā.

(09123.) Bij brāļiem līdzi nākuši

(09124.) tur kuplā skaitā bruņneši.

(09125.) Kad karaspēks bij sapulcējies

(09126.) un ceļvežus sev izvēlējies,

(09127.) tas ceļā devās steidzīgi,

(09128.) lai sasniegtu drīz Dobeli.

(09129.) Tur ceļi bija visai slikti,

(09130.) un vīri nomocījās dikti,

(09131.) pa purviem, mežiem viņi jāja.

(09132.) Mežs pēdējais kad sveikas māja,

(09133.) tad viņi skaidri nomanīja,

(09134.) ka rīta stunda tuvu bija.

(09135.) Tad izraudzīja vīrus brašus

(09136.) kā fogta līdzgaitniekus knašus.

(09137.) Ar brāļi zirgus atstāja

(09138.) un fogtam līdzi aizgāja,

(09139.) pēc Dobeles tie tīkoja.

(09140.) Un zirgi viņiem sekoja.

(09141.) Fogts ļaudis tā nu izvadīja,

(09142.) ka it neviens tos nemanīja,

(09143.) pirms uzkāpa tie pilskalnā

(09144.) un nonāca tai pilsētā.

(09145.) Tur dažu tā tie modināja,

(09146.) ka tas vairs celties nedomāja:

(09147.) tik dikti tie pa ausi krāva.

(09148.) Tur trīssimt sievu, vīru kāva.

(09149.) Ja izbēgt neizdevās šiem,

(09150.) šie rokās krita kristiešiem.

(09151.) Un tad šī skaistā pilsēta

(09152.) nu tika nodedzināta.

(09153.) Liels laupījums tur tika gūts,

(09154.) un zemgaļiem bij liktens grūts.

(09155.) Nu arī komturs atnācis

(09156.) bij Dobelē un atvedis

(09157.) tos zirgus tiem, kas nākuši

(09158.) bij kājām šurp uz Dobeli.

(09159.) Kad katram bij tā zirgs nu dots

(09160.) un laupījums viss sakopots,

(09161.) tad pulkiem lika sakārtoties.

(09162.) Uz Kuldīgu tad steidza doties

(09163.) ar karaspēku kopīgi

(09164.) nu brāļi varen priecīgi.

(09165.) Ar sievām, bērniem vienkopus

(09168.) Daudz laupījuma guvuši

(09169.) tie bija Dobelē.

(09170.) Nu mājās Kurzemē

(09171.) to dalīja tie līdzīgi,

(09172.) kā nabagi, tā bagāti:

(09173.) cik vien tā viņiem bija,

(09174.) to visu sadalīja.

(09175.) Tur daļu dabūja ar die's,

(09176.) tam steidzās visi pateikties.

(09177.) No Dobeles kad pārnākuši

(09178.) tie bija, kā jūs dzirdējuši,

(09179.) uz mājām zemes ļaudis gāja,

(09180.) uz Kuldīgu tie brāļi jāja.

(09181.) Kad viņus bija manījuši

(09182.) tie, kas bij mājās palikuši,

(09183.) tiem daļa rūpju izgaisa.

(09184.) Nu visi viņi slavēja

(09185.) to kungu debesīs,

(09186.) kam slava nedzisīs.

(09187.) Bet zemgaļiem vis nepatika,

(09188.) ka bieži jāts pie viņiem tika

(09190.) Ko nu lai saka zemgaļi?

(09193.) Tad Namejs, vadons Tērvetē,

(09194.) vairs ilgāk laiku netērē:

(09195.) viņš zemgaļus nu atriebt gāja.

(09196.) Gar Daugavu viņš jestri jāja

(09197.) ar līdzpaņemtiem varoņiem,

(09198.) kā nākas, labi bruņotiem.

(09199.) To uzzināja Mītavā.

(09200.) Tad vēstnešiem nu ātrumā

(09201.) uz Rīgu projām doties lika

(09202.) un maršalam tas ziņots tika.

(09203.) Par brāli Gerhardu to sauca,

(09204.) pie kura nu šie sūtņi trauca,

(09206.) tas nācis bij, cik zinu es.

(09208.) to vēsti bija dzirdējis,

(09211.) ka šādi brīdināts viņš tika.

(09212.) Viņš brāļiem gatavoties lika,

(09213.) un tie nu steidzās apbruņoties.

(09214.) Tad lika viņš ar pulkiem doties

(09215.) tiem turp, kur bija jācīnās.

(09216.) Un arī pats viņš ieradās.

(09217.) Kad krustneši to uzzināja,

(09218.) tie arī žigli līdzi gāja.

(09219.) No Cēsīm Rīgā atnācis

(09220.) bij brālis kāds un atvedis

(09221.) simt zemessargu sevim līdz,

(09222.) lai zemgaļus tie sakaut līdz.

(09223.) To dzirdējuši, nāca nu

(09225.) kam vidū balta josla bija.[307]

(09226.) To pirmo reizi ieraudzīja

(09227.) pie Cēsīm, tur tas zināms nācis

(09228.) un letu zemē plīvot sācis,

(09229.) kur sievas braši zirgos jāj

(09230.) un vīriem darbos līdzās stāj.

(09231.) Tik tiešām to jums sacīt varu,

(09232.) ko arī šajā brīdī daru,

(09234.) Ar vīriem Rīgā ieradies,

(09235.) kā esmu jums jau sacījis,

(09236.) bij brālis, viņu vadonis,

(09237.) kam viņi labprāt paklausīja.

(09238.) Pie maršala viņš nācis bija

(09239.) ar šo te savu pulciņu,

(09240.) kā es jums tikko stāstīju.

(09241.) Tiem maršals izmeklēja vietu

(09242.) un lūdza, lai tie turpu ietu.

(09243.) Netāl no vietas minētās

(09244.) tur kāda sēta[308] atradās,

(09245.) kur maz vien ļaužu dzīvoja.

(09246.) Kā teikts, tā pulks ar darīja.

(09247.) Bet stāvoklis tam nebij jauks,

(09249.) Tad izsūtīja izlūkus,

(09250.) it izveicīgus varoņus.

(09251.) Tiem pēkšņi Namejs uzbruka

(09252.) un vienu no tiem saķēra.

(09253.) Tam plāni būtu izgājis,

(09254.) ja nebūtu to pazinis

(09255.) pats Namejs, kas to izprašņāja,

(09256.) par brāļiem smalki iztaujāja.

(09257.) Tas visvisādi izlocījās,

(09258.) jo moku nāves dikti bijās.

(09259.) Bij rīta stunda pagājusi,

(09260.) kad steidzās tie uz Rīgas pusi:

(09261.) pats Namejs līdz ar karpulku.

(09263.) un brāļu vairogus,

(09264.) un brašus varoņus.

(09265.) Tik aši tie nu projām steidza,

(09266.) ka izlūku pat nenobeidza.

(09267.) Tie savās zemēs atgriezās,

(09268.) un daži nomest pasteidzās

(09269.) pat vairogus, lai vieglāk būtu:

(09270.) tos nest tiem rādījās par grūtu.

(09271.) Tie divos pulkos izšķīrās:

(09272.) pa zemi Namejs aizlaidās,

(09274.) tā sauc to upi zemgaļi.

(09275.) Tas izlūks bij tik tuvu nu,

(09276.) ka redzēj' brāļu karogu.

(09277.) Tam krūtīs sirds gandrīz vai stāja,

(09278.) tas sauca un ar roku māja.

(09279.) Tad maršals klāt tam pieskrēja

(09280.) un, kas par lietu, jautāja:

(09281.) kas viņam esot noticis,

(09282.) vai naidniekus viņš redzējis?

(09283.) Vīrs teica: “Esmu redzēj's tos,

(09284.) un pats tik tikko izglābos:

(09285.) tie mani saķēra,

(09286.) par brāļiem jautāja,

(09287.) diezin kāds gals man būtu bijis,

(09288.) ja mani Namejs nepaglābis,

(09289.) kas šurp bij sirot nācis

(09290.) un laupīt bija sācis.

(09291.) Kad karogu viņš ieraudzīja,

(09292.) tad viņam daudz, ko jautāt, bija,

(09293.) vairs izprašņāt tam nebij grēks,

(09294.) cik liels ir mūsu karaspēks.

(09295.) Es teicu, ka stāv pretī tiem

(09296.) pulks, kas no letiem, igauņiem

(09297.) ir vākts. Tas tiem nu nepatika,

(09298.) tie mani iekaustīt jau lika,

(09300.) tie mani vaļā palaida.” -

(09301.) “Nu vairs nav ilgāk jāgaida,”

(09302.) tā sacīja viss karaspēks,

(09303.) “nu pagānus sist nebūs grēks.”

(09304.) Nu pulki steidza sakārtoties

(09305.) un pagāniem tad pakaļ doties.

(09306.) Pa priekšu maršals knaši jāja,

(09307.) viņš pagāniem pa pēdām gāja,

(09308.) uz Lielupi kas aizbēga.

(09310.) Tā visi viņi drāzās,

(09311.) tik mežonīgi brāzās,

(09312.) ka drīz dažs zirgs bij guris jau,

(09313.) kaut diena vēl ne pusē nav.

(09314.) Kā izdevās man uzzināt,

(09315.) bij maršals drīz tik tuvu klāt,

(09316.) ka ienaidniekus redzēja,

(09318.) līdz tiem uz mājām sagribējās.

(09319.) Bet tomēr viņiem palaimējās:

(09320.) kāds trīsdesmits gan ledū bruka,

(09321.) bet tomēr visi sveikā spruka,

(09322.) jo tie no zirgiem atteicās,

(09323.) kas tur tai ledū palikās,

(09324.) un bēdīgi uz krastu gāja.

(09325.) Neviens vairs viņus nevajāja.

(09326.) Nu teikšu, kā tas bija viss:

(09327.) kas ledū nebij ielūzis,

(09328.) uz mājām trauca itin knaši.

(09329.) Tiem maršals pakaļ dzinās aši:

(09330.) vēl laupījums nav jāsavāc.

(09331.) Bet dažiem apstulbis bij prāts:

(09332.) tie brāļu pulku pameta,

(09333.) tiklīdz tie zirgus redzēja,

(09334.) kas ūdenī tur peldējās, -

(09335.) tos iegūt viņiem gribējās.

(09336.) Bet maršals to vēl nemanīja,

(09337.) ka viņa pulks tik mazs jau bija -

(09339.) vairs deviņi vien palikuši:

(09340.) bez pieciem brāļiem, kalpiem trim

(09341.) viens bruņinieks, un cēls bij šim

(09342.) pret ļaudīm un pret dievu prāts,

(09343.) kam kalpot bij viņš aicināts.

(09344.) Kad naidniekus pulks vajāja,

(09345.) viņš Rīgas priekšā sacīja:

(09346.) “Pirms pienāks stunda devītā,

(09347.) pie troņa debess augstībā

(09348.) es dieva mātei tuvošos

(09349.) un viņa mani aplaimos.”

(09350.) No Vestfālenes bij viņš nācis,

(09351.) nu fogta amatu viņš sācis.

(09352.) Tā zirgs aiz noguruma stāja,

(09353.) no brāļiem atšķīries viņš jāja.

(09354.) Kad Namejs, kas pa zemi brāzās

(09355.) un tad uz ledus virsū drāzās,

(09356.) šo bruņinieku redzēja,

(09357.) tas viņam spēji uzbruka

(09359.) Jau Namejs taisījās uz mājām,

(09360.) kad redzēja pa priekšu jājam

(09361.) tos astoņus. Tad viņš ar sparu

(09363.) ar vīriem trīsdesmit - ar tiem

(09364.) viņš uzbruka šiem astoņiem.

(09365.) Bet brāļu pulciņš nemanīja,

(09366.) ka ienaidnieks uz pēdām bija.

(09367.) Kad Namejs dusmīgi tos dūra,

(09368.) tad dzīve izvērtās tiem sūra:

(09369.) trīs brāļus Namejs nonāvēja,

(09370.) tiem diviem līdzjāt vajadzēja

(09371.) uz Tērveti - tas tik bij skats!

(09373.) Bet tie, ar karogu kas jāja,

(09374.) par to neko vēl nezināja.

(09375.) Bet, tuvāk pienākot

(09377.) kas bij no ledus atbrīvoti,

(09378.) tie zināt vēlējās nu ļoti,

(09380.) “Viņš tālāk aizjājis

(09381.) ar spēkiem nelieliem. Nu trauciet

(09382.) tam pakaļ, atpakaļ to sauciet!”

(09383.) šie ļaudis tā tiem atbildēja,

(09384.) un tie ar laiku netērēja,

(09385.) tie zirgiem sānos piešus dūra,

(09386.) līdz tur, kur nāves vara sūra

(09387.) to bruņnieku bij paņēmusi,

(09388.) tie bēdās apstājās nu klusi.

(09389.) Tad tālāk jādodas nu bija,

(09390.) un viņi beigtos ieraudzīja,

(09392.) Par to bij prāts tiem noskumis:

(09393.) tie labprāt būtu kāvušies,

(09394.) ja pagāni būt' ļāvušies.

(09395.) Bet maršals, kas bij sagūstīts,

(09396.) nu tika tālāk nosūtīts

(09397.) pie augstā kunga Traideņa,

(09398.) lietuviešu ķēniņa.

(09399.) Tur divcīņā viņš spiests bij stāt,

(09400.) līdz abiem diviem gals bij klāt.

(09401.) Tā brālis Gerhards mira nu.

(09402.) Lai dievs uz savu valstību

(09403.) tā dvēseli nu nes!

(09404.) To viņam vēlu es.

(09405.) Nu zināms jums ir it paties,

(09406.) ka mestrs Konrāds ieradies

(09407.) bij Līvzemē ar saviem brāļiem

(09408.) pa ceļiem līkumotiem, tāļiem.

(09409.) Kā viņš tur laiku pavadīja?

(09410.) Viņš zemi labi apskatīja,

(09411.) viņš runāja ar bīskapiem

(09412.) un ļoti iepatikās tiem.

