[1940.gada 21.jūnijā, Maskavā]
_________________________________________________________________

Augsti godājamais ministra kungs,

Saskaņā ar bij[ušā] ārlietu ministra Muntera kunga norādījumu š.g. 16.jūnijā pieprasīju pieņemšanu no ārlietu komisāra vietnieka Dekanozova. Noskaidrojās, ka Dekanozovs aizbraucis uz Kauņu, kādēļ apmeklēju Baltijas valstu lietu vadītāju direktoru Lisjaku. Valdības uzdevumā nodevu viņam sekošus mūsu robežapsardzības iepriekšējas izmeklēšanas rezultātus:

Naktī no 15. uz 16.jūniju ap plkst. 3.00, gaismai austot, pārnākuši no Padomju Savienības puses apbruņoti cilvēki un uzbrukuši sardzes mītnei Maslenci[1] un to nodedzinājuši. Atrasti apogļojušies sardzes priekšnieka sievas un 1 sarga līķi. Netālu no sardzes mītnes atrasts otrs no mugurpuses nošauts sargs. Smagi ievainota sarga sieva un viņas 14 gadus vecais dēls. Aizvesti līdz 3 sargi. Atrasti lietišķi pierādījumi, kā rokas granāta, šauteņu patronu čaulas utt.

Vienā laikā noticis uzbrukums otrai sardzei pie Smaigi[2]. Novēroti 15 uzbrucēji.

Rezultātā:

nošauti - 2 sargi un 1 sarga sieva,

ievainoti - 1 sieviete, 1 bērns

aizvesti - 2 sardzes priekšnieki, 9 sargi, 1 sieviete un, cik līdz šim noskaidrots, 27 vietējie iedzīvotāji.

Notikumu sīkākai noskaidrošanai uz vietām izbraukusi izmeklēšanas komisija ar ģenerāli Bolšteinu priekšgalā.

Tā kā vienošanās par robežincidentiem neparedz tik smagus notikumus, Latvijas valdība lūdz nozīmēt pilnvarotus pārstāvjus notikumu izmeklēšanai, paziņojot to caur sūtni Maskavā vai Rīgai.

Direktors Lisjaks atzīmēja un solīja pieteikt Molotovam, piezīmēdams, ka viņam par notikumu nekas nav zināms.

Kad tai pašā dienā biju pie Molotova, informēju viņu par notikumu[3]. Molotovs atbildēja: ja mūsējie būs vainīgi, mēs viņus bargi sodīsim.

Līdz šim Ārlietu komisariāts nav mani informējis par varbūtējiem viņa spertiem soļiem. Lūdzu neatteikt paziņot, vai tādi nav sekojuši no Padomju Savienības sūtņa Rīgā.

Lūdzu pieņemat, augsti godājamais ministra kungs, manas dziļas augstcieņas apliecinājumus.

Augsti godājamam
Ārlietu ministra kungam,
Rīgā.

F.Kocinš
Sūtnis PSRS-bā

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.176, 402.-403.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 2574.f., 2.apr., 7082.l., 32.lp. Mašīnraksts. Oriģināts.

[1] Tā tekstā - jābūt “Masļenki”.

[2] Tā tekstā - jābūt “Šmaiļos”.

[3] Skatīt padomju puses izdarīto sarunas pierakstu.

Ievietots: 10.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV