[22.lpp.]
Par Pēterburgas avīzēm.
To prieku izsludināšanu par Pēterburgas avīzēm, no izgājušā Jūni mēn. vēl reiz pielikdami, izteiksim īsos vārdos, kādu ceļu mūsu avīzes uz nākamām dienām grib iet.
Taisnību sakot, viss jau ir izteikts tai minētā pirmā izsludināšanā. Bet mūsu laikos saceļas daudz tādi pārgudrie, kas saka: priekš tādām mazām tautām, kā Latvieši, Leiši. Igauņi un t.j.pr. - priekš tādām neģeld ietaisīt īstu gruntīgu literatūru jeb gruntīgu rakstniecību, un to, ja arī gribētu, vairs nevarot ietaisīt. Tie, zināms, tādēļ teic, ka mūsu avīzes ar savu uzņemšanos nebūt nav vajadzīgas; kas gribot vairāk zināšanas, nekā atrodas Latviešu, Leišu un citu tādu mazu tautu līdzšinīgās grāmatās, tas lai mācās vāciski, voi krieviski voi poliski, Pēterburgas avīzēm ir jāatbild visu šo mazu tautu vārdā, jo Leišiem un Igauņiem vēl nav avīze, kas var atbildēt uz tādām ruņām. Tad nu šis raksts nebūt nezīmējas uz to, [23.lpp.] ko viens voi otrs Kurzemē voi Vidzemē ir sacījis, bet tas grib aizstāvēt priekš mazājām tautām rakstu brīvestību.[1]
Brīnums, ka neviens nav izgudrojis to brangu jaunu padomu, ka arī Krieviem, Vāciešiem un Poļiem nav vajadzīgas grāmatas un avīžu ziņas par svešām valstīm u.t.j.pr. - jo, kas grib zināt, kā klājas Parīzē, Londonā, Romā: tas jau tur var aizbraukt. Un taisnība gan, var jau patiesi tur aizbraukt visi tie, kas grib, kur tie grib - tik pat patiesi, kā katrs Latvietis, Leitis, Igaunis var iemācīties, ja tik grib, vāciski, krieviski, poliski u.t.j.pr. - Tie iemesli ir jaunā mundieriņā, bet ir uz mata tie paši, kas jau priekš 150 gadiem Vāczemē izzuduši. Tur priekš pāru simts gadiem tīri tāpat strīdējās, un lielākā daļa cieti palika pie tam, ka neģeldot gudrus rakstus izlaist Vācu valodā, jo: Latīņu valoda jau esot visā pasaulē ievesta, priekš mācītiem un pašām gudrībām esot ļoti ģeldīgs, ka varot tiešām sarunāties vienā valodā visas tautas. Kaut kādus prastus stāstiņus un tiem līdzīgus rakstus gan varot drukāt īpašu tautu valodā. - Slavējams Mārtiņš Luters bij tas pirmais, kas ar maktīgu roku un garu salauza to garīgu jūgu, kuŗā toreiz tautas bij iegrimušas un patiesi vēl šo dien gulētu, ja tai vienā Latīņu pasaules valodā taptu rakstīts - mācītiem un gudrībām par lielu labumu!!! kā toreiz domāja.
Prūšos ir tagad knapi 150 tūkstoš Leiši, no šiem saprot lielākā daļa arī vāciski, un taču priekš šiem Leišiem ir divas avīzes, viena īsti laba. Zandvich salā dzīvo maza tauta, ne desmito daļu tik liela, kā Latviešu tauta; tā priekš 80 gadiem vēl bij mežēnu tauta, bet tagad tai ir pārs avīzes, un neviens tur nav to gudru jautāšanu izdomājis: Voi tiem arī ir brīv, iegruntēt savu literatūru, jo katrs tic, ka tas koks, kas aug, arī var augt, un ka cilvēkiem būs Dievu iestādījumu, tautas un valodas īpašumu pieņemt ar pazemīgu prātu.
Bet voi rakstu-brīvībā reiz iezels priekš minētām mazām tautām īsta literatūra - tāda rakstniecība, kas arī svešām tautām ģeldīga priekš lasīšanas? To nezinām, un tas arī mums nav vajadzīgs zināt. Tanī no šīm valodām, kuŗā sāks rakstīt vīri, kas no īsta gara dzīti, ar zināšanām pušķoti, kas neraksta, kā algādži, jeb par [24.lpp.] gaŗu laiku, jeb tikai naudas dēļ; tanī valodā celsies īsta literatūra. Un ja arī tādas grāmatas Latviešu, Leišu un Igauņu valodā nekad netaptu rakstītas, kas pēc ir pārtulkojamas citās valodās, tad taču tas šām valodām neko nekaitēs, ja tikai viņu literatūras gars ir tik pat brīvs un prišs, kā lielu tautu valodās.
Pēterburgas avīzēs top visuvairāk gādāts priekš Latviešu nākošām
dienām. Pie valodas kopšanas visvairāk notīgi daudz simti sveši vārdi, kas
līdz šim trūka. Vecais Stenders ir ietaisījis priekš grāmatu valodas gan
šauru, bet taču labi līdzenu ceļu. Mūsu laiki paģērē platāku, daudz
platāku ceļu; kad to sāk ietaisīt, tad iesākumā līdzenumu nebūt nevar
cerēt. Tiesas likumi un dažas citas it ātri vajadzīgas ziņas priekš Latviešiem
paģērē tādu daudz platāku ceļu, tādēļ šaurus valodas likumus neģeld
izdomāt jeb pieņemt. Pēterburgas augstās gudrības Akadēmija grib, lai
ietaisa dažas lielas pārgrozīšanas Latviešu valodā. Bet pie tādām lielām
pārgrozīšanām vajag daudz gadus vaļas, ja negrib celt lielu jukšanu.[2]
___________________________________________________________
[1] Pēt. Av. Grib uzstāties leišu, latv. Un igauņu vārdā. [Sastādītāja E.Šillera piezīme, 108.lpp.]
[2] Par svešvārdiem latv. valodā sal. 105.l.p. [Sastādītāja E.Šillera piezīme, 108.lpp.]