Premonstrieši jeb norbertieši, rēgulēto koŗa kungu ordenis, ko 1120 dibināja sv. Norberts (sk.) ar augustīniešu rēgulu. Nosaukums ceļas no pamatklostera Praemonstratum, t.i. Pratum monstratum, (no debesīm) rādītā pļava, fr. Prémontré Coucy mežā pie Rensas (Reims). Kad 1126 pāvests apstiprināja ordeni, tam bija jau 8 klosteŗi. Darbodamies it īpaši misijas darbā, g.k. vendu (sk.) apgabalos, p. ļoti vairojās un izplatījās un viduslaiku beigās sasniedza ap 600 pastāvīgu nometņu 30 iecirkņos. 13 g.s. p-u stingrība atslāba; dažādu reformu mēģinājumu iznākumā 1630 izstrādāja jaunus statūtus, kas pārveidoja ordeņa tradīcijas un ari dibināja, sv. Norberta, rakstura uztveri jezuītu dievbijības un restaurācijas katolicisma garā. Ordeni pārvalda Prémontré klostera abats un ģenerālkapituls, kas sākumā ikgadus, vēlāk ik 3 g. un bieži ari vēl retāk sanāca Prémontré klosterī. Ordeņa locekļi sadalās koŗa kungos jeb kononiķos, klēriķos, novīčos un laju brāļos. Ordeņa locekļu tērps no baltas vilnas. 1935 p-iem bij 5 iecirkņi ar 23 nometnēm. - Sv. Norberts nodibināja ari savā laikā diezgan izplatīto p-u sieviešu ordeni; premonstrietes dibināja savas nometnes vīriešu klosteŗu tuvumā un bij no tiem atkarīgas, bet šāda satversme pastāv vēl tikai 3 klosteŗos; pavisam ap 10 klosteŗu (1935). P-iem ir arī savs terciāriešu (sk.) ordenis. Rīgas domkapitulam 1210-1373 bija p-u rēgula. - Lit.: F.Petit, LOrdre de Prémontré (1927); B.F. Graβl, Der Prämonstratenser Orden (1934)
Latviešu konversācijas vārdnīca. 17.sējums, 33838.-33839.sleja.
Ievietots: 06.01.2003.