[1918.gada 15. (2.) janvārī, St.Pēterburgā]
___________________________________________________________________

Latviešu Pagaidu Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas sēde otrdien 2.janvarī 1918.g. Piedalās Nodaļas locekļi: J.Goldmanis, A.Bergs, A.Dobelis, prof. J.Rancans un O.Nonācs un ārzemju delegacijas locekļi Z.Meierovics, J.Kreicbergs un J.Seskis, kā ari vairāki Nacionalās Padomes un ārlietu nodaļas padomes locekļi.

Sēdi atklāj pulksten ½ 4. dienā un vada Nodaļas priekšsēdētājs J.Goldmanis, protokolu raksta A.Dobelis.

1. Nodaļa noklausās un pieņem protokolu Nr.5.

2. J.Goldmanis dara zināmu, ka Nodaļai izdevies ievākt tuvākas ziņas par Latvijas jautājuma apgaismošanu un varbūtēju izšķiršanu Brestļitovskas miera sarunās. Ziņas dabūtas privatā kārtā, tieši no kāda miera sarunu līdzdalībnieka, un ir cerības nepieciešamo informaciju dabūt ari turpmāki. (Sarunas atreferējums protokolā Nr.6. pielikumā A.).

3. J.Seskis referē par Ārlietu nodaļas delegacijas sarunu ar Zviedrijas sūtni ģenerali Brandstremu sestdien, 30.decembrī 1917. (sarunas atreferējums protokolā Nr.6. pielikumā B.).

4. Tālāk J.Seskis nolasa H.Simsona divas telegramas no Londonas, kuŗās H.Simsons paziņo par “Temps” atsauksmi latviešu jautājumā, kā ari lūdz sūtīt uz Londonu attiecīgus materialus par latviešiem.

5. Beidzot J.Seskis nolasa uzmesto atreferējumu par oficialo sarunu ar “Le Journal de Russie” priekšstāvjiem. Saruna notika minētā žurnala redakcijas telpās 2.decembrī 1917. un no ārlietu nodaļas puses ņēma dalību J.Goldmanis, A.Bergs un J.Seskis. (Sarunas atreferējums protokola Nr.6. pielikumā C.).

Nodaļa pieņem zināšanai augšējos ziņojumus un stājas pie ārzemju delegacijas jautājuma pārspriešanas.

6. Noskaidrojas, ka ārzemju delegacijas aizbraukšana līdz šim aizkavējusies galvenām kārtām tādēļ, ka nevar dabūt ārzemju pases.

Tiklab Kreicbergs, kā ari Meierovics jau spēruši visus soļus, lai pases dabūtu. Nodaļa nolemj pasu jautājumu nokārtot, cik ātri tik iespējams, vai nu caur tagadējo komisaru valdību, vai ari citādā kārtā. Cerams, ka formalo pusi drīzumā izdosies nokārtot.

7. Jautājumā par brauciena plana noteikšanu, pēc gaŗākām debatēm Nodaļa nolemj, ka jāsazinājas, cik nu tas iespējams, ar igauņu un leišu politiskām aprindām, jānodibina nepieciešamie sakari Helzingforsā un Stokholmā ar turienes politiskiem centriem, bet delegatiem, sadalot maršrutus savā starpā, jādodas uz Stokholmu, Londonu, Parizi un Ameriku. Pirms delegatu aizbraukšanas jāmeklē audiences Pēterpilī pie Francijas, Anglijas un Italijas vēstniekiem un Ziemeļamerikas satvienoto valstu un Šveices sūtņiem.

Nodala uzdod J.Seska kgam izzināt, kad minēto valstu vēstnieki un sūtņi būtu ar mieru pieņemt Nacionalās Padomes Ārlietu nodaļas delegaciju; A.Bergs apņemas sazināties ar leišiem un poļiem, bet J.Goldmanis ar igauņiem, lai kopā ar šo tautību priekšstāvjiem varētu noturēt apspriešanos.

8. Nodaļā tiek iekustināts jautājums par līdzekļiem ārzemju delegacijas vajadzībām.

O. Nonācs ziņo, ka ārzemju delegacijas vajadzībām Nacionalai Padomei līdzekļi ir, V.Skubiņš domā, ka sakarā ar līdzekļu vākšanu nepieciešami ap Nacionalo Padomi organizēt plašākas aprindas nekā līdz šim. Tā kā Zemnieku savienība vēl pirms Nacionalās Padomes organizēšanas nolēmusi sūtīt savu delegaciju uz ārzemēm un savākusi šīm vajadzībām ari līdzekļus, bet delegats vēl nav aizbraucis un no Nacionalās Padomes izvēlēts ari par Nacionalās Padomes delegatu.

