Sarunas pieraksts starp Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes pārstāvjiem J.Goldmani, A.Bergu un J.Seski un franču žurnāla Le Journal de Russie redaktoru M.Antonelli un viņa palīgu (pielikums C pie LPNP Ārlietu nodaļas sēdes protokola Nr.6).

[1917.gada 15. (2.) decembrī, St.Pēterburgā]
_____________________________________________________________________

Saruna. franču “Le Journal de Russie” redakcijā 2.decembrī 1917. ar redaktoru M.Antonelli un viņa biedri; delegacijā piedalās Goldmanis, Bergs un Seskis.

A. Latviešiem katrā ziņā daudz vairāk zimpatijas pret slaviem, jo viņi tiem daudz tuvāki?

B. Latvji nepieder pie slavu cilts, bet viņi kopā ar leišiem ir atsevišķa cilts ar savu īpatnēju valodu, kuŗai tuva radniecība ar sanskritu valodu.

A. Mēs zinam gan, ka latvji nav slavi, bet zimpatijas tiem tiecas uz slavu pusi.

B. Saprotams gan, jo mūsu saimnieciskie sakari ar Krieviju daudz ciešāki, nekā ar Vāciju. Bez tam daudz latviešu inteliģentu strādā Krievijā kā ierēdņi, vai kā atklātības un citi darbinieki un tādēļ ir ar Krieviju ari savi cieši personīgi sakari.

A. Kāds būtu pēc latviešu domām idealais latviešu jautājuma atrisinājums?

B. Latvijas neatkarīgā valsts, kuŗa apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali, pie Sabiedroto valstu garantētas neitralitates.

A. Vai Latvija būtu zemkopības, vai rūpniecības valsts?

B. Latvija laikam izvērstos par rūpniecības valsti; lūzums jeb pāreja, jau noticis gadus desmit atpakaļ. Pilsētās iedzīvotāju skaits pieaug, bet uz laukiem pamazinājās. Veicinošie faktori: no Anglijas dabūjamas ogles, no Krievijas rūda un dzelzs, no Francijas cerētu dabūt kapitalus un pašiem labs, inteliģents darba spēks.

A. Kur būtu jūsu tirgus?

B. Mūsu tirgus būtu austrumos Krievijā, kur rūpniecība, īsti labu inteliģentu darba spēka trūkuma dēļ, vēl nav attīstīta.

A. Kas notiktu ar jūsu zemkopību un tirdzniecību?

B. Mūsu zemkopība pāriet uz intensivu piensaimniecību, jo piena uzņēmējiem daudz noņēmēju pilsētās. Vidzeme ar savu labību nevar iztikt, bet iztrūkumu mēs dabūtu no Kurzemes, kuŗa ražo vairāk, nekā patērē. Labības no Latvijas izved uz ārzemēm maz. Labības tirdzniecība koncentrējās Latvijas ostas pilsētās, bet tā ir tikai tirdzniecība ar Krievijas ne Latvijas labību. Tāpat tur ir pa labai daļai ar koku tirdzniecība. Latvija savu ostu dēļ attīsta un attīstītu plašu tirdzniecību, kā starpniece starp Krieviju un Vakareiropu.

A. Kādas partijas būtu Latvijas valstī un kāds būtu viņu samērs?

B. Tagadējās vēlēšanās ap 70% balsu nodots par zocialistiem, bet šām attiecībām gadījuma raksturs. Šimbrīžam rūpniecība apstājusies un strādnieki atrodas trūcīgā stāvoklī, pie kam daudz kurzemnieku, kas pirms kaŗa bija zemes īpašnieki, tagad tikuši proletarizēti, bez tam vēl jāņem vērā revolucija, kā asais cīņu moments. Miera laikos un sevišķi ja sadalītu lielās muižas platības un tās pārdotu bezzemniekiem, tad lielā mērā vairotos zemnieku veselīgas radikalas demokratijas piekritēju skaits. Latvietis pēc savas dabas individualists. Galvenā kārtā, būtu divas partijas - demokratiskā un zocialdemokratiskā, tad vēl - pilsoniskā. Vairākums būtu demokratu.

A. Vai Latvija ieietu muitas savienībā ar Krieviju?

B. Nē, Latvija nostātos patstāvīgi ar savu muitas zistemu.

A. Kādas būtu jūsu attiecības ar Krieviju?

B. Ar Krieviju mūs saistītu cieši ekonomiski sakari un uz turieni izvestu mūsu fabrikatus. Bez tam, Latvijas piederība pie Krievijas, radījusi cietus sakarus starp latvjiem Krievijā un Baltijā. Mūsu rūpnieciskais eksports galvenā kārtā tiktu vērsts uz Austrumiem, ne uz Rietumiem.

A. Kādas būtu jūsu attiecības pret Vāciju?

B. Tikai naidīgas, sevišķi ekonomiskā ziņā, jo Vācijas rūpniecība radītu mūsējai lielu konkurenci, bez tam vēl darbotos vecs vēsturisks naids.

A. Bet attiecības pret Zviedriju?

B. Tikai labas, jo atmiņas par zviedru laikiem Vidzemē labas. Bet tirdzniecisku dzīvu sakaru laikam tomēr nebūtu, jo Zviedrija ražo visu to pašu, ko mēs. Klimata un dabas bagātību ziņā, esam radniecīgas zemes.

A. Bet kādas jūsu attiecības pret Poliju un poļiem?

B. Ar poļiem satiekam labi. Poļi balsojuši par Latgales pievienošanu Latvijai un ar to izrādījuši gatavību saprasties ar latviešiem.

A. Vai latviešiem nekas nebūtu pret Liepājas ostas neitralizaciju, jo tā poļiem dotu izeju uz jūŗu?

B. Bet tiem daudz tuvāku Danciga un Karalauči.

A. Dancigu un Karalaučus tik tad varētu piedāvāt poļiem, ja būtu iespējams pilnīgi uzvarēt Centralās valstis; bet ja to nespēsim, tad jāmeklē kompromiss.

B. Latvija un Polija šinī ziņā varētu noslēgt nolīgumu, kuŗš garantētu poļiem izeju pie jūŗas, nelaupot latvjiem ostu un pilsētu.

A. Bet ja Latvija būtu patstāvīga valsts, tad jūs Krieviju nogrieztu no izejas jūŗā un tas būtu ļoti nederīgi.

B. Mūsu zemē netrūkst daudz tādu materialu un produktu, kādi ir Krievijā un tādēļ mūsu kopējās intereses mūs saistītu.
___________________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>248.-251.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 03.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV