PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova un Latvijas sūtņa PSRS Friča Kociņa sarunas pieraksts.

[1940.gada 16.junijā, Maskavā]
____________________________________________________________________

 

Biedrs Molotovs izsauca šodien pulksten 14.00 Latvijas sūtni Kociņu un paziņoja viņam: kā jau droši vien Kociņš noprotot, runa ar viņu būšot par Baltijas Antantes darbību. Pēc tam Molotovs nolasīja Kociņam Padomju valdības paziņojuma tekstu Latvijas valdībai[1] un nodeva to Kociņam.

Kociņš, uzklausījis un pieņēmis Padomju valdības paziņojuma tekstu, sāka runāt par to, ka Latvijas pakts ar Igauniju pastāvot jau desmit gadu un ka tas jau sen visiem bijis zināms. Kas attiecas uz Lietuvu, tad tā nav iestājusies šai militārajā savienībā.

Biedrs Molotovs jautāja sūtnim, vai viņš tiešām uzskata, ka šāda militāra savienība nav pretrunā ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības paktu.

Atbildot uz to Kociņš nomurmināja, ka pakts taču bija noslēgts, kad pastāvēja Polija...,[2] un lūdza biedru Molotovu, vai nevar kaut kā citādi atrisināt šo jautājumu. Pie tam viņš apgalvoja, ka biedrs Molotovs personīgi labi pazīst viņu, Kociņu, kurš vienmēr bijis par labām attiecībām ar Padomju Savienību u.t.t.

Biedrs Molotovs atbildēja, ka viņš Kociņu pazīst un personīgi viņam pret to nav nekas iebilstams. Viņš ir pārliecināts, ka ne tikai Kociņš, bet arī citas personas Latvijā ir par labām attiecībām ar Padomju Savienību. Taču patreiz pastāvošā Latvijas valdība izturas pret Padomju Savienību nelabvēlīgi. Laikā, kad Padomju Savienības valdība veic prolatvisku politiku, Latvijas valdība rīkojas pretēji.

Atbildot Kociņa teiktajam, ka viņš pastāvīgi apvaicājies biedram Molotovam un citiem Ārlietu tautas komisariāta darbiniekiem, vai tiem nav kādas vēlmes PSRS - Latvijas attiecību uzlabošanai un ka viņš nekad nav dzirdējis kaut kādas pretenzijas, biedrs Molotovs atbildēja, ka šis Kociņa paziņojums galvenokārt attiecās uz kārtējiem jautājumiem.

Kociņš no jauna sāka runāt par to, ka viņš neredz pamata šādam Padomju valdības paziņojumam.

Biedrs Molotovs atbildēja, ka Padomju valdībai ir pietiekami daudz faktu. Pēdējā laikā Maskavā notikušās sarunas ar Lietuvas premjerministru Merķi ne tikai to apstiprināja, bet arī atvēra mums acis. Mēs ieraudzījām, ka aiz Padomju Savienības muguras izveidota militāra savienība pret PSRS. Baltijas Antante ir attīstijusi lielu aktivitāti, izveidojusi savu orgānu “Revue Baltique”, kurā pats Merķis raksta par ciešu Baltijas valstu sadarbību.

Kociņa replikai, ka šai sadarbībai ir ekonomisks pamats, biedrs Molotovs iebilda, ka rakstā teikts “arī ekonomiskajos jautājumos”. Ja Lietuvā sāka rupjākā formā izrādīt savu naidīgumu Padomju Savienībai (sarkanarmiešu nolaupīšana un tml.), tad Latvijā arī darbojās pret Padomju Savienību, tikai maskētāk.

Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem pierādīt, ka Padomju valdības paziņojumam nav pamata, Kociņš pārgāja pie šī paziņojuma konkrētiem jautājumiem. Viņš sacīja, ka Latvijas valdībai tiek dots pārāk maz laika atbildei. Kociņš gribot personīgi doties uz Rīgu, kur varētu kaut ko vēl darīt abu pušu interesēs, un lūdza biedru Molotovu vai nevarētu šo termiņu pagarināt.

Atbildot uz to, biedrs Molotovs teica Kociņam, ka viņam nodotais paziņojums nav biedra Molotova personīgs paziņojums, bet gan Padomju valdības paziņojums un viņš pats tajā neko nevar grozīt.

Pēc tam Kociņš lūdz izvērst jautājumu par jauno valdību.

Biedrs Molotovs atbildēja, ka patreizējai valdībai jāatkāpjas, bet Padomju valdība vienosies ar prezidentu, par ko tiks doti attiecīgi norādījumi mūsu pilnvarotajam pārstāvim Latvijā. Bez tam uz Rīgu varbūt izbrauks kāds no Maskavas. Svarīgi tikai, lai viss notiktu saskaņā ar vienošanos. Ja Latvijas valdība tam nepiekritīs, tad PSRS valdība realizēs pasākumus, kuri norādīti paziņojumā.

Tālāk biedrs Molotovs paziņoja, ka viņu izbrīnī Latvijas valdības un sūtņa uzvedība. Jau vakar bija zināms par pasākumiem Lietuvā, bet Latvijas valdība un sūtnis klusē, it kā tas uz viņiem neattiektos.

Kociņš apgalvo, ka viņš par to uzzinājis tikai no rīta. TASS paziņojuma teksts ļoti vēlu saņemts arī Rīgā.

Pēc tam Kociņš jautā biedram Molotovam, cik daudz karaspēka paredzēts ievest Latvijā.

Biedrs Molotovs atbildēja, ka precīzi patlaban viņš pateikt nevar, bet apmēram 2 korpusi. Biedrs Molotovs brīdina sūtni, ka tas ir pagaidu līdzeklis. Turpmāk, kad būs izveidota jauna valdība, varēs vienoties.

Sarunas beigās Kociņš vēlreiz lūdz Latvijas valdībai pagarināt atbildes termiņu, lai viņam, Kociņam, dotu iespēju rīt no rīta aizbraukt uz Rīgu, kur varētu vēl kaut ko darīt abu pušu interesēs.

Biedrs Molotovs atkārtoja savu atteikumu.

Pirms aiziešanas Kociņš paziņoja, ka vakar bruņota laužu grupa no padomju teritorijas pārgājusi Latvijas - PSRS robežu un izdarījusi uzbrukumu diviem robežapsardzības punktiem. Rezultātā vairāki Latvijas robežsargi nogalināti, daļa aizvesta uz padomju teritoriju, nodedzināta Latvijas robežapsardzības ēka u.t.t.

Kociņš lūdz dot norādījumus izmeklēt šo gadījumu.

Biedrs Molotovs atbildēja, ka viņš uzdos izmeklēt Kociņa norādītos faktus.

Saruna beidzās pulksten 14.23.

Sarunu pierakstījis S.Kozirevs
_________________________________________________________________ 

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.142, 338.-340.lpp.

Sarunas pieraksta teksts krievu valodā publicēts: Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939г.-август 1940г. Москва: Междунвродные отношения, 1990. Nr.248, с.384-386.

Dokumenta atrašanās vieta: Архив внешней политики СССР ф.06, оп.2, п.21, д.239, л.9-12.

[1] Skatīt dokumentu

[2] Tā tekstā.

Ievietots: 09.11.2001.

HISTORIA.LV