Zemnieku savienība paliek pie sava agrākā lēmuma un šī delegata vajadzībām līdzekļus ziedo no partijas kases.

Nodaļa pieņem ievērībai ziņojumus un nolemj uz ārzemēm pirmām kārtām sūtīt J.Kreicbergu un Z.Meierovicu, bet kad būs ieradies ari trešais delegats J.Čakste, noskaidrot, kad viņš varētu braukt.

9. O.Nonācs un V.Skubiņš iekustina jautājumu, vai pie miera sarunām Brestā nevajadzētu izlietot ukrainiešu starpniecību, ievērojot to, ka Ukraine atzīta par patstāvīgu valsti.

Izsakas par un pret priekšlikumu vairāki runātāji. Ievērojot to, ka oficialu sakaru uzsākšana ar ukrainiešiem pie miera sarunu slēgšanas nozīmētu principielā stāvokļa pilnīgu maiņu, kas nesaskanētu ar Nacionalās Padomes pirmā sesijā ieņemto poziciju pret padomju valdību un sabiedrotiem, kuŗu poziciju var grozīt pate Nacionalā Padome savā turpmākā sesijā, Nodaļa nolemj, ka oficialu priekšniecību savu delegatu personās, ne ari caur ukrainiešiem un citu valstu delegatiem Nodaļai nav tiesības radīt; Nodaļa ir principā pret tādu soli ari aiz taktiskiem iemesliem, jo tas novestu pie nevēlamām kolizijām ar sabiedrotiem un patieso krievu demokratiju. Nodaļa atrod par vēlamu, ka par latviešu prasībām tiktu vienīgi informēti ukrainieši, nedodot tiem tiesības runāt oficiali latviešu vārdā.

10. Ievērojot to, ka tuvojas Satversmes sapulces atklāšanas diena, J.Goldmanis iekustina jautājumu, vai Satversmes sapulcē nebūtu vēlama latviešu deputata uzstāšanās, noskaidrojot mūsu tautas nacionalās prasības, pie tam liekot par pamatu tās deklaracijas, ko pieņēmusi un jau izsludinājusi Nacionalā Padome un izsakot protestu pret Latvijas sadalīšanu. Nodaļa atrod par vēlamu sazināšanos ar Nacionalās Padomes valdi; ja uzstāšanās iekristu N.P. otrās sesijas laikā, lūgt no visas Nacionalās Padomes deklaracijas izstrādāšanu, kuŗu varētu publicēt N.P. vārdā; bet ja apstākļi prasītu ātrāku uzstāšanos, lūgt Goldmaņa kgu runāt Satversmes sapulcē un darīt zināmas tās prasības, ko Nacionalā Padome jau agrāk uzstādījusi.

11. A.Bergs runā par Latgali un aizrāda, ka jādara kāds iespaids, lai Latgale tiktu pievienota Vidzemei, vai vismaz atdalīta no Vitebskas. Jāspeŗ visi soļi, lai šī ievērojamā Latvijas sastāvdaļa neietu zudībā Latvijā. A.Dobelis un Z.Meierovics konstatē pēc ienākušām ziņām, ka Latgales atdalīšana no Vitebskas guberņas faktiski jau notiek. Tādas pašas ziņas saņēmis ari prof. J.Rancans. Šīs, kaut acumirklī vēl nepārbaudītās ziņas Nodaļa ieskata par svarīgām un nolemj griezties pie Nacionalās Padomes valdes ar priekšlikumu sagatavot Latgales jautājumā noteiktu projektu un par izredzēm un turpmāko darbības planu iepazīstināt Nacionalo Padomi nākošā sesijā.

12. V.Skubiņš iekustina jautājumu par Latviešu sabiedrisko darbinieku plašāku saistīšanu pie Nacionalās Padomes un tās Nodaļām. Nolemj, ka saziņā ar Nacionalās Padomes valdi priekšlikums plašāki pārrunājams N.P. nākošā sesijā V.Skubiņš aizrāda, ka viens no latviešu sabiedriskiem darbiniekiem - kooperators Puriņš, kuŗš strādā pie vērtīga darba par latviešu kreditkooperativiem, nolēmis sarīkot priekšlasījuma vakaru, lai iepazīstinātu latviešu politiskās aprindas ar pētījumu un slēdzieniem. Referats domāts latviešu sabiedriskiem darbiniekiem un Nacionalās Padomes locekļiem, un tas varēs notikt janvaŗa mēneša beigās. Nodaļa pieņem aizrādījumu ievērībai.

13. Nodaļa nolemj savas kārtējās sēdes nolikt vienreiz nedēļā - ceturtdien, no pulksten 4. dienā.

Sēdi slēdz plkst. 7. vakarā. (Paraksti.)
___________________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>215.-219.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 03.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV