[Kuldīgā, 1422.gada 30.martā]
___________________________________________________________________________

Mēs, brālis Zigfrīds Landers no Španheimas, Livonijas ordeņa mestrs, atzīstam un atklāti apliecinām šai rakstā, ka mēs ar mūsu godājamo līdzpavēlnieku padomu un pilnvaru esam devuši un izlēņojuši pēc lēņa tiesībām Jēkabam Bīnem un viņa īstenajiem mantiniekiem zemi un muižu, kuru agrākos laikos bija valdījis nelaiķis Nikolais Skrīvers. Tā noteicam, ka nelaiķa Nikolaja sieva Elzebe savas dzīves laikā saņems no šis zemes un muižas uzturu bez jebkādām pretrunām un kavējumiem no Jēkaba vai viņa īsteno mantinieku puses. Ja pēc dieva gribas iepriekšminētā Elzebe nomirtu, tad iepriekšminēto muižu un zemi, neko neizņemot, pārņem sava rīcībā augšminētais Jēkabs un viņa īstenie mantinieki ar visiem piederumiem, labumiem un ērtībām, kādas tās arī nebūtu un varētu būt, neko neizņemot, tur un izmanto netraucēti pēc lēņa tiesībām mūžīgos laikos. Bet, ja būtu tāda lieta, ka iepriekšminētais Jēkabs un viņa īstenie mantinieki pēc draudzīgas vienošanās viņas uzturu gribētu nomaksāt viņas dzīvības laikā [ar vienreizēju maksājumu], tad mums pret to nav iebildumu. Ja iepriekšminētā Elzebe gribētu savu uzturu saņemt tieši no zemes un muižas, tad Jēkabam un viņa īsteniem mantiniekiem jāierāda tam nolūkam [zemes gabals]. Iepriekš minētās muižas un zemes robežas še ir tālāk aprakstītas: sākot ar kādu upīti, ko sauc par Gailūni, kur ir kupica, no kupicas tālāk līdz purvam, gar purvu ejot līdz krustam un tālāk, krustiem sekojot, līdz Gaidiķu robežām, kur arī ir kupica pie ezera; gar šo pašu ezeru ejot lejup atkal līdz kupicai un no tās līdz krustam, kur arī ir ietaisīta kupica, tālāk no kupicas līdz upītei, ko sauc par Vizlas strautu un kur atkal ir kupica; tad pa šo upīti uz leju ejot līdz citai kupicai un no kupicas tālāk līdz kādam krustam un tālāk ejot no krusta uz krustu līdz Vizlas strautam; tālāk pa to uz leju līdz kādai upītei, ko sauc par Mudiķu strautu, un pa to uz leju līdz kādam ceļam, ko sauc par Kabiles ceļu, tad pāri ceļam no krusta uz krustu līdz iepriekšminētai Gailūnes upītei, kur ir pirmā kupica. Tālāk vienu arklu zemes, kas atrodas pie kalna Sabiles pilsāta tuvumā un kuru kādreiz bija valdījis kāds Mindeķis; šis arkls ir izsvaidīts pagabalos. Tāpat tīrumu pilsāta priekšā un lauku pie Sabiles pils līdz ar pļavu, kas atrodas pie minētā tīruma; tīruma un pļavas robežas sākas pie kādas upītes, kur atrodas kāds krusts, un tad no krusta tālāk gar ceļu ejot līdz kupicai un tālāk līdz Kuķa robežām, kur sēta šķir Kuķa tīrumu no iepriekšminētā Niklava Skrīvera tīruma, tālāk līdz iepriekšminētai tuvākai upītei; šo tīrumu un pļavu kādreiz bija turējis un izmantojis Niklava tēvs Miķelis. Šo iepriekšminēto lietu apstiprināšanai un apliecināšanai mēs esam pavēlējuši pie šis lēņa grāmatas piekārt mūsu zīmogu. Dots Kuldīgā 1422.gadā, trešdienā pirms pūpolsvētdienas.
_____________________________________________________________________________

Avots: Zeids, T. Trīs dokumenti par feodālā īpašuma attīstību Kursā. Grām.: Vēstures problēmas. 4.sējums. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 1961. 8.-10.lpp.

Dokumenta teksts viduslejasvācu valodā

Ievietots: 16.08.2001. 

HISTORIA.LV