ZELLIS (no vāc. Geselle) - feodālisma laikā, pastāvot cunftu iekārtai, kvalificēts algots strādnieks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Z. varēja strādāt tikai meistara vadībā. Cunftu iekārtas sākumā, kad Z. bija noteiktu laiku nostrādājis pie meistara, ceļojis un apguvis labu amata prasmi, parasti viņš kļuva par meistaru. Sākot ar XVII gs., kad Ljas pilsētu cunftēs meistara tiesības praktiski kļuva meistaru ģimeņu monopols, vairākums Z-u par meistariem nevarēja kļūt. Pretišķības starp Z-iem un meistariem pastiprinājās. Savu interešu aizstāvēšanai Z-i dibināja apvienības, lai cīnītos par savu dzīves un darba apstākļu uzlabošanu (sk. Zeļļu nemieri).

Ā.Zeida

Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 732.lpp.

Ievietots: 26.02.2003.

HISTORIA.LV