(09413.) jo labi uzvesties viņš prata

(09414.) un arī mīlīgs bij no skata:

(09415.) viņš varēja tiem patikties,

(09416.) to ticēt varat jūs paties.

(09417.) Viņš ķēniņvīrus redzēja,

(09418.) ar pilskungu viņš runāja,

(09419.) tik saldus vārdus sacīja,

(09420.) ka visi viņam piekrita:

(09421.) ko viņš tik gribēja,

(09422.) to viņam vēlēja.

(09424.) un tādēļ īsi sacīšu:

(09425.) tur bija tāda draudzība,

(09426.) ka sirdī prieks liels ienāca.

(09427.) Kā brāļi ieteica,

(09428.) viņš sūtņus sūtīja,

(09429.) lai brāļi drīzumā

(09430.) tiem dienā noteiktā

(09431.) it visi Rīgā ierodas.

(09432.) Kad paziņots tiem bija tas,

(09433.) tad katrs fogts ar karaspēku

(09434.) apmeklēja viņa ēku.

(09435.) Kāds bīskaps, vārdā Frīderihs[309],

(09436.) kas tikumīgs bij varonis,

(09437.) ar savu bruņinieku baru

(09438.) pats ieradās, kā sacīt varu.

(09439.) Tas Hāzeldorfā dzimis bija,

(09440.) un amatā to izraudzīja

(09441.) bīskapijā Tērbatā,

(09442.) mums zināmajā pilsētā.

(09443.) Bij pilskungs sūtījis šai gaitā

(09444.) ķēniņvīrus kuplā skaitā.

(09445.) Kad tie nu Rīgā sanāca

(09446.) tai dienā, kas bij noteikta,

(09447.) tad tika tie it laipnīgi

(09448.) kā mīļi viesi uzņemti.

(09449.) Ko tiem par godu darīt spēja,

(09450.) to darīt arī nekavēja.

(09451.) Pēc tam aiz pulku karogiem

(09452.) bij ceļā jādodas nu tiem.

(09453.) Tad nonāca tie Dobelē -

(09454.) tā saucās pils tur Zemgalē.[310]

(09455.) Par nastu tai nu viņi bija

(09456.) un lielu postu nodarīja.

(09457.) Kas pilsētā tur atradās,

(09458.) no tiem tik retais izglābās:

(09459.) kas pilī tverties nepatapa,

(09460.) bez žēlastības nokauts tapa.

(09461.) Tad akmeņmeti uztaisīja

(09462.) un grāvja priekšā uzstādīja.

(09463.) Bij vēstis saņemtas,

(09465.) liels karaspēks nu tuvojas.

(09466.) Kad tiesa izrādījās tas,

(09467.) tad Dobeli tie mierā lika

(09468.) un pils no cīņas vaļā tika.

(09469.) Tie akmeņmeti saskaldīja

(09470.) un pulku atkal nostādīja,

(09472.) Nu redzēja jau nākam tos,

(09473.) tai vietā bij to varen daudz,

(09475.) Ir brāļi kārtībā, kā nākas,

(09476.) pret pagāniem nu gājiens sākas.

(09478.) ka tie viens otru ieraudzīja,

(09479.) tad zuda pagāniem viss spars,

(09480.) jo kristīgo bij varens bars.

(09481.) Tie atpakaļ nu metās bēgšus,

(09482.) bet maršals pakaļ dzinās lēkšus.

(09483.) Tad iekļuva tam drīzumā

(09484.) viss pulks tur tādā nevietā,

(09485.) kur purvs vēl nebij aizsalis.[312]

(09487.) ka ienaidnieks nu aizbēg tam.

(09488.) Visvairāk žēl bij Frīdriham,

(09489.) ka nevarēja notvert tos.

(09490.) Kā lai es vēl nu izsakos?

(09491.) Nu Rīgā visi atgriezās

(09492.) un sveiki mājās pārradās.

(09493.) Kad visi bija dzirdējuši,

(09494.) ka karapulki pārnākuši,

(09495.) tad Jēzu Kristu slavēja,

(09496.) kam pienākas tā godība,

(09497.) un viņa māti Mariju,

(09498.) ko mīlēdams es cildinu.

(09499.) Tad mestrs līdz ar bīskapu

(09500.) uz brāļu sētu nāca nu.

(09501.) Ķēniņvīrus, krustnešus

(09502.) saņēma kā varoņus.

(09503.) No mestra bīskaps šķīrās tad

(09504.) tik sirsnīgi kā vēl nekad.

(09505.) Tā katrs, kas bija atnācis,

(09506.) ir arī mājās aizgājis.

(09507.) Tas viss bij ziemā noticis.

(09508.) Kad jaunais gads bij pienācis,

(09509.) tad mestram bija padomā

(09510.) iet jaunā karagājienā

(09511.) uz Zemgali pie zemgaļiem.

(09512.) Viņš jāja ar šiem nolūkiem,

(09513.) tik slavējamiem un tik tīriem,

(09514.) pie bīskapiem un ķēniņvīriem.

(09515.) Tie palīdzību apsolīja

(09516.) un solījumu izpildīja:

(09517.) gan Tērbatas, gan Lēales,

(09518.) gan Rīgas bīskaps[313] - zinu es.

(09520.) kad visiem jābūt gataviem.

(09521.) Tad sūtņi tika sūtīti,

(09522.) lai kopā tiktu sasaukti

(09523.) zemes ļaudis, ordeņvīri,

(09524.) lai tie braši, cēli, tīri

(09525.) tai dienā Rīgā ierastos,

(09526.) kur mestrs pats tos aplūkos.

(09527.) Kad bij tas laiks jau pienācis,

(09529.) tad ķēniņvīrus kuplā skaitā

(09530.) pats pilskungs veda karagaitā.

(09531.) Par Odevardu viņu sauc.[314]

(09532.) Tur karogu bij ļoti daudz:

(09533.) no visas zemes nākuši

(09534.) uz Rīgu bij šie karogi.

(09535.) Bij arī brāļu krietns bars,

(09536.) kam allaž kvēls ir cīņas spars.

(09537.) Tur bija Rīgas pilsoņi,

(09538.) centīgie šie censoņi,

(09539.) un, cik krustnešu bij nācis,

(09540.) tik tos bij mestrs līdzi vācis,

(09542.) bij kungam tam no Rīgenes[315].

(09543.) Kad nu laikā noliktā

(09544.) karaspēks bij kārtībā,

(09545.) no Rīgas devās mudīgi

(09546.) tas kuģos un pa sauszemi,

(09547.) līdz nonāca tas Mītavā

(09548.) kādā skaistā pļaviņā.

(09549.) Tā pļava plaša bija gana,

(09550.) un tur bij laba gulēšana.

(09551.) Tur tika visi saņemti

(09552.) kā viesi, mīļi gaidīti.

(09553.) Tie tonakt labi atpūtās.

(09554.) Kad jauna diena iesākās,

(09555.) pulks rīta mesu nodziedāja

(09556.) un mestrs Konrāds priekšā stāja

(09557.) tam pulkam nu kā vadonis,

(09558.) viņš dūšīgs bija varonis.

