Zemnieku paražu tiesības (arī cilšu tiesības)

13.-16.gs.

Paražu tiesības bija pārmantotas no laika pirms krustnešu iebrukuma, un Livonijas zemniecība tās izmantoja līdz 16.gs. Saglabājušās lībiešu, igauņu, kuršu un zemgaļu tiesību pieraksti. Pastāvējušas arī latgaļu tiesības. Ievērojot seno tiesību normas, zemniecība viduslaikos saglabāja arī seno tiesu iekārtu. Tiesu sprieda pagasta tiesas tiesneši (vācu Rechtsfinder) un pagasta vecajie, iespējams, seno latviešu dižciltīgo pēcteči. Tiesas priekšsēdētāji bija vācieši - ordeņa vai bīskapu fogti, bīskapu lēņu novados - vasaļi. 1241.g. Sāmsalas igauņi solīja "pieņemt" fogtu reizi gadā pagasta dienās laicīgu lietu izspriešanai "un tam jātiesā, kas tiesājams, pēc zemes vecajo padoma". Savukārt zemgaļi 1272.g. līgumā solīja, ka ļaus ordeņa fogtam noturēt tiesu 3 reizes gadā.

Paražu tiesību lietošana mazinājās līdz ar dzimtbūšanas iedibināšanos, bet pavisam izzuda līdz ar tiesu reformām Zviedru Vidzemē un Kurzemes statūtu stāšanos spēkā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

1998 © KlišānsValdis , Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998.

Tildes DatorenciklopēdijA Latvijas vēsturE . Šeit varat skatīt informāciju par enciklopēdijas autoriem, kompaktdiska pilnas versijas saturu un tā iegādes iespējām.

Ievietots: 16.05.2001. 

HISTORIA.LV