Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (08031.-09037.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (07059.-08029.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (09037.-10042.rinda)

Atskaņu hronika (08030.-09036.)

(08030.) Kad Lieldienas viņš nosvētīja,

(08031.) tad atkal sūtņus izsūtīja,

(08032.) un nāca brāļi, bruņnieki,

(08033.) zemes ļaudis, krustneši,

(08034.) un kuģos visi mudīgi

(08035.) tie aizbrauca uz Mežotni.

(08036.) Tie turpu nonāca nu knaši,

(08037.) un padevās šī pils jo aši

(08038.) ordeņmestra žēlastībai.

(08039.) Prieks bija brāļu sadraudzībai.

(08040.) Ar mērķiem cildeniem un tīriem

(08041.) no sievām, bērniem un no vīriem

(08042.) tad brāļi pili atbrīvoja,

(08043.) daudz labumu sev iemantoja

(08044.) un līksmi mājās atgriezās.

(08045.) Bet neba mierā palikās:

(08046.) no jauna devās mudīgi

(08047.) tie gājienā uz Zemgali.

(08048.) Kad Tērvetē tie nonāca,

(08049.) no pils tad viņi paņēma

(08050.) sev līdzi zemgaļus,

(08051.) it brašus kareivjus,

(08052.) un tad uz Rakti[273] aizsteidza

(08053.) un pili aši ieņēma,

(08054.) to arī nodedzināja

(08055.) un visu, ko vien atrada,

(08056.) to žigli pievāca

(08057.) un kopā savāca.

(08058.) Kad pils nu bija nodegusi,

(08059.) tad jāja tie uz māju pusi.

(08060.) Pēc laika zemgaļi

(08061.) bij rāmi kļuvuši

(08062.) un kristietībai atdevās.

(08063.) No visas sirds tie nolūdzās

(08064.) par katru savu nedarbu

(08065.) un lūdza, lai tiem nodevu

(08066.) nu mestrs uzliek: tie to dotu,

(08067.) ar brāļiem mierā sadzīvotu.[274]

(08068.) Par nodevām šīm tad nu mestrs

(08069.) tiem atkal mieru deva jestrs.

(08070.) Par to bij visi līksmi nu.

(08071.) Bij mestrs smagu slimību

(08072.) kaut kādu iemantojis

(08073.) un, brīdi noslimojis,

(08074.) uz vācu zemi ceļoja,

(08075.) kur izdziedēt to cerēja.

(08076.) Bij Līvzemē no rokas gājis

(08077.) tam viss, ko viņš bij nodomājis.

(08078.) Viņš trīsarpus bij gadu bijis

(08079.) par mestru tur un izpildījis

(08080.) bij godam savu amatu.

(08081.) Kad Vāczemē tas bija nu,

(08082.) tad lielmestrs to pieņēma

(08083.) un atlaida no amata:

(08084.) tam lika nobraukt Marburgā[275]

(08085.) un iestāties tur konventā.

(08086.) Cits brālis tika ievēlēts.

(08087.) Bet pa šo laiku pazaudēts

(08088.) bij Līvzemē daudz krietnu brāļu,

(08089.) kas cīnījušies leišos tāļu:

(08090.) to piecpadsmit pēc skaita bija,

(08091.) kas leišos nāvi ieraudzīja.

(08092.) Tiem leišu zemi skatīt

(08093.) bij ticies un tur matīt

(08094.) šo to, kas līdzi ņemams būtu.

(08095.) Bet leiši ar šo pašu jūtu

(08096.) uz brāļu zemi ciemos gāja

(08097.) un viņu ceļus izzināja,

(08098.) un metās viņiem pakaļ aši

(08099.) nu stiprā pulkā varen braši

(08100.) un brīdī tai, kad atpūsties

(08101.) bij brāļu pulciņš nolicies,

(08102.) to klusītiņām apkāva.

(08103.) Gan daži kaut kā izbēga,

(08104.) bet vienu noķēra.

(08105.) Ak, sūrā nediena!

(08106.) Viens vīrs bij brašs, ko kāva tie,

(08107.) ko apraud visi kristīgie:

(08108.) par Suksi[276] sauca to,

(08109.) uz zemi kristīgo

(08110.) viņš atnācis bij kristīties,

(08111.) kā vēlējis bij viņam die's.

(08112.) Viņš brāļu rindās bija stājis,

(08113.) pret lietuviešiem karā jājis,

(08114.) kaut pats bij dzimis lietuvis, -

(08115.) īsts vīrs un dižens varonis.

(08116.) Visšķīstā Marija,

(08117.) kam slava mūžīga,

(08118.) tā dvēselei jel mieru dod!

(08119.) Viņš mira, tevim kalpojot.

(08120.) Par to nu prieks bij Lietuvā,

(08121.) un tādēļ tūdaļ vasarā

(08122.) tie brāļu zemi apciemoja.

(08123.) Kad brāļiem par to paziņoja,

(08124.) tiem viņi nikni pakaļ jāja,

(08125.) ne dien', ne nakti neapstāja,

(08126.) līdz beidzot panāca to baru

(08127.) un kauju uzsāka ar sparu.

(08128.) Tur seši simti beigti bija.

(08129.) Kad leiši to nu pamanīja,

(08130.) tie projām aizmuka.

(08131.) Par ķīlu atstāja

(08132.) tie dažu vīru dūšīgu,

(08133.) kam vārdus diemžēl nezinu.

(08134.) Tie arī zirgus pameta,

(08135.) pirms atpakaļ tie aizbēga.

(08136.) Tā cīņa, kas šeit minēta,

(08137.) pie kādas upes notika,

(08138.) kas tek ar Dubnas[277] nosaukumu.

(08139.) Nu brāļi savu laupījumu,

(08140.) ko guvuši bij, sadalīja

(08141.) un atkal Rīgu ieraudzīja,

(08142.) kur līksmi atgriezās ar to.

(08143.) Tie kungu visuaugstāko

(08144.) tad slavēja ar pateicību,

(08145.) ka viņš tiem savu žēlastību

(08146.) bij devis cīniņā.

(08147.) Lai gods tam mūžībā!

(08148.) Lielmestrs[278] ar brāļu prātu

(08149.) kādu brāli slavas klātu

(08150.) uz Līvzemi drīz sūtīja,

(08151.) lai tur pēc ordeņlikuma

(08152.) par mestru viņu ieceltu.

(08153.) No lielmestra tas šķīrās nu.

(08154.) Uz Līvzemi viņš tūdaļ jāja,

(08155.) un Rīgā viņu godināja,

(08156.) par mestru viņu iecēla,

(08157.) jo visi viņu pazina:

(08158.) par brāli Ernestu[279] to sauca,

(08159.) pie viņa ļaudis ciemos brauca,

(08160.) un viņš tiem ļoti patika -

(08161.) daudz tikumu tam piemita,

(08162.) kā vēlāk viņš to pierādīja.

(08163.) Viņš saviem draugiem atspaids bija,

(08164.) bij pazemīgs un pieklājīgs,

(08165.) un savai zemei uzticīgs

(08166.) un turējās pie taisnības,

(08167.) kamēr vien mestrs bija tas.

(08168.) Mestram Ernestam reiz radās

(08169.) doma, kā tas dažkārt gadās;

(08170.) tā doma ļoti laba bija,

(08171.) to komturiem viņš pavēstīja.

(08172.) Kad komturi to uzzināja,

(08173.) tad steigšus tie pie mestra jāja

(08174.) ar saviem ļaudīm nu uz Rīgu.

(08175.) Un tad ar prieku bezgalīgu

(08176.) par to, ka kopā sanācis

(08177.) bij karaspēks, nu mestrs šis

(08178.) gar Daugavu tad brauca,

(08179.) uz Dinaburgu[280] trauca,

(08180.) kur ciemoties sirds sauca.

(08181.) Ar gudru ziņu veda tas

(08182.) sev līdzi pulka pārtikas.

(08183.) Kad karaspēks tur ieradās,

(08184.) ar brāļiem mestrs apspriedās,

(08185.) kurš kalns vislabākais nu būtu.

(08186.) “Šis kalns man patīk, to es jūtu,

(08187.) te pils ir jāuzslien,

(08188.) kas būtu bieds nudien

(08189.) gan pagāniem, gan Traidenim[281],

(08190.) leišu kunigaitim šim”.

(08191.) Tad pils nu steidzīgi,

(08192.) kā brāļi lēmuši,

(08193.) tai kalnā tika uzcelta,[282]

(08194.) ka prieks, tik cēla, dižena.

(08195.) Tad stopus, bultas, pārtiku

(08196.) un prāvu mantu krājumu

(08197.) šajā pašā brīdī

(08198.) īsā laika sprīdī

(08199.) tai pilī nogādāja,

(08200.) un labākie nu gāja

(08201.) no brāļiem, kalpiem, zemniekiem,

(08202.) aizstāvībai derīgiem,

(08203.) to apsargāt ar ieročiem.

(08204.) Kurš vien no tiem tik kauties spēja,

(08205.) tos visus pilī paturēja.

(08206.) Par to nu mestrs priecājās

(08207.) un atkal Rīgā atgriezās.