(09559.) Pēc karogiem pulks sakārtojās

(09560.) un kaujā doties gatavojās.

(09561.) Pie Tērvetes tas nonāca.

(09562.) Kad pagāni to redzēja,

(09563.) tie karapulkam virsū gāja.

(09564.) Par to tiem arī atmaksāja:

(09565.) atpakaļ tos atdzina.

(09567.) Tad sacēla pulks teltis savas

(09568.) pie Tērvetes uz skaistas pļavas.

(09570.) pa visu plašo apkārtni.

(09571.) Laiks gāja jau uz rudens pusi,

(09572.) bij labība jau nobriedusi:

(09573.) kā zāli to nu nopļāva,

(09575.) Kad pusnaktij jau pāri bija,

(09576.) tad pagāni tā izdarīja,

(09577.) ka savu pilsētu tie paši

(09578.) nodedzināja it aši,

(09580.) Tur milzīgs pulks bij kristīgiem,

(09582.) Bet otrā dienā uzcēluši

(09584.) ko tad pie grāvja piebīdīja.

(09585.) Bij mestrs iepriekš aizsūtījis

(09586.) pēc karaspēka, kas bij bijis

(09587.) tam Kurzemē. Nu Dobelē tas bija

(09588.) un lielu postu nodarīja:

(09589.) tas zemgaļiem šo pilsētu

(09590.) nodedzināja, ka nu.

(09591.) No Dobeles tas atgriezās

(09592.) un nu pie mestra ieradās.

(09593.) Tur četrpadsmit tūkstošu

(09594.) bij vīru, cīņai gatavu.

(09595.) Tur daži akmeņmeši bija,

(09596.) ko līdz ar torni piebīdīja

(09597.) pie grāvja, kā jau teicu jums.

(09598.) Tad sākās spēcīgs uzbrukums.

(09601.) un pils šur tur ar degt jau sāka,

(09602.) bet apdzēsa to vīru māka.

(09604.) par kuru stāstīju es jums,

(09605.) pie mestra nāca zemgaļi

(09606.) un lūdza viņu zemīgi,

(09607.) lai ļauj pie viņa ierasties

(09608.) to ķēniņam: tas it paties

(09609.) par labu kristietībai nāktu,

(09610.) jo nodevas tie maksāt sāktu

(09611.) un dzīvot draudzīgi nudien

(09612.) ar kristīgajiem kā arvien.

(09613.) Šī runa mestram sirdī dur,

(09614.) viņš patiesības neredz tur,

(09616.) un kristietību pievīluši.

(09617.) Tas kungs no Rīgenes tur bija.

(09618.) Kad zemgaļi to ieraudzīja,

(09619.) tad viņi klāt tam gāja

(09620.) un tūdaļ aicināja

(09621.) lūgt mestru viņiem mieru dot:

(09622.) tie turpmāk labi satikšot.

(09623.) Tur Rīgas prāvests[316] arī bij

(09624.) un brāļi sprediķotāji.

(09625.) Tos rīgenietis aicināja

(09626.) un tad ar tiem pie mestra gāja,

(09627.) par zemgaļiem viņš aizbilda,

(09628.) bet brāļi viņam iebilda:

(09629.) “Ja viņi alkst pēc kristietības,

(09630.) tad prātā viņiem negantības.”

(09631.) Tad rīgenietis ierunājās:

(09632.) “Par to mums būtu jāpriecājas.

(09633.) Jel savas domas pārgroziet:

(09634.) šī lieta visiem laba šķiet.”

(09635.) Lai ko ar kāds tur iebilda,

(09636.) viss notika, kā gribēja

(09637.) to zemgaļi: tiem tika dots

(09638.) nu miers un arī paziņots,

(09639.) ka jāmaksā tiem nodevas,

(09640.) un arī piekodināts tas,

(09641.) ka nedrīkst aiztikt kristietību

(09642.) un nodarīt tai pārestību.

(09643.) Tad miers nu apstiprināts tika

(09644.) ar zvērestu un pulkiem lika

(09645.) jau mājupceļam gatavoties

(09646.) un atpakaļ uz Rīgu doties.

(09647.) Tie bīdāmtorni sacirta

(09648.) un prom uz Rīgu aizbrauca.

(09649.) Kad Rīgā ieradās šie viesi,

(09650.) tiem mestrs pateicās patiesi.

(09651.) Feihtvangenes Konrāds, šis

(09653.) tos laipni lūdza viesībās,

(09654.) uz kurām arī ieradās

(09655.) Rīgas arhibīskaps pats.

(09656.) Vēl tur bij kāds draugs un rads

(09657.) un daži krietni svētceļnieki.

(09659.) tur Odevardam, ķēniņvīriem,

(09660.) cīnītājiem cēliem, tīriem.

(09661.) Kad šie bij gana atpūtušies

(09662.) un viesmīlībā atkopušies,

(09664.) šurp nākuši, kā teicu es,

(09665.) uz mājām devās saskaņā

(09666.) it priecīgā un laimīgā

(09667.) Tas notika viss augustā[317].

(09668.) Bet nākamruden gājienā

(09669.) sūtīja uz Prūsiju

(09671.) To ķēniņš Traidens nosūtīja,

(09672.) un Namejs ar tai pulkā bija.

(09673.) Ir Prūsijā pils Kristburga[318],

(09674.) tur dzirdēja un redzēja,

(09675.) kā mieru lauza Namejs šis,

(09676.) ko Tērvetē bij noslēdzis.

(09677.) Bij viņa zvērests neīsts bijis,

(09678.) viņš netika to izpildījis.

(09679.) Kāds nelabais gan viņu māca?

(09680.) Viņš Zemgalē vairs nepārnāca.

(09681.) Ar zemgaļiem nu miers bij lauzts.

(09682.) Nu teikšu, kas jums nav vēl pausts.

(09683.) Bij nesen mestrs panācis

(09684.) to, ko viņš bija gribējis:

(09685.) ka Prūsiju un Līvzemi

(09686.) nu pārvaldītu vienoti

(09687.) viens mestrs. Brālis Mangolds[319] bij tas,

(09688.) kā spējas bija pamanītas,

(09689.) jo tas bija garīgs vīrs,

(09690.) garā cēls un sirdī tīrs,

(09691.) ko visi ātri iemīlē.

(09692.) Viņš mīļš bij mestram Līvzemē,

(09693.) kas viņam labprāt pakļāvās.

(09694.) Tie abi labi sapratās:

(09695.) ko viens no otra lūdzis bija,

(09696.) to otrs tūdaļ izpildīja;

(09697.) par to bij priecīgi tie abi,

(09699.) Tas, kurš bij mestrs Līvzemē,

(09700.) nu laiku vairāk netērē,

(09701.) viņš sūta vēstuli

(09702.) it drīz uz Prūšzemi,

(09703.) lai mestrs Mangolds ciemos nāktu

(09704.) un zemei svētību dot sāktu.

(09705.) Kad Mangoldam to pavēstīja,

(09706.) viņš labprāt tūdaļ gatavs bija;

(09707.) kā brāļi lēma aši,

(09708.) viņš ceļā devās knaši

(09709.) pa jūrmalu caur Kurzemi,

(09710.) līdz Rīgas mūri redzami.

(09711.) Kad Rīgā zināms kļuva tas,

(09713.) to uzņēma, kā pienākas,

(09714.) kā mestru uzņemt pieklājas.

(09715.) Ik namā, kur viņš iegāja,

(09716.) draudzību viņš izjuta.

(09717.) Šo zemi vērodams,

(09718.) ar brāļiem runādams,

(09719.) viņš prata izturēties tā,

(09720.) ka visi bija sajūsmā.

(09721.) Tad mestrs Konrāds lūdza to,

(09722.) lai tas nu viņu atbrīvo

(09723.) no ieņemamā amata.

(09724.) Šī lūgšana bij dedzīga.

(09725.) Lai ko ar kāds tur iebilda,

(09726.) kā lūdza viņš, tā notika,

(09727.) no Līvzemes viņš atlaists tika,

(09729.) Pustreša gada valdījis

(09730.) šai zemē bija mestrs šis.

(09731.) Nu viņam aiziet atvēlēja

(09732.) un citu brāli ievēlēja

(09733.) par mestru Līvzemē, kā teikts:

(09734.) šai amatā nu tika sveikts

(09735.) brālis Villekīns[320], kam tikums

(09736.) ir nerakstīts un rakstīts likums.

(09737.) Pēc tam, kad Viland's pilsētā

(09738.) viņš ievēlēts nu bija tā,

(09739.) Mangolds tad uz Prūšzemi

(09740.) ar brāļiem brauca priecīgi.

(09741.) Tad sūtņi tika sūtīti

(09742.) no Akonas[321] uz Prūšzemi,

(09743.) tie viņam nesa bēdu ziņu,

(09744.) ka miris lielmestrs[322], un viņu

(09745.) uz Akonu tie aicināja.

(09746.) Kad viņš šo vēsti uzzināja,

(09747.) viņš lika rakstīt vēstuli

(09748.) un sūtīt to uz Līvzemi

(09749.) un zemesmestram pavēstīja

(09751.) un lūdza, lai tas sūtītu

(09752.) brāļus līdz uz Akonu.

(09753.) Trīs brāļus tad nu izraudzīja

(09754.) un labprāt turpu nosūtīja

(09755.) pie lūdzēja uz Prūšzemi,

(09756.) tiem līdzi dodot vēstuli.

(09757.) Kad brāļi bija sagaidīti,

(09758.) no Līvzemes kas atsūtīti,

(09759.) ar viņiem kopā mestrs

(09760.) it priecīgs un it jestrs

(09761.) dienā, iepriekš noliktā,

(09762.) ieradās tad Akonā.

(09763.) Tur redzēja daudz gudru brāļu,

(09764.) no visām zemēm tuvu, tāļu

(09765.) tie vēlēt bija nākuši.

(09766.) Tad kādu brašu varoni,

(09767.) kas amatam šim noderēja,

(09768.) par lielmestru nu ievēlēja:

(09769.) par brāli Burhardu[323] to sauca,

(09770.) un priecīgi tam pirkstā mauca

(09771.) nu gredzenu ar zīmogu,

(09772.) lai viņš to godam valkātu.

(09773.) Kad vēlēšanas garām bija,

(09774.) tad mestrs Mangolds pieprasīja,

(09775.) lai atlaiž viņam Līvzemi

(09776.) un atstāj tikai Prūšzemi.

(09777.) Bet tas, kurš bija Vilandē

(09778.) par mestru vēlēts Līvzemē,

(09779.) tas rakstos apstiprināts tika.

(09780.) Nu ceļam gatavoties lika.

(09781.) Tad ceļā devās vēl dažs labs,

(09782.) bet dažu sagaidīja kaps:

(09783.) pats dievs tas kungs tik bargi lēma,

(09784.) ka Mangolds jūrā galu ņēma.

(09785.) No Līvzemes trīs brāļi bija,

(09786.) kas viņu ceļā pavadīja.

(09787.) No tiem nu divi noslīka,

(09788.) bet trešais kaut kā izglāba

(09789.) sev dzīvību un vēstuli,

(09790.) ko pārveda uz Līvzemi.

(09791.) Šī vēsts kad bija pavēstīta

(09792.) un vēstule bij izlasīta,

(09793.) ka Villekīns par mestru ticis

(09794.) ir apstiprināts, kā to licis

(09796.) Bij Villekīns labs valdinieks,

(09797.) viņš labs bij visiem cilvēkiem,

(09798.) gan nabagiem, gan bagātiem.

(09799.) Tā viņš tur dzīvoja daždien

(09801.) Viņa laikā notika,

(09803.) pa bīskapzemi: kur tie gāja,

(09804.) tie laupīja un dedzināja.

(09805.) Jau ziņas bija dzirdētas,

(09806.) ka Aizkrauklē pie Daugavas

(09807.) tie kaut kur esot redzēti.

(09808.) Šo vēsti komturs steidzīgi

(09809.) uz Koknesi nu nosūtīja -

(09810.) uz pili, bīskappils kas bija.[324]

(09811.) Tur pilskungs bija brālis kāds,

(09812.) kas jutās ļoti priecināts,

(09813.) kad naidniekiem ko nodarīja.

(09814.) Nu drīzi vien tas gatavs bija,

(09815.) un dažu brašu vīru tas

(09816.) vēl dabūja no pilsētas,

(09817.) vēl zemes ļaudis līdzi nāca,

(09818.) un tā viņš krietnu pulku vāca.

(09819.) Kad lietuvieši dzirdēja,

(09820.) ka pretoties tiem gribēja,

(09821.) tad tie uz mājām taisījās,

(09822.) jo nelaimes tie baidījās.

(09824.) tie pārbrauca pār Daugavu;

(09825.) bij varens laupījums tiem bijis,

(09826.) par to tie ļoti priecājās

(09827.) un mājup doties taisījās.

(09828.) Bet pa to laiku izsūtījis

(09829.) bij vīrs, kas slavens Līvzemē

(09830.) un komturs bija Aizkrauklē,

(09831.) it visur savus ziņnešus.

(09832.) Nu redzēja viņš varoņus,

(09833.) kam vēsts šī tapa zināma,

(09834.) pēc laika itin neilga

(09835.) jau Aizkrauklē ar ierodamies,

(09836.) no sirds par to nu priecādamies.

(09837.) Viņš negribēja kavēties

(09838.) un lika brāļiem bruņoties.

(09839.) To darīja tie labprātībā.

(09840.) Kad karaspēks bij gatavībā,

(09841.) tie vēsti tika saņēmuši,

(09842.) ka pagāni jau aizgājuši.

(09843.) Kad komturs to nu dzirdēja,

(09844.) tad viņam dusmas sanāca.

(09845.) Bij Daugavā jau ledus ciets,

(09847.) No Kokneses turp arī jāja

(09848.) tas brālis minētais, un gāja

(09849.) tam līdzi vīri varen braši,

(09851.) Drīz palaimējās izlūkiem

(09852.) uz pēdām nonākt pagāniem.

(09853.) Un leiši arī manīja,

(09854.) ka brāļu bars tiem sekoja,

(09855.) bet viņi diez ko nebijās

(09856.) un kādā mežā apmetās.

(09857.) “Šiem brāļiem,” teica lietuvji,

(09858.) “neko mēs neesam ņēmuši,

(09859.) nu paši viņi nes mums klāt,

(09860.) ar ko mums kules pildināt.”

(09861.) Kā stāsta mums nu grāmata,

(09862.) tie sev un zirgiem uzcēla

(09863.) visapkārt stipru aizžogu,

(09864.) kas tos pret brāļiem sargātu.

(09865.) Kad brāļi šos nu ieraudzīja,

(09866.) no sirds tad priecīgi tie bija.

(09867.) Kad tie no zirgiem nokāpa,

(09868.) tad pagāni tiem uzbruka.

(09869.) Daudz abās pusēs nedienu

(09870.) nu nācās ciest caur zobenu.

(09871.) Tā vieta, kur tie cīnījās,

(09872.) no asinīm jau sārtojās.

(09873.) Pret pagāniem nu brāļi brāzās

(09874.) un kāva tos, tie zemē gāzās;

(09877.) bij viņu vadonis starp tiem.

(09878.) Nu jābēg bija pārējiem.

(09881.) Dažs uzskatīj' par guvumu,

(09882.) ja varēja uz Lietuvu

(09883.) pats savām kājām kustēties.

(09885.) uz kaujas lauka nomaitāts

(09886.) un savu draugu apraudāts.

(09887.) Bet brāļi, kam tik dižens gars,

(09888.) un kristīgo viss lielais bars -

(09889.) tie līdzi ņēma laupījumu,

(09890.) un nelielu tik zaudējumu

(09891.) šai cīņā bij tie cietuši:

(09892.) bij divi brāļi krituši.

(09893.) Tie citi sveikā mājās tika.

(09894.) Kad mestram tas nu ziņots tika,

(09895.) viņš ļoti dievu slavēja,

(09896.) kam pienākas tā godība,

(09897.) un arī viņa mīļo māti -

(09898.) tie abi tika cildināti.

(09899.) Mestrs Villekīns nu sprieda,

(09900.) jo grūta doma viņu spieda,

(09901.) kā kaitētu lai pagāniem

(09902.) un vaļā tiktu tā no tiem.

(09903.) Viņš meklēj' brāļu padomu,

(09904.) kā lai to lietu darītu.

(09905.) Tie ieteica, ka Zemgalē

(09906.) pils viņam tūdaļ jābūvē,

(09907.) kas kristietību sekmētu.

(09908.) Par šādu labu padomu

(09909.) no visas sirds viņš priecājās

(09910.) un ātrāk mierā nelikās,

(09911.) līdz kamēr viss bij sarūpēts,

(09912.) kas tādās reizēs paredzēts, -

(09913.) gan apģērbi, gan pārtika.

(09914.) Bij mestram tāda gudrība,

(09916.) uz Mītavu tā vesta tika.

(09917.) Kad viņa prāts tā notika,

(09918.) tad nākamziem viņš nolēma

(09919.) sākt jaunu karagājienu.

(09920.) Par to viņš deva mājienu

(09921.) gan bīskapiem, gan ķēniņvīriem.

(09922.) Ar varoņiem nu cēliem, tīriem

(09923.) un brāļu ļaudīm, līdz kas gāja,

(09924.) viņš karaspēku pildināja.

(09925.) Kad pulki Rīgā ieradās,

(09926.) tad mestrs ļoti priecājās.

(09927.) Pie Babītes[326] - šī ezera -

(09928.) šos pulkus viņš nu noveda.

(09929.) Tas karaspēks bija garš un plats

(09930.) un karogots - kāds varens skats!

(09931.) Uz Mītavu tad gāja tas,

(09932.) bij mantām pilnas ragavas.

(09933.) Te bēdājās nu zemgaļi,

(09934.) jo devās tas uz Tērveti!

(09935.) Tur mestram doma iešāvās:

(09936.) viņš pili būvēt taisījās.

(09937.) Tur krietns darbs nu darīts tika,

(09938.) kā visiem brāļiem labpatika:

(09939.) tur staltu pili uzcēla,

(09941.) Pils tika labi apgādāta,

(09942.) ik vajadzība apdomāta.

(09943.) Tur divi akmeņmeši bija,

(09944.) no kuriem vienu uzstādīja.

(09945.) Tad arī grāvis izrakts tika.

(09946.) Tur trīssimt vīriem palikt lika,

(09947.) bet pārējie šai gājienā

(09948.) nu devās mājupjājienā:

(09949.) mestrs līdz ar bruņniekiem,

(09950.) ar brāļiem un ar krustnešiem -

(09951.) visi, kas vien atgriezās,

(09952.) atkal Rīgā ieradās.

(09953.) Bij pildīts mestra nodoms tīrs,

(09954.) uz mājām jāja katrs vīrs,

(09955.) un visi dievam pateicās,

(09956.) to slavēdami, priecājās,

(09957.) ka izdevies šis darbs bij tā,

(09958.) kā nolemts ticis sākumā.

(09959.) Tai pilī, ko jau minēju,

(09960.) tie atstāja daudz varoņu,

(09961.) daudz šķēpu, stopu, bultu,

(09963.) Pēc kāda laika žemaiši,

(09964.) kas arī skaitās lietuvji

(09965.) un pagāni ir visai ļauni,

(09966.) nu šurpu nāca varen sprauni.

(09967.) Tie otrā dienā bija klātu

(09968.) pēc tam, kad brāļi rāmu prātu

(09969.) jau atkal Rīgā atgriezās.

(09970.) Viss viņu pulks nu apmetās

(09971.) pie pils, kur bija lauks un pļava.

(09972.) Šiem pagāniem jau telšu nava:

(09973.) pret laikapstākļiem drūmiem

(09974.) no kokiem un no krūmiem

(09975.) tie būvē savus mitekļus

(09976.) it vienkāršus un necilus.

(09977.) Pie pils tie dažus uzcēla.

(09978.) Bet vienprātības nebija

(09979.) starp pili šo un Tērveti:

(09980.) tur bieži bija ķīviņi,

(09982.) Starp pilīm bija maza grava,

(09983.) no tām nu vīri lejā skrēja

(09984.) un tur cits citu nesaudzēja.

(09985.) Kad leiši bija atnākuši,

(09986.) kā jūs jau esat dzirdējuši,

(09987.) tad zemgalieši priecājās

(09988.) un neba ilga kavējās:

(09989.) ar saviem viesiem piesteidzās

(09990.) pie pils tie, tikko minētās.

(09991.) Kad brāļi to nu uzzināja,

(09992.) tie mudīgi pie vārtiem gāja

(09993.) un redzēja: pie vārtiem cieši

(09994.) stāv milzu barā lietuvieši.

(09995.) Tad brāļi viņiem pretī stāja,

(09996.) un cīniņš sīvs drīz vaļā gāja.

(09997.) Tiem bija krietni varoņi,

(09998.) kas kaujās bija rūdīti,

(09999.) un kalpi drosmīgi un knaši,

(10000.) kas blakus stāvēja tiem braši,

(10001.) tie gribēja tik cīnīties

(10002.) un nedomāja atkāpties.

(10003.) Tur šķēpi šķind un zobeni,

(10004.) cērt kristīgie, cērt pagāni.

(10005.) Ar stopiem arī šauts tur tika,

(10007.) tie projām aizgāja

(10008.) un brāļus atstāja.

(10009.) Kad nu šis cīniņš bija veikts,

(10010.) pie pils viens brālis gulēj' beigts.

(10012.) un dažu labu projām nesa,

(10013.) kam brāļi bija aizmirsušies.

(10014.) Bet vēl jo vairāk iedegušies

(10015.) bij naidā žemaiši. Tas brieda.

(10016.) Ko tālāk darīt, tie nu sprieda,

(10018.) tie arī darbos piepildīja:

(10019.) tie pili centās iekarot,

(10020.) bet to tiem nācās nožēlot.

(10021.) Tie lika vīriem šo to nest,

(10023.) Tie kokus, dēļus saveda

(10024.) un tur uz lauka izkrāva.

(10025.) Tie ribaldi tur būvēja,

(10026.) ko visi labi redzēja,

(10028.) Liels brāļiem darbs bij darāmais,

(10029.) tie atelpu sev neatļāvās,

(10030.) tie dien' un nakti sviedros rāvās:

(10031.) tie krāvumu[328] tur sakrāva

(10032.) un apkārt grāvi izraka,

(10033.) un bīdāmtorni uzstādīja.

(10034.) Šis pūliņš brāļiem milzīgs bija,

(10035.) bet viņi tādēļ nebēdāja,

(10036.) jo visi palīgā tiem gāja:

(10037.) kalpi, zemes ļaudis ar,

(10038.) visi ņēmās, ko tik var,

(10039.) un visus darbus darīja.

(10040.) Kad pils bij nocietināta,

(10041.) tad jāstājas bij vietās tiem

(10042.) to aizstāvēt pret pagāniem.

[306] Babotes (Baboten) pils, spriežot pēc 1272.gada zemgaļu zemju dalīšanas dokumenta (UB I, Nr. 432), bijusi atsevišķa novada (provincia) centrs Dobes (Dobenes) zemē. A. Bīlenšteins (Bielenstein 1892, 155) uzskatīja, ka Babote bijis kāds nocietinājums ceļā no Dobeles uz Kuldīgu. Bija izteikta arī hipotēze, ka šī pils atradusies pie Slagūnes Cibēniem t.s. Mantu kalnā (Siliņš 1893, 168), kas tagad reģistrēts kā Cibēnu senkapi Dobeles rajona Annenieku pagastā. Savukārt E. Brastiņš, uzskatīdams, ka šī vieta nav pilskalns, Baboti lokalizē Jaunpils Karātavu kalnā tagadējā Tukuma rajonā (Brastiņš 1926, 22).

[307] Tulkojumos, komentāros un speciālos pētījumos par šā karoga veidu, izcelsmi un piederību ir izteiktas dažādas domas. No Hronikas teksta ir skaidrs, ka Cēsu zemessargu vienībai, ko vadījis kāds ordeņbrālis, ir bijis savs karogs sarkanā krāsā. Atšķirības tulkojumos sākas tad, kad jāskaidro vārdkopa mit wîße durch gesniten. Latviešu valodā līdz šim tā atveidota šādi: “baltu strīpu pa vidu” (Siliņš 1893, 90), “ar baltu svītru” (Klaustiņš, Saiva 1936, 230), “balti strīpots” (Švābe 1921, 176). Tulkotāji angļu valodā to sapratuši kā baltas zvērādas sloksnes dekorējumu (Smith, Urban 1977, 112). Tā kā vidusaugšvācu valodā durchsniden nozīmē “pārdalīt”, “pāršķelt”, tad precīzāk šo vietu būtu tulkot: “ar baltu joslu pārdalīts” (Mackensen 1939, 409; Ģinters 1968, 14). Ņemot vērā vācu Durchschnitt jēgu, ar to saprotot vidusmēru, domājams, ka baltais pārdalījums bijis pa karoga vidu. Taču, vai baltā josla pārdalījusi karogu līmeniski vai stateniski, tas no Hronikas teksta nav izlobāms. Vēl nozīmīgāks ir jautājums, kā saprast hûte nâch wendischen siten jēgu. Šā teksta interpretācijā izteikti divi pretēji viedokļi, jo ar wendisch var saprast gan “vendu” (LRC 1857, 191; Siliņš 1893, 90; Arbusow 1939, 189; LE II, 1953, 984; Smith, Urban 1977, 112; Jaunzeme 1978, 162), gan “cēsnieku” (Klaustiņš, Saiva 1936, 230). Ka hronists te domājis vispār cēsnieku, nevis tieši vendu karogu, liecina V. Ģintera pētījums (1968, 15-19): hronists savā darbā nekur īpaši nepievēršas vendiem, bet raksta vispār par Cēsu pili un tās iedzīvotājiem. Tomēr šis secinājums vēl neatrisina jautājumu par karoga izcelsmi, jo 13.gs. cēsnieki bija gan latgaļi, gan vendi, gan arī vācieši (IH 1993, 368, 377). Tā kā cēsnieku karogam līdzīgs krāsu salikums sastopams vēl citur Eiropā, kur bijuši Vācu ordeņa valdījumi, ticamāks ir pieņēmums, ka šim latgaļu karaspēka vienības karogam izcelsme meklējama ārpus Latvijas teritorijas. Sarkanbaltais krāsu salikums karogā sastopams rietumslāviem (piem., poļiem, serbiem), kuriem ir tuva radniecība ar senbaltiem. Ar sarkanu karogu, kam pa vidu bija horizontāla balta josla, Prūsijā Tannenbergas kaujā (1410) gāja cīņā Vācu ordeņa lielkomturs, kura vienībā bija bruņinieki no Austrijas (Długosź 1851, 16). Pie tam jāteic, ka Hronikā te aplūkotajā laikā Livonijas un Prūsijas mestrs bija Konrāds no Feihtvangenes (sk. 295. piez.), kurš pirms tam bijis Austrijas zemeskomturs. Arī pašreizējam Austrijas valsts karogam ir tāds krāsu salikums, tikai ar citām proporcijām un krāsu toņiem. Ka Cēsu latgaļu karogs saistāms ar Vācu ordeņa pili Cēsīs, to atzīst vairāki autori (Siliņš 1893, 169; Ģinters 1968, 18, 19).

[308] Te ar hof saprotama lauku sēta (Lexers 1986, 91), nevis muiža, kā tulkojuši M. Siliņš un J. Saiva, jo šai laikā muižas vēl nebija raksturīgas.

[309] Sk. 266. piezīmi (Frīderihs (Vriderich) – Tērbatas bīskaps (1268–1284) Frīdrihs, cēlies no dižciltīgas ģimenes Ziemeļvācijā. Viņa tēvs bija Dītrihs no Hāzeldorfas (sk. 98. piez.). Frīdrihs līdz 1255.gadam bijis bruņinieks Holšteinā, vēlākos gados domkungs Hamburgā un Karēlijas bīskaps (Arbusow 1913, 303; Mugurēvičs 1995, 27–30).).

