[1918.gada 12.janvārī (1917.gada 30.decembrī), St.Pēterburgā]
_____________________________________________________________________

Saruna ar Zviedrijas sūtni ģenerali Brandströmu 30.decembrī 1917. Dalegacijā piedalās Goldmanis un Seskis.

A. Kā jūsu ekselencei zinams, tad šimbrīžam tiek vestas miera sarunas, kur starp citu izšķirsies Latvijas resp. Kurzemes liktens. Pēdējo Vācija grib pievienot Prūsijai un mums šķiet, ka Zviedrijai nebūtu pilnīgi vienaldzīgs Kurzemes un līdz ar to Baltijas jūŗas liktens, kā to nesen kāds laikraksts par Zviedriju izteicās. Esmu lasījis kādos franču laikrakstos par skandinaviešu attiecībām pret panģermanismu un tas mums liek cerēt, ka Zviedrija ieinteresēta miera līgumā.

B. Visam tam, ko francuži par skandinaviešiem raksta, ir maz vērtības. Franču tauta garīgi no mums stāv tālu, tā nespēj mūs saprast, un tādēļ viņu spriedumiem nav nekādas vērtības. Pavisam citādi ir ar vāciešiem un pa daļai ar angļiem, kuŗi mums stāv garīgi daudz tuvāki. Kādēļ jūs tā no Vācijas baidaties?

A. Mēs latvieši esam tauta ar savu īpatnēju kūlturu. Mums draud briesmīga ģermanizacija; kā to liecina vācu brošuras un uzsaukumi. Zviedri, kā mūsu kaimiņi un labas atmiņas mums šinī vēsturiskā brīdī…

B. Mēs pa visu kaŗa laiku esam bijuši neitrali un tādi būsim ari pie miera slēgšanas; no Vācijas nav ko baidīties, jo pēc kaŗa ari Vācijā valdīs liberalāks režims. Visi tie daudzie apsolījumi un runas par tautu mieru, tiešām nevar neatstāt iespaidu ari uz Vācijas valdību. Tā ir mana pārliecība.

A. Ja nu Latvijai būtu jāizšķiŗ par savu politisko nākotni caur brīvu balsošanu, vai tad Zviedrija, jeb cita kāda neitrala valsts nevarētu uz laiciņu uzturēt kārtību Latvijā, jo mierīga un bezpartejiska nobalsošana nezin vai būtu iespējama, kad zemē nebūs kaŗaspēka.

B. Es no savas puses un ari no savas valdības puses varu sacīt, ka Zviedrijas valdība uz tādu priekšlikumu neieies un Baltijas darīšanās neiemaisīsies. Avīzes raksta, ka es esmot uzņēmies starpniecību starp vāciešiem un Sabiedrotiem, bet tas nav tiesa ; es neesmu nekāds starpnieks.

A. Bet Zviedrijai tomēr nebūtu vienaldzīgi, kā izšķirs Latvijas jautājumu, vai viņa tomēr pie miera sarunām tādēļ nevarētu drusciņ iespaidot?

B. Nē, to mēs nekad nedarīsim!

A. Ko jūsu ekselence domā par Skandinavijas valstu savienību, ja tāda nodibinātos no tām tautām, kas mīt ap Baltijas jūŗu?

B. Tāda Skandinavijas valstu savienība nav nemaz iespējama praksē, jo Skandinavijas tautu raksturi ir par daudz dažādi. Ideja radās 15.g. simtenī, kad kāds zviedru kroņprincis apprecēja Danijas karaļa meitu un tad jau sāka domāt par Skandinavijas apvienošanu. Bet galu galā iznāca tikai nesaprašanās. Tā tas bija, piemēram, ar mūsu kaimiņiem daņiem un jūs zināsiet, ka gadus desmit atpakaļ no Zviedrijas atdalījās Norveģija un tā mazināja Zviedrijas nozīmi starptautiskā politikā.

A. Ar Vācijas uzvaru tomēr uzmācās jautājums par ģermanisma turpmākiem centieniem un citu tautu nākotni. Lasot angļu, franču un amerikaņu valdības paskaidrojumus un presi, mēs redzam, ka viņas pastrīpo mazo tautu un valstu tiesības, kuŗu dēļ viņas cīnās, kamēr vāci runā tik par spēku?

B. Tas tikai vārdos! (ar lielu īgnumu un ironisku žestu atcērt sūtnis). Par tautu tiesībām? Bet ko Anglija dara un darījusi pa šo laiku ar mums? Viņa mūs grib badā izmērdēt. Un nemaz nav aprakstams, ko viņa dara un darījusi Grieķijā… Angļi ir tie lielākie egoisti pasaulē, kuŗi nekad nekā nedarīs bez sava egoistiska aprēķina. Tikai no angļiem negaidiet jūs nekā laba!

A. Bet Anglijā tik liberals režims un viņas kolonijas tik neatkarīgas; angļu valdības princips, ja nemaldos, neiemaisīties tautu, ne pilsoņu darīšanās, kamēr Vācijā viskrasākais valsts monarchisms, jo viņas pilsoņu un tautu tiesības noteic tikai valsts, kā augstākās un suverenās būtnes intereses un viedoklis. Cik daudz poļiem un daņiem jācieš no šī režima, to mēs zinam labi.

B. Angļi tikai tāpēc dod brīvību savām kolonijām, ka pēdējās ir tik stipras, ka ar viņām cīņā nevar ielaisties; tas liberalims nenāk no brīva prāta un gribas. Un ko viņi dara ar īriem?

A. Mūsu izredzes nākotnē tiešām drūmas un tagadējais stāvoklis neapskaužams. Vai šinī ziņā no Zviedrijas nebūtu gaidams kāds moralisks spēks?

B. Es tikai varu nožēlot un līdzi just jums, bet mēs darīt neko nedarīsim, mēs esam bijuši neitrali un tādi paliksim ari pie miera sarunām. Tik. tad var “den Kopf hoch halten”. Man Baltija labi pazīstama bija pirms kaŗa un ari tagad ar to ir sakari un tādēļ es labi zinu, kā tur klājas. Krievu valdībai jau sen vajadzēja mieru noslēgt un tad nebūtu izcēlusies ne revolucija, ne tagadējā anarchija. Jo tauta tik prasa un prasīja pēc miera un tādēļ taisa revoluciju un nekārtības… Ari es domāju, ka Krievijā ilgi valdīs anarchija. Es jums izsaku savas un manas valdības domas pilnīgi atklāti.

A. To labprāt ticam un pateicamies.
___________________________________________________________________

Avots: Līgotņu Jēkabs. Latvijas valsts dibināšana (Latviešu Pagaidu Nacionalā Padome). Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18.novembrim 1918.): Pēc protokoliem, organizaciju dokumentiem, aktiem, vēstulēm, ziņojumiem, atmiņu uzzīmējumiem un citiem avotiem. Rīga: V.Olava fonda sabiedrība, 1925., 510 lpp.>251.-254.lpp. (Pārpublicējot saglabātas Līgotņu Jēkaba izdevuma rakstības īpatnības, labotas tikai acīmredzamas drukas kļūdas.)

Ievietots: 03.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.

HISTORIA.LV