(08208.) Bet ķēniņš Traidens vīrus vāca

(08209.) un Dinaburgai virsū nāca,

(08210.) tam pulki bija braši,

(08211.) tos gribēja viņš aši

(08212.) uz Dinaburgu aizvizināt

(08213.) un tad šo pili nodedzināt.

(08214.) Bet, tā kā pils bij varena,

(08215.) tad ķēniņš būvēt vēlēja

(08216.) tur četrus lielus akmeņmešus[283].

(08217.) Viņš aicināja arī svešus:

(08218.) tam nāca braši palīgi -

(08219.) tie bija krievu strēlnieki[284],

(08220.) tie savas bultas raidīja,

(08221.) un ievainotie vaidēja.

(08222.) Tie šāva varen knaši,

(08223.) bet pievīlās tad paši,

(08224.) jo tas, kas pilī brūces guva,

(08225.) drīz vien jau atkal vesels kļuva.

(08226.) Pils sargātāji pretī šāva,

(08227.) un tas, ko bulta ķēra, bļāva

(08228.) un tūdaļ zemē novēlās,

(08229.) un tad vairs augšā necēlās.

(08230.) Tad akmeņmešu māka

(08231.) nu sevi rādīt sāka,

(08232.) tie akmeņus nu svieda,

(08233.) pils sargātājus šķieda,

(08234.) dien', nakti ļaudis strādāja

(08235.) un akmeņus klāt gādāja.

(08236.) Ja taisnība man jāsaka,

(08237.) tai pilij viņi izgāza

(08238.) daudz planku, bliežot varen braši.

(08239.) Bet brāļi bojājumus aši

(08240.) no jauna izlabot drīz spēja:

(08241.) tie pili zaudēt negribēja.

(08242.) Tā bez apstājas

(08243.) četras nedēļas

(08244.) šī kauja turpinājās,

(08245.) un diezgan grūti klājās

(08246.) tur dažam labam pagānam,

(08247.) kad galvu sadragāja tam

(08248.) pils sargātāji aizstāvoties.

(08249.) Bet pagānu bars nerimstoties

(08250.) tiem dien' un nakti virsū mācās,

(08251.) tiem turēties it grūti nācās,

(08252.) un tiešām bija jābrīnās,

(08253.) ka tie vēl dzīvi palikās.

(08254.) Kad ķēniņš Traidens redzēja,

(08255.) ka pili ieņemt nespēja

(08256.) ar visu savu lielo baru,

(08257.) viņš sacīja: “Ko nu lai daru?

(08258.) Man sāpes sirdi grauž

(08259.) un plēš un pušu lauž.

(08260.) Šī pils man sirdij virsū celta,

(08261.) man visu mūžu sirds būs šķelta,

(08262.) tā tagad dien' un nakti skums.

(08263.) Ko palīdz vairs šis pasākums?

(08264.) Šķiet, saites, kas mūs sien, par vājām,

(08265.) iet ļaudis atpakaļ uz mājām.

(08266.) Nu akmeņmešus sacērtiet,

(08267.) es arī gribu mājās iet.”

(08268.) Tad lietuvieši priecājās,

(08269.) pie akmeņmešiem piestājās,

(08270.) visus četrus aši

(08271.) saskaldīja knaši

(08272.) un mājās atgriezās

(08273.) nu savās nedienās.

(08274.) Tad brāļi ļoti priecājās

(08275.) un visi dievam pateicās,

(08276.) ka neizdevās pagāniem

(08277.) tos veikt ar visiem pūliņiem.

(08278.) Tie pili atkal izlaboja

(08279.) un tūdaļ mestram paziņoja

(08280.) it drīz ar saviem ziņnešiem,

(08281.) kā izgājis bij pagāniem.

(08282.) Šī ziņa mestru priecināja,

(08283.) un brāļus tā viņš uzrunāja:

(08284.) “Šo uzbrukumu atmaksāsim,

(08285.) un, ja vien dzīvs es būšu, jāsim

(08286.) mēs brašā karagājienā,

(08287.) lai pasirotu Lietuvā.”

(08288.) Nu mestrs sūtņus sūtīja

(08289.) pie komturiem un vēlēja,

(08290.) lai nāk tie palīgā

(08291.) un patur atmiņā,

(08292.) ko darījuši pagāni

(08293.) ir kristīgajiem. Steidzīgi

(08294.) nu brāļu zemēs sūtņi jāja

(08295.) un vēsti visur nogādāja.

(08296.) Tad mestrs lūdza dedzīgi

(08297.) un sirsnīgi, lai steidzīgi

(08298.) no Rēveles šurp ierodas

(08299.) kungs Eilards[285] un lai līdz ved tas

(08300.) vīrus, cīnīties kas spētu,

(08301.) cīniņā kas noderētu.

(08302.) Viņš pūlējās cik spēdams,

(08303.) šo vēsti sacerēdams.

(08304.) Kungs Eilards rīkojās kā vīrs,

(08305.) kam vārds ir svēts un nodoms tīrs,

(08306.) viņš teica: “Mestr, došos es,

(08307.) lai kādas nāktu nelaimes,

(08308.) ar jums šai karagājienā,

(08309.) pats dievs tad nāks mums palīgā.”

(08310.) Tur bija bruņnieki, kam tāds

(08311.) kā viņam arī bija prāts,

(08312.) no Tīzenhauzenes paties

(08313.) tur bija Johans[286] ieradies

(08314.) un Heinrihs, tas no Frangenes[287] -

(08315.) tas bruņnieks krietns, teikšu es -

(08316.) tie visi labprāt līdzi gāja.

(08317.) Nu viņi dienu norunāja,

(08318.) kad viņiem jābūt gataviem,

(08319.) kad ceļā jādodas būs tiem.

(08320.) Nu tagad savu runu beigšu,

(08321.) par karagaitām tālāk teikšu.[288]

(08322.) Kungs Eilards šis no Hobergas,

(08323.) nu karagaitām posās tas.

(08324.) Rēvelē viņš pilskungs bija

(08325.) un skaistu pulku salasīja,

(08326.) ar kuru viņš uz Rīgu jāja,

(08327.) un citi viņam līdzi gāja.

(08328.) Tur Tīzenhauzen's Johans nāca

(08329.) un brašus vīrus līdzi vāca,

(08330.) ko gājienam bij izraudzījis.

(08331.) Viss brāļu pulks jau iepriekš bija

(08332.) pirms viņiem Rīgā ieradies,

(08333.) kā dzirdēt man ir gadījies.

(08334.) Tas mestru ļoti priecināja.

(08335.) Ar savu karaspēku jāja

(08336.) tagad viņš uz Lietuvu,

(08337.) dievmātei lai kalpotu.

(08338.) Tam līdzi nāca kurši braši

(08339.) un arī zemgaļi jo knaši.

(08340.) Tur bruņcepures mirdzēja,

(08341.) kā stikls bruņas vizēja.

(08342.) Bij bruņnieciski bruņnieki

(08343.) no Rēveles tur, bruņoti

(08344.) bruņās leduspelēkās -

(08345.) gods bija viņiem valkāt tās.

(08346.) Bij visiem acīs lepnums spulgs,

(08347.) kad devās varenais šis pulks

(08348.) nu gājienā uz Kernavi[289].

(08349.) Posts nāca tad pār Traideni.

(08350.) Pa viņa zemi brāļi jāja

(08351.) un laupīja un dedzināja.

(08352.) Daudz ļaužu viņi sita,

(08353.) kas bezspēcīgi krita;

(08354.) kur viņi apkārt slāja,

(08355.) tur viņiem labi gāja.

(08356.) Pulks siroja gan šur, gan tur

(08357.) un kaut ko guva it visur.

(08358.) Kad viņi kopā nāca

(08359.) un laupījumu vāca,

(08360.) tas bija liels un daždažāds.

(08361.) Par to bij leišiem bēdīgs prāts.

(08362.) Tad mestrs līdz ar savējiem -

(08363.) ar brāļiem un ar krustnešiem -

(08364.) un Eilardu, kas līdz tam gāja,

(08365.) nu bruņnieciski projām jāja,

(08366.) papilnam savākuši,

(08367.) ko bija atraduši,

(08368.) un zemes ļaudis līdz tiem trauca,

(08369.) jo ilgas viņus mājup sauca.

(08370.) Tad kopā nāca lietuvieši

(08371.) un kaut ko apņēmās jo cieši.

(08372.) Bij liels un stiprs viņu pulks,

(08373.) tiem acīs dega niknums spulgs.

(08374.) Tie iekarsuši dzinās aši

(08375.) nu kristīgajiem pakaļ knaši,

(08376.) to pulks ik brīdi lielāks pletās,

(08377.) un tad tie brāļiem virsū metās.

(08378.) Bij brāļi ceļā apstājušies,

(08379.) uz atpūtu bij apmetušies.

(08380.) Tad viņi uzzināja,

(08381.) ka pagāni šurp jāja,

(08382.) un arī drīz tos ieraudzīja.

(08383.) No zemes ļaudīm daudzi bija

(08384.) jau aizjājuši mājās,

(08385.) maz bij, kas cīņai stājās.