[310] Šis karagājiens pret Dobeles zemgaļiem notika 1280.gada novembra beigās (Biļķins 1973, 191).

[311] Slakenkapene (Slackenkappen) - precīzi nelokalizējama vieta, domājams, kaut kur starp Dobeli un Lietuvas robežu (Bielenstein 1892, 104). Iespējams, ka tā ir Tērvetes pietekas Skujaines ieleja (Siliņš 1893, 169).

[312] Ordeņmestrs Konrāds 1280.gada 30. novembrī izdevis lēņgrāmatu (UB I, Nr. 466; Biļķins 1973, 192), kurā raksturotie laikapstākļi atbilst Hronikā tēlotajiem, tā ka šis karagājiens varbūt noticis tajā laikā.

[313] Johans no Lunes, Rīgas arhibīskaps (1274-1284). Dzimis Līneburgas apkārtnē (Vācijas ziemeļos). Livonijā sākumā ir prezbiteris, tad domkungs, ko domkapituls vēlāk ievēl par arhibīskapu. Ordeņa kara laikā pret zemgaļiem Johans Rīgā franciskāņu klosterī pieņēma zemgaļu sūtņus ar sūdzībām pret ordeni (Schonebohm 1907, 326-328; Arbusow 1913, 129).

[314] Odevards (Odewart) - dāņu Rēveles pārvaldnieks.

[315] Kungs no Rīgenes (der hêrre von Rûwen) ir Rīgenes firsts (Rujanorum princeps) (Transehe 1960, 105, 106).

[316] Rīgas prāvests šajā laikā (1281-1286) bija Johanness.

[317] 1281.gadā.

[318] Kristburga (Kirsburc; Kirsburg, Christborg) - Vācu ordeņa pils, celta Prūsijas Pomerānijā nopostītas senprūšu pils vietā (tag. Stari Dzežgoņa Polijā) 1247.gadā (Dusburgietis 1985, 129, 375, 376).

[319] Mangolds (Manegolt) - Livonijas mestra vietas izpildītājs (1281-1282), vienlaicīgi Prūsijas mestrs (1280-1283), bijis ordeņbrālis un komturs Kēnigsbergā (1274, 1276-1279), piedalījies lielmestra vēlēšanās Akonā (1282), miris Vidusjūrā atceļā no šīs sanāksmes (1283). Mangolda izcelsme neskaidra, jo agrākie pieņēmumi par viņa saistību ar dižciltīgo Šternbergu dzimtu nav pierādāmi (Fenske, Militzer 1993, 437, 438).

[320] Villekīns (Willekîn; Wilhelmus), Vilhelms no Nindorfas - Livonijas mestrs (1282-1287). Villekīns cēlies no turīgas Brēmenes arhibīskapijas ministeriālu dzimtas Nindorfā (Vācijas ziemeļdaļā, 25 km uz rietumiem no Štādes). Nav skaidrs Villekīna karjeras ceļš, jo uzskats, ka viņš pirms ievēlēšanas mestra amatā bijis Vilandes komturs, nav apstiprinājies. Kritis kaujā ar zemgaļiem pie Garozes 1287.gada 26. martā (Fenske, Militzer 1993, 474, 475).

[321] Akona (Akers; Akkon) - Vācu ordeņa lielmestra sākotnējā mītne Mazāzijā, kur krusta karu laikā atradās svarīga dabiskā osta ar apm. 30 000 iedzīvotāju. Akonā 1198.gada 5. martā tika nodibināts Vācu ordenis. Kā rāda šīs pilsētas vecākais plāns (13.gs. vidus), Vācu ordeņa t.s. hospitāli (Hospital des alemans) aizsargājuši trīs mūra torņi (Kluger 1987, Abb. 5). Svarīgākais Vācu ordeņa nocietinājums 13.gs. atradies 20 km no Akonas - Monfortā jeb Starkenbergā, kur 180 m augstā kalnā bija uzcelta stipra pils. Taisni Monfortā parasti norisinājās Vācu ordeņa ģenerālkapitula sēdes (Benninghoven 1990, 24-26). 1291.gadā turki iekaroja Akonu un Vācu ordenis pārcēla savu mītni uz Eiropu.

[322] Hartmanis no Heldrungenes, miris 1282. vai 1283.gadā (sk. 278. piez.).

[323] Brālis Burhards (Burkart) - Vācu ordeņa lielmestrs (1283-1290) Burhards no Švandenes (Burchard von Schwanden), pēdējais lielmestrs, kas ievēlēts Akonā. Dzimis ap 1245.gadu dižciltīgā ģimenē Bernē, kur viņa tēvs bijis rātes loceklis. Pirms iesvētīšanas par lielmestru Burhards bijis Tīringenes un Saksijas zemeskomturs. Tuvāk nenoskaidrotu apstākļu dēļ 1290.gadā no lielmestra amata atteicies un piebiedrojies joaniešiem jeb hospitāliešiem. Miris 1318.gadā (Dusburg 1861, 205; Forstreuter 1957, 27; Bookmann 1989, 59).

[324] Koknese bija viena no Rīgas arhibīskapa pilīm, kur viņš reizēm uzturējās.

[325] Skarjots (Schoriât) - kāds lietuvju kunigaitis. Netālu no Radvilišķiem fiksēti vietvārdi Skirjotas, Skirjočiai (Būga 1958, 238).

[326] Babītes ezers (Balât) minēts arī citos 13.gs. avotos (Babat - UB I, Nr. 78, 93), un par tā identifikāciju šaubu nav (Bielenstein 1892, 193).

[327] Heiligenberga (Heiligeberc) - Svētkalns jeb Zviedru kalns, kas atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes upes labajā krastā. Ar vārdu Tērvete līdz 13.gs. 80.gadiem saprot senvietu kompleksu (pilskalns, priekšpils, senpilsēta), kas šai laikā pakāpeniski nonāca krustnešu rokās. Zemgaļu pils tiešā tuvumā (200 m uz ziemeļiem) 1285./1286.gada ziemā tika celta Heiligenbergas pils (sk. 210. piez.); domājams, ka tur senāk bijusi zemgaļu kulta vieta. Arheoloģiskie izrakumi šai kalnā (Sb. Kurl. 1866, 50-55) pierādīja, ka Heiligenbergas pils atradusies tieši te, nevis citā vietā, kā kādreiz domāja. Ap 20 m augstais kalns bijis norobežots ar vairākiem aizsarggrāvjiem un priekšpili. Heiligenbergas pili vācieši paši pametuši 1290.gadā (Ozols 1971, 137, 138).

[328] Oriģinālā te minētajam bolewerc, kā izriet no šā vārda etimoloģijas (Kluge 1975, 90), var būt divas nozīmes - no baļķiem veidots nocietinājums vai ierīce akmeņu mešanai. No Hronikas konteksta spriežams, ka te domāta nocietinājuma (“bulverķa”) celtniecība (Siliņš 1893, 98; Sehwers 1953, 20).

Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (09038.-10040.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (08030.-09036.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (10043.-11031.rinda)

HISTORIA.LV