Neviena valoda pasaulē nav bez svešiem vārdiem, un jo vairāk kāda tauta uz priekšu iet un savu prātu apgaismo, jo vairāk viņa arī svešus vārdus no citām tautām pieņem. Tā tad Vācieši savā valodā ir uzņēmuši tūkstošiem svešu vārdu. Mācītam Vācietim šos svešus vārdus vajaga zināt, jo bez viņiem nevar iztikt. Tik nemācīti Vācieši nezina, ko daži sveši vārdi apzīmē, ko viņi lielā pulkā savos rakstos un grāmatās lasa; šo nezināšanu viņi gŗūti nožēlo, tāpēc ka svešus vārdus neprazdami arī nevar gruntīgi grāmatas saprast, kas viņu tēvu valodā rakstītas. Tāpēc mācīti Vācieši saviem brāļiem gribēdami līdzēt, sarakstījuši lielas, biezas grāmatas, kur visi sveši vārdi iztulkoti. Tāpat arī ir pie citām tautām. Tā tad varam cerēt, ka arī Latviešiem šāds pielikums būs patīkams, kur lielakā daļa no tiem svešiem vārdiem iztulkoti, kas Pēterburgas avīzēs 1862.gadā brūķēti.

Aktiers ir vīrs, kas teaterī spēlē.

Aktrisa ir, sievišķis, kas teaterī spēlē.

Alkohols ir špirts, kas, cik vien iespējams, caur destilierēšanu no visām ūdeņu daļām un duļķēm ir atsvabināts.

Asocia cija ir sabiedrošanās, biedrība.

Debata ir strīdiņi par jebkādām lietām, sevišķi par valsts lietām, bez visas bāršanās.

Demokratija ir ļaužu valdīšana jeb tāda valsts, kur lielākā daļa no ļaudīm savu gribu ieceļ par likumu;

demokrati ir ļaudis, kas pie tā turas, kā visiem pavalstniekiem priekš likumiem vajaga vienādiem būt. Ziemeļ-Amerikā ar demokratiem saprot ļaudis; kas valdīšanas varu no visas valsts grib pamazināt, un turpretī katrai īpašai valstei lielāku varu dot; viņiem ir republikanieši, [106.lpp.] kas valdīšanas varu no visām savienotām valstīm grib vairot, bet no īpašām valstīm pamazināt.

Ģimnazija ir skola, kur skolēnus, proti, ģimnaziastus, par mācītiem ļaudīm izmāca.

Ideja ir 1) apcerēšana no tādas visaugstākas lietas, ko galvā var izdomāt, jebšu ar acīm nevar saredzēt, kā tiklība, brīvība, patiesība u.t.j.pr.; 2) garīga aplūkošana. Kas zirgu reiz redzējis, tas, jebšu pie zirga klāt nebūdams, savā garā tomēr varēs zirgu skatīties un viņa īpašības uzrādīt, un tā mēs sakām, ka viņam ir ideja no zirga.

Ideals ir 1) tāda lieta, kas tik domāta, bet patiesībā vis nav atronama; 2) tas mērķis, pēc kā kāds dzenas. Domas, ka visiem ļaudīm vajaga tik labiem kā eņģeļiem būt, ir ideals.

Konservatīvs ir 1) saturīgs pie veca; 2) saturētājs, kas cieti pie veciem tēvu tēvu likumiem turas.

Konstitucija ir 1) tāda valdīšanas vīze, ka valdnieks ar deputatiem, kas no tautas izvēlēti, kopā likumus dod; 2) miesas augums, kā: laba, spēcīga, stipra un vāja, vārga konstitucija.

Liberals ir brīvprātīgs, pēc brīvības censīgs; 2) labsirdīgs. Liberaļi jeb brīvprātnieki katrā valstī ir īpaša ļaužu partija, kas brīvas domas un runas valstī, baznīcā un zināšanās aizstāv.

Literats ir vīrs, kas ar zināšanām un gudrībām pūlējas. Literators, kas ar literaturu iepazinies.

Manufaktura ir darbavieta, kur kādas cilvēkiem vajadzīgas lietas lieliski izstrādā.

Materialisms ir mācība, ka visas lietas un pārgrozīšanās dabā un atzīšanā caur to notiekas, ka tās vismazākās daļas jeb atomi, no kā lietas saliktas, mainās un grozās, un ka priekš šīs pārvēršanās no miesīgām lietām nemiesīgi spēki vis nav vajadzīgi. Tāpēc materialisms liedz, ka kāds nemiesīgs gars ir pasaules valdītājs.

Nervi ir īpašas miesas daļas, kas uz to der, jušanu un svabadu kustēšanu uzturēt un dvēseles pastrādāšanas pašķirt.

Omnibuss ir biedrības rati, kur kādi 16 cilvēki var sasēsties, un kas it lielos pilsātos nosacītās stundās no vienas vietas uz otru brauc.

Politiks jeb politībnieks ir 1) vīrs, kas augstā valsts dienastā stāv; 2) vīrs, kas labprāt par valsts notikumiem ziņas iekrāj jeb par tām sarunājas.

Satura rādītājs