(08386.) Nu pulks pēc pulka pagāni

(08387.) šurp trauca, naidā degdami;

(08388.) tos steigšus vajadzēja kaut,

(08389.) tiem sanākt nedrīkstēja ļaut,

(08390.) bet abas puses vilcinājās.

(08391.) Tik tad vien leiši lēca kājās,

(08392.) kad pamatspēki pienāca:

(08393.) tie brāļiem spēji uzbruka.

(08394.) Nu abas puses rāvās

(08395.) un varen nikni kāvās,

(08396.) tur asmeņus tā miesā grūda,

(08397.) ka asinis pa sniegu plūda.

(08398.) Tā tesās, cirtās visi tie,

(08399.) gan pagāni, gan kristīgie.

(08400.) Tur dažs labs dūšīgs drosulis,

(08401.) īsts cīnītājs un varonis,

(08402.) tā nāvei ķetnās iekļuva,

(08403.) ka asins sniegu sārtoja.

(08404.) Bet brāļu pulks tik virsū bruka,

(08405.) un pagāniem drīz dūša šļuka.

(08406.) Kungs Eilards karavīrs bij brašs,

(08407.) viņš tūdaļ cīņā metās knašs

(08408.) pret negantajiem pagāniem.

(08409.) Viņš naski pakaļ dzinās tiem

(08410.) un daudzus no tiem apsita.

(08411.) Tie lielā postā nonāca.

(08412.) Tai reizē krietni cirtušies

(08413.) un vīrišķīgi kāvušies

(08414.) bij brāļu pulki it patiesi;

(08415.) bet atkal negaidītie viesi

(08416.) tiem virsū mācās, atguvušies

(08417.) un jaunus spēkus saņēmušies.

(08418.) Tad cīniņš iesākās starp tiem -

(08419.) starp kristiešiem un lietuvjiem.

(08420.) Tur šķēpus miesās grūda,

(08421.) tur asins straumēm plūda

(08422.) caur tēraudriņķiem[290] sarkana.

(08423.) Bij brāļiem liela nediena.

(08424.) Bij Marij's karogs zemē pļauts

(08425.) un sabradāts un pušu rauts.

(08426.) To bruņnieks Johans nesis bija,

(08427.) pirms nāvi zem tā ieraudzīja.

(08428.) Dod, dievs, tam savu pestīšanu

(08429.) un mūžīgajo dzīvošanu!

(08430.) No Tīzenhauzenes šis vīrs

(08431.) bij cēlies, nu no grēkiem tīrs

(08432.) viņš pestīts nonāks debesīs,

(08433.) kur eņģeļi to aiznesīs.

(08434.) Kad karadraudze bija visa

(08435.) jau sakauta, vēl neizmisa

(08436.) ne mestrs, nedz ar viņa brāļi,

(08437.) kaut sviedri tecēja tiem sāļi;

(08438.) tie savās mokās elsa, pūta -

(08439.) tā spēlīte bij pārāk grūta.

(08440.) Un tad nu kā par nelaimi

(08441.) prom devās visi zemgaļi,

(08442.) tie pulkā visi projām gāja,

(08443.) nevienu vīru neatstāja,

(08444.) un kristiešiem par lielām bēdām

(08445.) tie visi nozuda bez pēdām.

(08446.) Kad pagāni to manīja,

(08447.) tie barā brāļiem uzbruka.

(08448.) Tad brāļu karogs krita: plaks!

(08449.) Tas kristiešiem bij trieciens smags.

(08450.) Tur mestrs Ernests gulēj' beigts,

(08451.) dažs vīrs tam līdzās, cīņā veikts:

(08452.) no brāļiem septiņdesmit viens

(08453.) par dievu krituši kā viens.

(08454.) Kad Eilarda kungs sakāvis

(08455.) bij pagānus, kā sacījis

(08456.) jums esmu, trenkādams tos knaši,

(08457.) pie brāļiem tad viņš steidzās aši.

(08458.) Bet, kaujas laukā ieradies,

(08459.) viņš apjauta, kas noticies:

(08460.) ka cīņa pazaudēta bija.

(08461.) Aiz bēdām asaras tam lija,

(08462.) kad mestru redzēja tas beigtu.

(08463.) Lai pagānus nu cīņā veiktu,

(08464.) kas šeitan bija sanākuši

(08465.) un abās pusēs sastājuši,

(08466.) tas jāja nu ar sparu

(08467.) pret viņu lielo baru.

(08468.) Tas bruņiniekiem teica tā:

(08469.) “Es vēlos, lai šai cīniņā

(08470.) man cieši blakus stāvat jūs,

(08471.) vai dzīvot vai ar mirt mums būs:

(08472.) es jūtos diezgan paguris.”

(08473.) Ar pulciņu, kas līdznācis

(08474.) tam bija, auļoja tas braši

(08475.) un leišiem virsū metās aši.

(08476.) Tad leiši sāka aizstāvēties,

(08477.) līdz brāļiem nebija kur dēties.

(08478.) Kad Eilards atpakaļ nu lika,

(08479.) ar bultu zirgs tam nošauts tika,

(08480.) viņš pats - līdz nāvei ievainots.

(08481.) Bet pārējiem vēl - gods kam gods -

(08482.) kaut kā bij izdevies

(08483.) caur leišiem izsisties.

(08484.) Bet Eilarda kungs beigts nu bija,

(08485.) daudz asaru par viņu lija.

(08486.) Viņš savu darbu paveicis.

(08487.) Uz augšu tur, kur debesis,

(08488.) nu dvēsele tam līksma ies.

(08489.) Bet, lūk, kas šeit bij noticies:

(08490.) tik neganti to ziemu sala,

(08491.) ka ļaužu apsala bez gala

(08492.) kā kristiešiem, tā pagāniem.

(08493.) No sala mira abiem tiem

(08494.) dažs varonis it bezbailīgs

(08495.) un krietns, slavens, drošsirdīgs.

(08496.) Šī grāmata lai visiem stāsta,

(08497.) lai draugiem, nedraugiem tā klāsta,

(08498.) ka notika šī cīņa spīvā,

(08499.) tik aplam negantā un sīvā -

(08500.) par to nu visi droši esiet -

(08501.) tūkstoš divsimt septiņdesmit

(08502.) astotajā kunga gadā,[291]

(08503.) gavēnī, kad brāļi badā.

(08504.) Tā bija kāda pēcpusdiena.

(08505.) Vairs vārda neteikšu neviena

(08506.) par to - lai dieva dots tiem viss,

(08507.) kas lēja savas asinis

(08508.) par Jēzu Kristu un tā māti!

(08509.) Lai tiek no elles pasargāti

(08510.) tie visi! To tiem novēlot,

(08511.) tad āmen sakiet nobeidzot!

(08512.) Mestrs Ernests, brālis šis,

(08513.) bij sešus gadus valdījis.

(08514.) Drīz vien pēc tam to nosita -

(08515.) tā lieta jums ir dzirdēta.

(08516.) Ka mestrs Ernests nu bij beigts,

(08517.) tas trieciens bija liels, kā teikts;

(08518.) to sievas, vīri apraudāja.

(08519.) Bet tad nu viņa vietā stāja

(08520.) kāds brālis Gerhards[292], cienījams

(08521.) un Līvzemē it pazīstams.

(08522.) No Kacenellenbogenes

(08523.) viņš cēlies bij, cik zinu es,

(08524.) viņš bija skaists un iznesīgs

(08525.) un tikumīgs un varonīgs,

(08526.) vīrs, kas no briesmām nebaidās.

(08527.) Par Līvzemi viņš bēdājās.

(08528.) Kā brāļi ieteica,

(08529.) viņš sūtni sūtīja

(08530.) nu steigšus vien uz Vāciju,

(08531.) lai lielmestram tas ziņotu,

(08532.) ka līdz ar septiņdesmit brāļiem,

(08533.) pa kara ceļiem ejot tāļiem,

(08534.) ir mestrs Ernests ticis kauts.

(08535.) Par to bij žēlabu nu daudz.

(08536.) Un, kad pa visu Vāczemi

(08537.) bij apziņoti komturi,

(08538.) tad Marburgā tie sanāca,

(08539.) kur vēsti šo tie dzirdēja,

(08540.) kas Līvzemē bij noticis,

(08541.) kāds nelaimīgs tai liktenis.

(08542.) No prūšiem maršals[293] ieradies,

(08543.) posts viņu zemē it paties

(08544.) bij tikpat liels, jo dzīvs vairs nav

(08545.) to mestrs kādu laiku jau -

(08546.) Hartmans[294] helderungeniets,

(08547.) bruņniecības krāšņais zieds.

(08548.) Viņš brāļus kopā sasauca,

(08549.) un, kad tie kopā sanāca,

(08550.) tad brālis tas, kas sūtīts bija

(08551.) no Līvzemes, tas izstāstīja

(08552.) no sākuma līdz beigām to,

(08553.) par ko tam bija jāziņo.

(08554.) Tāpat kā prūšu brālis tas

(08555.) to darīja, kā pieklājas.

(08556.) Tad daži ņēmās apgalvot,

(08557.) ka vajadzētu apvienot

(08558.) Prūsiju ar Līvzemi,

(08559.) tad visi niknie naidnieki

(08560.) jo vairāk baidītos

(08561.) un palīgs atrastos.

(08562.) Tā sprieda tie un runāja,

(08563.) un mestram padoms patika.

(08564.) Tad Feihtvangenes Konrādu[295],

(08565.) brāli, visu godātu,

(08566.) no sapulces nu izsūtīja,

(08567.) un visi vienisprātis bija,

(08568.) ka viņa varā nodota

(08569.) tiek Līvzeme un Prūsija.

(08570.) Kad viņš nu atkal iesaukts tika,

(08571.) šo lēmumu tam priekšā lika.

(08572.) Kad amatu tas uzņēmās,

(08573.) pie tā dažs brālis ieradās

(08574.) un pieteicās iet līdzi tam.

(08575.) Sirds līksma kļuva Konrādam,

(08576.) bij prieks par brāļu labo gribu,

(08577.) un lielmestru ar pazemību

(08578.) viņš lūdza brāļus līdzi dot,

(08579.) uz ko tas teica atbildot:

(08580.) “Par to lai nav jums sirdssāpes,

(08581.) jums brāļus līdzi došu es;

(08582.) ko ņemt, to izlemiet jūs paši,

(08583.) šeit varoņi ir itin braši.”

(08584.) Tad mestrs laiku netērēja

(08585.) un dažiem brāļiem pavēlēja

(08586.) uz Prūšzemi jau tūdaļ braukt.

(08587.) Viņš zināja, ko līdzi saukt,

(08588.) kas labprātīgi turpu ies.

(08589.) Labs bars bij tādu saradies.

(08590.) Uz Prūsiju tie brauca knaši.

(08591.) Turp arī Konrāds posās aši,

(08592.) un, dažus vīrus savācis,

(08593.) ar viņiem visiem kopā šis

(08594.) uz Prūsiju ar skubu jāja.

(08595.) Kad tur šo vēsti uzzināja,

(08596.) tad visi brāļi priecājās

(08597.) un uzņemt viņu taisījās

(08598.) tik laipni, cik vien laipni spēja,

(08599.) jo ziņa šī tos iepriecēja.

(08600.) Ja mestrs pats nu šurpu jāj,

(08601.) viss pārējais ir jāatstāj,

(08602.) lai viņu cēli godinātu

(08603.) un viņam skaisti pretī jātu.

(08604.) Kad zemi apskatījis tika,

(08605.) viņš kapitulam sanākt lika,

(08606.) un komturiem uz Elbingu[296]

(08607.) viņš lika nākt, kā dzirdēju,

(08608.) tāpat ar fogtus sauca tas

(08609.) no Nātangas un Sembijas.

(08610.) Bez tam vēl bija tur daudz brāļu

(08611.) no visas zemes tuvu, tāļu

(08612.) un arī viens no Līvzemes,

(08613.) uz turieni kas vēsti nes.

(08614.) Kā klājies tiem bij zemgaļos,

(08615.) pie tā es mazliet apstāšos.

(08616.) Kad mestrs Ernests bija kritis

(08617.) un maz vēl zemgaliešu sitis

(08618.) bij zobens, projām laidās tie,

(08619.) šie karotāji negantie.

(08620.) Tas lielā steigā notika.

(08621.) Kad zāle atkal zaļoja,

(08622.) bij nosprieduši zemgaļi

(08623.) iet atsvabināt Tērveti -

(08624.) to zemē tāda pils bij viena.

(08625.) Un, kad nu pienāca tā diena,

(08626.) kas iepriekš bija paredzēta,

(08627.) tad briesmās nonāca pils sēta:

(08628.) tur sagūstīts vai nokauts tika,

(08629.) par kristieti kam saukties tika.

(08630.) Tur bija Bertolds[297], blēdis kāds,

(08631.) uz ko bij zemgaļiem labs prāts,

(08632.) jo veikli šaut tas spēja

(08633.) un viņiem noderēja.

(08634.) Tam dzīvību tie dāvāja,

(08635.) un tas pie viņiem palika

(08636.) un ļoti priecājās,

(08637.) ka tā tam laimējās.

(08638.) Tur zemgaļi drīz atrada

(08639.) un aši kopā sanesa

(08640.) stopus, bultas - rīkus

(08641.) ļoti noderīgus.

(08642.) Un, cik daudz stopu tur nu bija,

(08643.) tik strēlnieku ar izraudzīja

(08644.) šis blēdis kristītais,

(08645.) šis maita beidzamais.

(08646.) Un tos, kam maza bija māka,

(08647.) tos tūdaļ apmācīt viņš sāka,

(08648.) kā stopu uzvilkt un kā šaut,

(08649.) lai spētu pretiniekus kaut.

(08650.) Bet pa to laiku krietnie brāļi

(08651.) bij iekšpilī turpat netāļi,

(08652.) tie modri sardzē stāja

(08653.) un pili apsargāja.

(08654.) Bet pa to laiku šurpu nācis

(08655.) bij karaspēks, ko Namejs[298] vācis,

(08656.) viņš zemgaļiem bij vadonis

(08657.) un bij šos pulkus sūtījis.

(08658.) Man izsakāms jums nava tas,

(08659.) cik goda daudz un cienības

(08660.) tam brāļi rādījuši bija.

(08661.) Bet tagad viņš tos piemānīja.

(08662.) Kad brāļi pēcāk atmaksāja,

(08663.) tad viņa ciltij plāni gāja:

(08664.) tik ļauns bij kļuvis dažs no tiem,

(08665.) ka nomira pēc nopelniem.

(08666.) Ar Namejs zemi atstāja -

(08667.) par to man būs vēl jāstāsta.

(08668.) Nu runāt izbeigsim

(08669.) un atkal atsāksim,

(08670.) ko ļaudis man ir stāstījuši.

(08671.) Kad zemgaļi bij sanākuši,

(08672.) tie vairogus un šķēpus ņēma -

(08673.) uz pili doties tie nu lēma.

(08674.) Tie brāļi, kas bij konventā,

(08675.) to piecpadsmit bij kopskaitā.

(08676.) No tiem bij daļa apkauta.

(08677.) Pēc pārējiem nu tīkoja

(08678.) šie ļaunie zemgaļi.

(08679.) Kā braši varoņi

(08680.) tad brāļi cīnījās

(08681.) un sīvi pretojās,

(08682.) tie skaudras bultas šāva

(08683.) un ienaidniekus pļāva,

(08684.) un akmeņus tie sēja -

(08685.) tā tos tie pamīlēja,

(08686.) kas tuvāk nākuši.

(08687.) Un, ja reiz sākuši,

(08688.) tad augšā tie uz vaļņa stāja

(08689.) un grāvi, vārtus aizsargāja.

(08690.) Bet Namejs laiku netērēja,

(08691.) šaut strēlniekiem viņš pavēlēja.

(08692.) To brāļi tad vēl nezināja,

(08693.) cik aizmugure viņiem vāja:

(08694.) ka nodevīgais nelietis

(08695.) no kristiešiem bij atkritis;

(08696.) tie nepieļāva aizdomu,

(08697.) ka šaut uz tiem kāds varētu,

(08698.) un tādēļ nesargājās.

(08699.) Nu Bertolds lēca kājās,

(08700.) un, bultas šaudot, drīzumā

(08701.) viņš dažu ievainoja tā,

(08702.) ka pretoties tam aizmirsās.

(08703.) Tie citi tad nu sargājās,

(08704.) tie šķēpus meta, šāva

(08705.) un ienaidnieku pļāva,

(08706.) līdz pienāca tiem tā

(08707.) jau diena devītā.

(08708.) Nu man ir jāsaka jums tas:

(08709.) bij brāļu pulciņš diezgan mazs.

(08710.) Un tad nu viņi domāja

(08711.) un beidzot arī izsprieda

(08712.) kaut dzīvību ar ķīlā likt,

(08713.) bet prom no pils jo drīzāk tikt.

(08714.) Tur bij kāds drošprātis,

(08715.) brašs vīrs, īsts varonis,

(08716.) kas aizdedzināt apņēmās

(08717.) tās dzirnavas[299], kas atradās

(08718.) no pils mazlietiņ atstatu.

(08719.) Uz labu laimi brāļi nu

(08720.) tad uguni tām pielika.

(08721.) Kad visa pils jau liesmoja,

(08722.) to kāda sieva pamanīja.

(08723.) Tā kāda ordeņmāsa[300] bija.

(08724.) Tā bailēs pāri plankām drāzās

(08725.) un tad pēkšņi zemē gāzās,

(08726.) starp diviem dēļiem iekrita

(08727.) un skaudrās liesmās nomira.

(08728.) Lai debess viņai žēlīga!

(08729.) Nu brāļi vārtus atdarīja

(08730.) un ienaidniekus ieraudzīja,

(08731.) kas bija varen neganti.

(08732.) Bet brāļi ar bij sparīgi.

(08733.) Kad Namejs viņus redzēja,

(08734.) tad savējiem viņš sacīja:

(08735.) “Nu ejiet, varoņi, ar sparu

(08736.) un apsitiet to brāļu baru!”

(08737.) Bet zemgalieši priecājās,

(08738.) ka laimīgi tā gadījās,

(08739.) ka dega pils tiem acu priekšā

(08740.) un brāļu ar daudz nebij iekšā,

(08741.) bij maza viņu saujiņa,

(08742.) un drīzi vien to nospieda.

(08743.) Gan brāļi sīvi pretojās,

(08744.) bet sakāva tos lupatās.

(08745.) Viens otrs tika gūstā ņemts.

(08746.) Tā bij šai cīņai beigties lemts.

(08747.) Pēc zemgaliešu prāta viss

(08748.) šai reizē bija noticis.

(08749.) Pēc dažām stundām sanāksmi

(08750.) tad noturēja zemgaļi.

(08751.) Tie izveidoja plašu loku,

(08752.) tā vidū jācieš bij daudz moku

(08753.) nu kādam brālim[301], kam tur iekšā

(08754.) bij jāiet, jāstājas to priekšā:

(08755.) līdz nāvei sakapāja to.

(08756.) Bet vienu daļu pārējo

(08757.) tie aizveda uz Lietuvu.

(08758.) Un tad ar lielu centību

(08759.) tie pili atkal uzbūvēja,[302]

(08760.) kas pirms tam brāļiem piederēja,

(08761.) un karoja nu kā arvien.

(08762.) Ko teikt? Tā bija tas, nudien.

(08763.) Kad vēsts šī Rīgā nonāca,

(08764.) tad brāļus Gerhards savāca -

(08765.) tas pats, kurš mestra vietnieks bija.

(08766.) Viņš kādu brāli nosūtīja,

(08767.) kā brāļi lēma paši,

(08768.) uz Prūšuzemi aši.

(08769.) Kad Elbingā tas ieradās,

(08770.) tur arī mestrs atradās.

(08771.) Liels kapituls tur notika,

(08772.) un brālis Klauss tur ziņoja

(08773.) to, ko jau pirmīt aizsāku

(08774.) un ko nu tagad nobeidzu:

(08775.) kas noticis bij Zemgalē,

(08776.) viņš stāstīja šai sapulcē

(08777.) un, kad šo runu pabeidza,

(08778.) tad citu runu iesāka -

(08779.) viņš ielūdza uz Līvzemi

(08780.) nu mestru, teikdams atklāti:

(08781.) lai zeme būtu droša osta,

(08782.) ko pagāni vairs neizposta,

(08783.) turp brāļus sūtīt vajagot,

(08784.) jo citādi tie saņemšot

(08785.) gan citu vēsti drīzumā.

(08786.) To sacīja viņš visiem tā.

(08787.) Bij mestrs cilvēks dievbijīgs

(08788.) un arī visai saprātīgs -

(08789.) Feihtvangenes Konrāds šis,

(08790.) kas daudz ko gudru sacījis.

(08791.) Viņš teica: “Gribu mierināt

(08792.) un visus arī priecināt,

(08793.) kas dzīvo Līvzemē, jo mums

(08794.) ir vēl dažs mātes auklējums,

(08795.) kas dotos turp bez ierunas.”

(08796.) Tad tūdaļ brāļus sauca tas,

(08797.) no Vāczemes kas atnākuši,

(08798.) kā jūs jau esat dzirdējuši.

(08799.) Kā brāļi lēma paši,

(08800.) turp sūtīja tos aši.

(08801.) Vēl arī brāļus izraudzīja,

(08802.) kas prūšos dzīvojuši bija.

(08803.) Tie tika nu uz Līvzemi

(08804.) ar brāļiem kopā sūtīti,

(08805.) kas nesen bija atnākuši

(08806.) ar mestru, kā jūs dzirdējuši.

(08807.) Tie priecīgi pa jūru brauca,

(08808.) caur Kurzemi uz Rīgu trauca.

(08809.) Kad Rīgā viņi nonāca

(08810.) un brāļi par to dzirdēja,

(08811.) šie mīļi sagaidīja tos,

(08812.) gan nabagos, gan bagātos.

(08813.) Tas vīrs, kas mestra vietā bija,

(08814.) tas brāļus mīļi uzraudzīja.

(08815.) Kad viņi bija atpūtušies

(08816.) un viņu zirgi atkopušies,

(08817.) viņš steigšus jāt tiem lika,

(08818.) kur gaidīti tie tika.

(08819.) Bij Konrāds mestrs Prūsijā

(08820.) vēl gadu, kā jau sākumā

(08821.) jums minēju, un vēl turklāt

(08822.) tam abas zemes pārzināt

(08823.) un kopt un aprūpēt nu nācās.

(08824.) Bet smagas domas virsū mācās,

(08825.) ka nespēs viņš tās aizsargāt.

(08826.) Uz Vāczemi viņš posās jāt.

(08827.) Viņš komturus nu sasauca,

(08828.) un tie ar tūdaļ sanāca.

(08829.) Tad viņš tiem sirdi izkratīja

(08830.) un tie ar viņu uzklausīja.

(08831.) No sākuma tie pretojās,

(08832.) bet mestrs Konrāds nerimās,

(08833.) tik saldi ar tiem runāja,

(08834.) ka beigās tie ar piekrita.

(08835.) Tad viņš ar kādu brāli tikās,

(08836.) kas Prūšzemei it derīgs likās,

(08837.) un atstāja to savā vietā.

(08838.) Viņš lūdza komturus, lai lietā

(08839.) tie savas zināšanas liek,

(08840.) ka tas ar visu galā tiek.

(08841.) Tad šķīrās viņš ar sirdēstiem

(08842.) no saviem brāļiem mīļajiem

(08843.) un devās steidzīgi

(08844.) nu prom uz Vāczemi.

(08845.) Pie Hartmaņa viņš aizgāja,

(08846.) pie paša augstā lielmestra,

(08847.) un lielmestrs to uzklausīja

(08848.) un steigšus sūtņus izsūtīja

(08849.) pie itin visiem komturiem

(08850.) un lika kopā sanākt tiem.

(08851.) Kad tie nu kopā sanāca,

(08852.) tad mestrs Konrāds stāstīja,

(08853.) kas Līvzemē bij noticis.

(08854.) Kad viņš to bija pateicis

(08855.) un ar par zemgaļiem,

(08856.) tad sacīja viņš tiem:

(08857.) “Man abas zemes paturēt

(08858.) nav spēka, man to neiespēt;

(08859.) nu citam lieciet vietā stāt,

(08860.) kas varētu tās aizsargāt!”

(08861.) Lai kā ar vārdot centās to,

(08862.) viņš nepieļāvās neparko,

(08863.) no amata nost raisījās.

(08864.) Tad citu brāli pienācās

(08865.) priekš Prūšzemes nu izraudzīt,

(08866.) bet viņu projām aizsūtīt

(08867.) uz Līvzemi pa ceļiem tāļiem

(08868.) ar trīsdesmit un četriem brāļiem.

(08869.) Un tad nu viņš uz Rīgu brauca,

(08870.) un līksmi viņam līdzi trauca

(08871.) visi ceļbiedri.

(08872.) Viņš itin mīlīgi

(08873.) ar visiem apgājās,

(08874.) un ceļš ar gadījās

(08875.) bez klizmām šajā pārbraucienā.

(08876.) Tad svētās Margarētes dienā[303]

(08877.) tie iebrauca nu Daugavā

(08878.) ar diviem kuģiem - bij tas tā.

(08879.) Bet Daugava ir ūdens plašs,

(08880.) un labi pazīst viņu dažs.

(08881.) Pie viņas Rīga atrodas:

(08882.) kas dzīvo tur, to zina tas.

(08883.) Kāds ziņnesis turp aizsteidza,

(08884.) un tas nu brāļiem pateica,

(08885.) ka viņu mestrs ieradies.

(08886.) Tie priecīgi bij it paties.

(08887.) Tie zirgiem pakaļ aizsūtīja,

(08888.) kas ganībās netālu bija.

(08889.) Kad pilsoņi to uzzināja,

(08890.) tie arī brāļiem līdzi jāja

(08891.) uz smiltāju nu pretī mestram,

(08892.) tik mīļam, draudzīgam un jestram.

(08893.) Tie saņēma to mīlīgi,

(08894.) kā nabagi, tā bagāti.

(08895.) Viņš visiem laipni pateicās,

(08896.) kas sveicot viņam tuvojās.

(08897.) Un tad tie visi barā jāja,

(08898.) pie svētā Jura ceļš tiem gāja:

(08899.) uz sētu, kurā brāļi mīt,

(08900.) kur vienmēr var tos ieraudzīt.

(08901.) Mestrs laipns bij paties,

(08902.) viņš lūdza brāļus apsēsties,

(08903.) ar medu un ar vīnu saldu

(08904.) tiem labprāt klāja pilnu galdu.

(08905.) Un tad uz mājām visi jāja.

(08906.) It priecīgi tur viņiem gāja.

(08907.) Bet drīz vien brāļi ieteica,

(08908.) lai zemi labāk apskata.

(08909.) Uz Līvzemi tad viņš nu jāja,

(08910.) tur daudzas pilis apstaigāja,

(08911.) kur brāļi krietni rosījās,

(08912.) un mestrs ļoti priecājās

(08913.) par šādu zemi brīnišķu.

(08914.) Bet tagad es jums stāstīšu,

(08915.) kas Kurzemē nu notikās.

(08916.) Tur mestrs Konrāds ieradās.

(08917.) Vēl vācu zemē bija tas,

(08918.) bet bij jau dotas pilnvaras

(08919.) būt Līvzemē par mestru tam.

(08920.) Pie kā mēs tagad nonākam?

(08921.) Kur Kurzemi es pametu,

(08922.) par Līvzemi kad stāstīju?

(08923.) Līvzeme un Kurzeme -

(08924.) abas saucas Līvzeme

(08925.) svešās zemēs it paties:

(08926.) vai gan kāds tās šķirot ies?

(08927.) Un kurš gan to ir aprakstījis,

(08928.) kāds nosaukums ik vietai bijis?

(08929.) Par kādu vīru stāstīšu,

(08930.) un, ja jūs dzirdēt gribētu,

(08931.) es stāstītu no vienas vietas,

(08932.) cik savā laikā lielas lietas

(08933.) viņš izdarījis Līvzemē.

(08934.) Bet šobrīd par to jāklusē.

(08935.) Par Johanu to vārdā sauca,

(08936.) kurš dižus darbus darīt trauca.

(08937.) Gan Krievzemē, gan Lietuvā

(08938.) tā slava auga augumā.

(08939.) No Ohtenhauzenes[304] tas nācis,

(08940.) kur šķīstu dzīvi dzīvot sācis.

(08941.) Ar tikumiem viņš izcēlās.

(08942.) Kad ordenī viņš iestājās,

(08943.) Par viņu mestrs gādāja,

(08944.) Uz Kurzemi to sūtīja.

(08945.) Tur viņš vispirms sev guva slavu

(08946.) ar varoņdarbiem, drosmi savu.

(08947.) To aprakstīt man prieks ir bijis,

(08948.) ko Līvzemē viņš izdarījis,

(08949.) kaut viņa vārds tur nestāv klāt.

(08950.) Nu sākšu viņu daudzināt.

(08951.) Šis varonis nu Kuldīgā

(08952.) bij iecelts fogta amatā,

(08953.) lai kuršu zemi pārzinātu.

(08954.) Viņš bija vīrs ar vīra prātu,

(08955.) viņš postu nesa pagāniem,

(08956.) no viņa daudz bij jācieš tiem.

(08957.) Bij ceļi viņam zināmi,

(08958.) pa kuriem viņš uz Zemgali

(08959.) reizreizēm varen jestrs jāja

(08960.) un laupīja un dedzināja

(08961.) pie Dobeles[305] un Tērvetes.

(08962.) Un to jums varu sacīt es:

(08963.) kad viņš pie ienaidniekiem gāja,

(08964.) par agru viņš tos modināja.

(08965.) Tad kādu reizi notika,

(08966.) ka prātā bij tam kargaita.

(08967.) Kā ieteica to brāļi paši,

(08968.) viņš kuršus apziņoja aši.

(08969.) Kad tie to dzirdēja,

(08970.) tie šurpu atsteidza.

(08971.) Bij viņam tikai četri brāļi,

(08972.) bet priekšā ceļi grūti, tāļi.

(08973.) Caur purvu, meža biezokni

(08974.) tie devās nu uz Dobeli.

(08975.) Gan reizēm viņi zirgos jāja,

(08976.) gan reizēm arī kājām gāja.

(08977.) Tiem metās itin silti,

(08978.) kad jāceļ bija tilti

(08979.) un kad pār muguru

(08980.) tie stiepa pārtiku.

(08981.) Un, kad nu viņi nonāca

(08982.) visbeidzot pie tā aizžoga,

(08983.) kas aizsargāja zemi to,

(08984.) fogts atstāt lika ēdamo.

(08985.) No saviem ļaudīm izraudzīja

(08986.) viņš mazu bariņu, un bija

(08987.) viens brālis tikai viņam līdz:

(08988.) ir gudrībai tiem jāpalīdz.

(08989.) Uz Dobeli viņš drasēja,

(08990.) un pulks tam žigli sekoja.

(08991.) Kad viņš pie vārtiem nonāca,

(08992.) daudz vīru viņš tur redzēja,

(08993.) tie viņam laukā pretī stāja,

(08994.) un viņš tiem krietni atmaksāja.

(08995.) Bet bēgt tie nedomāja vis:

(08996.) vēl daudz tiem ļaužu palicis.

(08997.) Fogts nepatiku izrādīja.

(08998.) Vēl piecdesmit tam vīru bija,

(08999.) ar tiem nu viņš šiem virsū jāja,

(09000.) šie atpakaļ uz vārtiem gāja

(09001.) un vairs tik tikko dvesa.

(09002.) Bet viņu - drosme nesa,

(09003.) no kuršu pulka atšķīries,

(09004.) tiem tālu priekšā izrāvies,

(09005.) viņš itin bieži aizauļoja

(09006.) līdz vārtiem, līdz to ievēroja

(09007.) nu savukārt ar zemgaļi.

(09008.) Kāds varonis tad pēdīgi

(09009.) no viņu rindām izskrēja,

(09010.) pa ķiveri tam ieblieza

(09011.) tā, ka tas zemē nogāzās.

(09012.) Kāds brālis viņam piesteidzās,

(09013.) no sava zirga nokāpa

(09014.) un viņu tajā uzcēla.

(09015.) Pa tam viss pulks bij arī klāt

(09016.) un ņēmās fogtu aizsargāt.

(09017.) Pie vārtiem viņi nostājās

(09018.) un tur ar šķēpiem mētājās

(09019.) līdz pašai pusdienai, kā teikts,

(09020.) līdz dažs no viņiem bija beigts.

(09021.) Bij abās pusēs cīniņš sīvs,

(09022.) bet fogts joprojām bija dzīvs.

(09023.) Bij kādi kurši apsisti,

(09024.) bet brāļi - sveiki, veseli,

(09025.) kas šurpu bija nākuši

(09026.) un ķīviņu šo sākuši.

(09027.) Pils priekšā kādā mauriņā

(09028.) tie atlaidās nu atpūtā.

(09029.) Uz zirgiem nestavas

(09030.) it ērtas, stabilas

(09031.) tie ievainotiem uztaisīja.

(09032.) Jau fogtam mazliet labāk bija,

(09033.) viņš zirgā sēdās savainots.

(09034.) Kad karaspēks bij sakārtots,

(09035.) ko pakaļpulki apsargāja,

(09036.) tad viņi visi mājup jāja.

[273] Raktes (Ratten, Racken, Rakel, Racketen) pils vieta identificējama ar Raktuves kalnu (Bielenstein 1892, 135). Šis 6–7 m augstais kalns atrodas Lielupes pietekas Svētes krastā Žagares pilsētā (tag. Lietuva, Jonišķu raj.) un pārvērsts par kapsētu. Pilskalnam ir 30x70 m plakums ar saskatāmām vaļņa un aizsarggrāvja paliekām. Netālu no Raktuves kalna Žagarē atrodas otrs pilskalns – Žvelgaiču kalns – ar 13.–14.gs. kultūras slāni (Tautavičius 1975, 186). Raktes pils vieta minēta vēl 1426.gadā, nosakot robežu starp Livoniju un Lietuvas valsti, – berg Rattow, Rattowschen bergh (UB VII, Nr. 472, 473).

[274] Pakļautie zemgaļi bija spiesti slēgt miera līgumu, ar kuru tika noteiktas graudu nodevas un klaušas (piedalīšanās karagājienos, ceļu ierīkošanā un jaunu piļu celšanā) (UB I, Nr. 432; Biļķins 1960, 72–75).

[275] Marburga (Marcburc; Marburg an der Lahn) ir viens no lielākajiem Vācu ordeņa centriem ar pili un apbūves kompleksu pie tās (Vācija, Hesene). Marburgā bija baznīca, kura celta 1235.gadā par godu svētajai Elizabetei, kas līdzās Dievmātei Marijai tika uzskatīta par Vācu ordeņa patronesi. Šajā baznīcā apbedīta gan pati Elizabete, gan arī vairāki vēlāk mirušie ordeņa lielmestri. Marburgā svinīgos apstākļos 1237.gadā tika apstiprināta Zobenbrāļu ordeņa inkorporācija Vācu ordenī (Benninghoven 1990, 48, 63–65).

[276] Sukse (Suxe, Sucha, Sukse) – lietuvju dižciltīgais (nobilis de Lettovia), kas 1268.gadā iestājies Rīgas arhibīskapa dienestā, novēlēdams baznīcai savu mantojumu Nalšas zemē (Stakauskas 1934, 259; Nikžentaitis 1996, 28; Пашуто 1959, 151, 152).

[277] Dubna (Dubenâ) ir Daugavas labā pieteka, kas ieplūst Daugavā pie Līvāniem. Tā kā Dubna ir 120 km gara, kaujas vieta nav precīzi nosakāma. Taču ticamāk, ka tā norisinājusies pie apdzīvotas vietas ar šādu nosaukumu. Dubnas krastos tādas varētu būt bijušas divas. Viens no tiem 18.gs. bijis pie Krustpils draudzes piederīgs ciems netālu no Līvāniem (Brežgo 1943, 81), otrs – uz austrumiem no Višķiem, pie Dubnas pietekas Medupes. Pirmais 18.gs. zemju aprakstos tikai pieminēts, turpretī otrs izceļas ar tā apkārtnes blīvu apdzīvotību, par ko liecina ne vien vietu nosaukumi (Brežgo 1943, 96–98), bet arī daudzie arheoloģiskie pieminekļi. Nelielā teritorijā (15x8 km) te Dubnas upes tuvumā ir ap desmit pilskalnu. Ka šie pilskalni varētu būt bijuši apdzīvoti 12.–13.gs., liecina aptuveni līdzīgs kapulauku skaits (LRAP 1993, 38–42; LA 1974, 178, 179). Tā kā Hronikā ir rakstīts par kauju pie ūdeņiem, tad var pieņemt, ka tā notikusi pie Višķu un Lukas ezeriem, kur Dubnas upei ir caurtece. Te uz rietumiem no šiem ezeriem arī atrodas apdzīvota vieta Dubna. Par labu tam ka, iespējams, kauja norisinājusies šeit, runā arī tas, ka nākamajos gados vācieši cenšas nostiprināt Livonijas dienvidaustrumu flangu, ceļot 20 km uz dienvidiem no Dubnas pie Daugavas Dinaburgas pili. Līdz šim valdošais uzskats, ka ar Dubenâ jāsaprot Dignāja (Siliņš 1893, 80; Saiva, [Klaustiņš] 1936, 164), ir apstrīdams, jo attiecībā uz Dignājas draudzi nosaukums Dubenâ droši zināms tikai ar 16.gadsimtu (Sb. Kurl. 1896, 72).

[278] Lielmestrs šajā laikā (1272-1282 vai 1283) bijis Hartmanis no Heldrungenes (Hartmann von Helderungen), kas atrodas Tīringenē. Dzimis ap 1210.gadu dižciltīgā ģimenē. Vācu ordenī iestājies 1234.gadā. Arī viņa tēvs un brālis bijuši Vācu ordeņa bruņinieki. Hartmanis 1236.-1237.gadā piedalījies sarunās Marburgā un Viterbo (pāvesta rezidence ziemeļos no Romas) par Zobenbrāļu ordeņa palieku iekļaušanu Vācu ordenī. 1255.gadā, atgriezdamies no Livonijas, uzturējies Klaipēdas pilī. Lielkomturs Palestīnā (1261-1263), vēlāk lielmestrs (Benninghoven 1965, 461, 462; Fenske, Militzer 1993, 802).

[279] Brālis Ernests (Ernst) - Ernsts no Raceburgas (Ernst von Ratzeburg), Livonijas mestrs (1274-1279). Cēlies no Raceburgas (Vācijas ziemeļos, 20 km no Lībekas) rātskungu dzimtas, kuras piederīgie vēlāk dzīvojuši arī Rīgā (Fenske, Militzer 1993, 524, 525).

[280] Dinaburga, Vecdaugavpils jeb Vecpils atrodas 19 km uz austrumiem no tagadējās Daugavpils, Naujenes pagastā. Hronikā rakstīts tā, itin kā tur pirms vācu nocietinājuma ierīkošanas jau pastāvētu pils ar nosaukumu Dinaburga (Duneburc). Arheoloģiskie izrakumi vācu celtās pils vietā tiešām apliecināja senākas pils esamību. Acīmredzot tā bijusi latgaļu Naujenes (Novene, Naujene) pils ar senpilsētu, jo vēl 15.-16.gs. lietuvju un krievu vēstures avoti pašu Dinaburgu dēvē par Novinu jeb Ņevginu. Šie nosaukumi, pēc valodnieku domām, atvasināti no lietuvju valodas vārda naujas - “jauns” ar nozīmi “jaunā pils” (Būga 1961, 570), kas līdz mūsu dienām saglabājies dzelzceļa stacijas, pasta nodaļas un pagasta nosaukumā (Mugurēvičs 1984, 69-75).

[281] Traidenis (Thoreide, Thoreiden; citur avotos: Thraydene, liet. Traidenis, kr. Тройден) - Lietuvas karalis (1270-1282), kura dzimtai vēl no Mindauga laikiem piederēja īpašumi Aukštaitijā. To apliecina vietvārdi Traideniai (Druskininkai), Traidžiūnai (Utenas raj.). Traideņa laikā Lietuvas valsts nostiprinājās un paplašinājās. Tika noslēgti līgumi (1273-1279) ar Vācu ordeni, Galīcijas-Volīnijas kņaziem un Polijas karali. Būdams spēcīgs karavadonis, Traidenis paplašināja valsts robežas austrumu virzienā - pakļāva vēl vairākas t.s. Melnkrievijas pilsētas (Stakauskas 1934, 255-258; Пашуто 1959, 150-152, 277 u. c.; Gudavičius 1984, 75-77).

[282] Dinaburgas pils celšanas gads nav precīzi zināms. Pieņem, ka tas varējis notikt ap 1275.gadu, taču ne vēlāk par 1277.gadu (Löwis of Menar 1922, 53). Pēc lietuvju vēsturnieku uzskatiem, pils celta jau ap 1273.-1274.gadu (Gudavičius 1989, 161, 162), bet maz ticams, ka tikko amatā stājies Livonijas ordeņmestrs būtu spējis to noorganizēt. Dinaburgas pils atradusies Daugavas labajā krastā iegarenā kalnā starp divām dziļām gravām. Paaugstinājuma šaurākajā galā bijusi pils, sākumā koka nocietinājums, bet uz ziemeļaustrumiem no tās atradušās aizsarggrāvju ietvertas divas priekšpilis, kas kopā ar pili aizņēmušas 0,3 hektārus. Kalna rietumu galā pie Daugavas ir 16 m zemāka terase ar pilsapmetni, no kuras tagad upes izskalojuma rezultātā saglabājusies vairs tikai puse kopplatības - ap 0,1 ha (Mugurēvičs 1984, 70).

[283] Blîde - ierīce lielu akmeņu mešanai (lat. trebuchium, vācu Gegenwichtsblide). Šādas ierīces, kas tika radītas krusta karu laikā 12.-13.gs., darbojās pēc pretsvara principa. Ar tām varēja mest pat 1 tonnu smagus akmeņus; vieglākus akmeņus u.c. tās aizmeta 0,5 km tālu (Benninghoven 1965, 161).

[284] Krievu karavīri nāca no Polockas, Vitebskas un Smoļenskas, kur tai laikā valdīja lietuvju kunigaiši (Biļķins 1973, 173).

[285] Eilards no Hobergas (Eilart von Hôberc, Eilardus de Oberghen) - dāņu pavēlnieks Rēvelē (capitaneum terre Revalie) (Wartberge 1863, 48).

[286] Johans no Tīzenhauzenes (Johan von Thisenhûsen; Johann de Thisenhus) - Rīgas arhibīskapa vasalis, kam 1269.gadā bija izlēņota Koknese (LG I, Nr. 31). Viņa izcelsme saistāma ar tiem Lejassaksijas ministeriāliem, kuru dzimta nākusi no Tīzenhauzenes. Pirmais šīs dzimtas pārstāvis Līvzemē parādās jau 13.gs. sākumā (Transehe 1960, 32, 33, 102). Sīkākas ziņas par Johanu, kurš kritis kaujā pret lietuvjiem 1279.gada 15. martā, varētu iegūt, pētot Holšteinas grāfistes vēsturi (Laakmann 1936, 52).

[287] Heinrihs no Frangenes (Heinrîch von Frangen; lat. Hinricus de Wrangele) - Rīgas arhibīskapa vasalis, 1277.gadā minēts kā liecinieks, piešķirot lēņus Rīgas arhibīskapijas teritorijā (LG I, Nr. 37). Pieder pie senas dižciltīgas dzimtas ar citu, pagaidām nepierādītu vārdu (Levenvolde?), kas 13.gs. ieceļojusi no Ziemeļvācijas un jauno vārdu - Vrangeļi (Wrangele) - ieguvusi no sava zemes īpašuma Varanga apzīmējuma Viruzemē. Vrangeļi, būdami lēņa turētāji dāņu pārvaldītajā Ziemeļigaunijā, bija kļuvuši arī par Rīgas arhibīskapa vasaļiem (Transehe 1960, 102-104; Lenz 1970, 882, 883). Kādam Johanam Vrangelim acīmredzot bijusi izlēņota zeme Pļaviņu apkārtnē, ko var spriest pēc 1437.gada dokumenta Stukmaņu muižas sakarā. Robežas nospraužot, minēti akmeņi ar iecirstu Vrangeļu dzimtas ģerboni (LG I, Nr. 290). Viens no šiem akmeņiem vēl saglabājies, un tajā atveidots gan Vrangeļu ģerbonis, gan Rīgas virsbīskapijas ģerbonis (Urtāns 1991, 7-11). Ņemot vērā teikto, var uzskatīt, ka Heinrihs Vrangelis 13.gs. 70.gados bija saņēmis lēni no arhibīskapa un pārvaldījis zemes ap Pļaviņām (Lokstenes pilsnovadu?), bet viņa kaimiņš Tīzenhauzens valdījis Koknesē. Savukārt, 14.gs. 40.gados kāds Voldemārs Vrangelis bijis arhibīskapa fogts Koknesē (Arbusow 1913, 276). Tātad zemju norobežošana ar minētajiem akmeņiem varēja notikt laikā starp 13.gs. 70.gadiem un 14.gs. 40.gadiem.

[288] Šis karagājiens noticis 1279.gada februāra beigās, īsi pirms Lieldienu gavēņa (Gudavičius 1989, 164).

[289] Kernave (Kernowen; liet. Kernavè), kā noskaidrots plašos arheoloģiskajos izrakumos (1979-1991), bijusi Lietuvas valsts galvaspilsēta karaļa Traideņa (sk. 281. piez.) laikā. Mūsdienās tur ir Lietuvā lielākais arheoloģisko pieminekļu komplekss, kopš 80.gadiem - muzejrezervāts (Širvintu raj., ap 50 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas). Te Nēres krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Pie Kernaves pilskalniem atklāta 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks. Karaļa pils atradusies Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējusies Pils kalnā un senpilsētā ar blīvu apbūvi, plēstiem kokiem klātām ielām. Vienu no pilskalniem sauc par “Mindauga troni” - Mindaugo sostas (Tautavičius 1975, 83, 84; Kulikauskienè 1984, 12-14; Лухтан, Ушинскас 1985, 132).

[290] Tēraudriņķi - te domāti dzelzs riņķīši, no kuriem darināti bruņukrekli.

[291] Citos vēstures avotos (Wartberge 1863, 48) minēts, ka šī kauja notikusi 1279.gada 5.martā pie Aizkraukles (prope Asscheraden). Kauja pie Aizkraukles, kurā krita 71 Vācu ordeņa bruņinieks, daudzi jo daudzi Rīgas arhibīskapijai un Dānijai pakļauto zemju bruņinieki un ieroču nesēji, vērtēta kā viena no izcilākajām 13.gs. kaujām, kur uzvaru izcīnījis vietējo tautu karaspēks (Biļķins 1973, 175).

[292] Gerhards no Kacenellenbogenes (Gêrhart von Katzenellenbogen) - Livonijas landmaršals (1279), mestra vietas izpildītājs (1279- 1280). Gerhards cēlies no Vidusreinas grāfu Kacenellenbogenu dzimtas Hoenšteinā (ap 20 km uz ziemeļiem no Vīsbādenes). Kritis lietuvju gūstā, kur nonāvēts divkaujā (Fenske, Militzer 1993, 373).

[293] Konrāds no Tīrbergas (Conrad von Thierberg), Vācu ordeņa maršals (LRC 1857, 287).

[294] Sk. 278. piezīmi (Lielmestrs šajā laikā (1272-1282 vai 1283) bijis Hartmanis no Heldrungenes (Hartmann von Helderungen), kas atrodas Tīringenē. Dzimis ap 1210.gadu dižciltīgā ģimenē. Vācu ordenī iestājies 1234.gadā. Arī viņa tēvs un brālis bijuši Vācu ordeņa bruņinieki. Hartmanis 1236.-1237.gadā piedalījies sarunās Marburgā un Viterbo (pāvesta rezidence ziemeļos no Romas) par Zobenbrāļu ordeņa palieku iekļaušanu Vācu ordenī. 1255.gadā, atgriezdamies no Livonijas, uzturējies Klaipēdas pilī. Lielkomturs Palestīnā (1261-1263), vēlāk lielmestrs (Benninghoven 1965, 461, 462; Fenske, Militzer 1993, 802).).

[295] Konrāds no Feihtvangenes (Cûnrât von Vûchtewanc; Konrad von Feuchtwangen) - Austrijas zemeskomturs (1259, 1271-1279), Livonijas un Prūsijas mestrs (1279-1281), Frankonijas zemeskomturs (1282-1283), Vāczemes mestrs (1284-1291), Vācu ordeņa lielmestrs (1296). Konrāds cēlies no Feihtvangenes bīskapijas Etingenes grāfistes ministeriāliem Vācijā (Fenske, Militzer 1993, 222, 223).

[296] Elbinga (Elwinge) - tagad Elblongas pilsēta Polijas ziemeļos, pie Vislas līča. No 9.gs. – prūšu tirdzniecības apmetne. Vācu ordenim pakļaujot Prūsijas rietumdaļas zemes, 13.gs. 30.gados tika radīta Elbingas komturija. Kopš 1252.gada Elbingā tika sasaukti Prūsijas zemes ordeņbrāļu kapituli (Biskup, Labuda 1988, 202).

[297] Bertolds (Bertolt) - kāds no vācu bruņiniekiem, kas bija pārgājis zemgaļu pusē un sāka tos apmācīt stopa šaušanas mākslā. Atšķirībā no loka, ko izmantoja vietējie karotāji, krustneši lietoja stopu jeb arbaletu. Arbaletam koka (vēlāk tērauda) loks bija nostiprināts uz laides. Stopa stiegru uzvilka, izmantojot pie jostas piestiprinātu kāsi. Arbalets spēja samērā smagās bultas aizšaut līdz 200 m tālu.

[298] Namejs, Nameisis (Nameise) - zemgaļu brīvības cīņu vadonis 13.gs. 70.gadu beigās un 80.gadu sākumā. Vēsturnieku un valodnieku vidū nav vienotības par pareizo viņa vārdu, tāpēc sastopami vairāki varianti - arī Nameiķis, Nameiks, Nameitis. Populārākās formas ir Nameisis un Namejs, kas izriet no Hronikas (Siliņš 1893, 166; Klaustiņš, Saiva 1936, 215-241; LPE 7, 1986, 87) un nav pretrunā ar baltu valodu personvārdiem, piemēram, Nameišis, Nomeisz (Būga 1961, 266; Blese 1929, 58). Taču, vadoties no Nameiša apzīmējuma kādā 1312.gada dokumentā - Nameyxe (Seraphim 1912, XXIV, 17) -, daļa vēsturnieku (Biļķins 1935, 6-10; 1973, 176, 177; Dunsdorfs 1980, 85) viņu sauc par Nameiķi vai Nameiku. Arī šī forma no valodniecības viedokļa ir attaisnojama un, iespējams, bijusi sākotnējā, ar nozīmi - “pie mājas piederošs”, “savējais” (Būga 1961, 266; Kiparsky 1939, 312). Jāatceras, ka Hronikas autors daudzus baltu personvārdus devis izkropļotā rakstībā, bet informācija par vārdu Nameiks nāk no dominikāņumūka, kura tēvam Zemgalē bijusi lēņa zeme (Seraphim 1912, 141). Interesanti, ka vārds Nameiks (Nameyxe) fiksēts 14.gs. vidū kādam Kuldīgas komturijas lauksargam no Dzeldes ciema Nīkrāces tuvumā (Bauer 1933, 150).
Hronikā minētā Nameja (Nameise) sociālā stāvokļa apzīmēšanai dažādos vēstures avotos lietotie vārdi - ķēniņš, karalis, valdnieks (kunic, rex), kungs (dominus), karavadonis, vadonis (houbet, houbetman), dižciltīgais (vir nobilis) - liecina par viņa vadošo stāvokli visā Zemgalē brīvības cīņu laikā.

[299] Izrakumos Tērvetes pilskalnā uziets liels daudzums graudu, bet par to pārstrādi liecina atrastie milti un maizes klaips (Бривкалне 1959, 267).

[300] Šī vieta Hronikā liecina, ka Vācu ordeņa piļu personālā ietilpa arī ordeņa māsas (halpswesteres), sievietes ar kalpotāja statusu (Šterns 1969, 191, 192).

[301] Ir izteikta doma, ka sodītais ordeņbrālis ir tas pats, kurš pirms tam bija apvainojis Nameisi, strīdā publiski iecirzdams viņam pliķi (Seraphim 1912, 78; Biļķins 1935, 14).

[302] Šeit minētā pils ir Tērvetes, nevis Dinaburgas pils, kā uzskata daži Hronikas tulkotāji (Smith, Urban 1977, 107).

[303] 1280.gada 13. jūlijs (LRC 1857, 287).

[304] Johans no Ohtenhauzenes (Johan von Ochtenhûsen) - Kuldīgas fogts (1279), cēlies no Brēmenes arhibīskapijas Štādes grāfistes ministeriāliem Ohtenhauzenē (Vācijas ziemeļos, 30 km uz dienvidrietumiem no Stādes), kur kalpoja viņa tēvs (Fenske, Militzer 1993, 487).

[305] Dobeles (Doblên) pils atradusies pilskalnā Bērzes labajā krastā. No trim pusēm pili sargājušas stāvas nogāzes, bet dienvidu pusē bijis grāvis un priekšpils (Brastiņš 1926, 25, 26). Arheoloģiskajos izrakumos (1958-1959, 1977) konstatēts, ka uz dienvidiem un austrumiem no pils pletusies ap 2 ha liela senpilsēta; tās kultūras slānis bija līdz 2 m biezs (Daiga 1978, 35-40). Pēc zemgaļu pils nopostīšanas vācu krustneši pilskalnā ceļ savu pili.

Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (08031.-09037.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (07059.-08029.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (09037.-10042.rinda)

HISTORIA.LV