Livonijas archīvi. No L.a. kaut cik pilnīgi bij saglabājies tikai Tallinas pils. a., kamēr visi pārējie l.t. gājuši bojā kaŗos, ugunsgrēkos u.c. nedienās ; pergamenta dokumentus parasti izlietoja grāmatu vākiem, bet papīra aktis makulātūrai, ko lielā daudzumā nodeva fabrikām jauna papīra ražošanai. Atlikušo a. atliekas katrs jauns L-as iekaŗotājs aizveda sev līdz uz ārzemēm kā kaŗa laupījumu. - Visvecākais (kopš 1209) bij Rīgas bīskapu resp. domkapitula a., kuŗa vērtīgāko daļu (ap 233 pergamenta dokumentu) domkungi 1438 slepus aizveda uz Lībeku. Tas Rīgas archibīskapijas a., kas radās pēc 1438, pazudis bez pēdām; jādomā, ka tas sadega un tika izvazāts 1556 t.s. koadjūtoru kaŗā, kad ordeņa karaspēks ieņēma Kokneses pili un to izlaupīja. Izņemot dažus fragmentus, toreiz sadega ari archibīskapijas domēņu pārvaldes aktis un vaku grāmatas. Lībekā deponēto a-u Rīgas archibīskapa koadjūtors Kristaps 1569 bij spiests izdot Polijai, kas to novietoja Krakovā. 1765 Polijas valsts archīvu pārveda uz Varšavu, un Krakovā Čartorisku bibl. palika tikai 31 Rīgas kapitula dokuments. Kad 1794 krievi ieņēma Varšavu, viņi nolaupīja Polijas valsts a. un kopā ar Rīgas kapitula dokumentiem sadalīja starp Pēterburgas un Maskavas krātuvēm. Tikai 1925 saskaņā ar miera līgumu krievi atdeva Polijai tās a-us un reizē ari tos Rīgas dokumentus, kas atradās Pēterburgā. Cik zināms, 2.pasaules kaŗā Varšavas kaujās sadega Polijas valsts a-a lielākā daļa. - Zobenbrāļu un L. ordeņa a-us 15.gs. pārveda uz mestra pili Cēsīs, bet no turienes ap 1562 Kurz. hercogs Ketlers tos lika izvākt uz Jelgavu. Šai a-ā, sakarā ar ordeņa likvidāciju, ietilpināja ari Kuldīgas komturijas un dažu citu ordeņa piļu a-us. Nav zināms, kad postīts ordeņa a., bet no reģistrātūrām saglabājušies sējumi tikai kopš 1524, kas tagad atrodas Stokholmas valsts a-ā. Ieņēmis Kurz., Gustavs Adolfs 1621 lika visas ordeņa a. atliekas pārvest uz Zviedriju. - Rīgas rātes a, bij visplašākais no L. pilsētu a-iem un sākās ar 1220 g. dokumentiem. Šo kādreiz bagāto a-u iznīcināja 1674 g. ugunsgrēks; palika nebojāti tikai kādi 250 pergamenta dokumenti (kopš 1229) un vairākas pārvaldes aktis kopš 13.gs. beigām, kas l.t. ir gruntsgabalu, pils. parādnieku un izdevumu saraksti. Rīgas vecāko rātes a-u 1944 vācu okupācijas vara izvāca uz Čechoslovakiju, kuŗa to izdeva krieviem. No pārējo L. pilsētiņu a-iem nekas nav saglabājies. - Kurz. bīskapijas a. atradās Piltenē, bet domkapitula Aizputē. Kad pēdējais Kurz. bīskaps Minchhauzens 1560 pārdeva savas tbas Dānijas karalim, bet pats emigrēja uz Vāciju, viņš paņēma līdz daļu no Kurz. bīskapijas a. dokumentiem, bet citus atstāja Kopenhāgenā, starp tiem ari norakstu kopiāriju no 1422-1549. No Kurz. pils. a. bij zināmas tikai Kuldīgas (kopš 1361), Ventspils (kopš 1569) un Jelgavas (kopš 1573) a-u atliekas. - Tērbatas bīskapijas un pils. a-us krievi 1558 aizveda uz Maskavu, kur tie gājuši bojā, izņemot atsevišķus fragmentus. Tāpat gandrīz nekas nav uzglabājies no L. klosteŗu a-iem. - Katrā L, pilī un muižā bij neliels vasaļa a., kas l.t. saturēja muižu dokumentus. Starp tiem visbagātākie un vislabāk saglabātie bij Lielstraupes Rozenu un Bērzanues Tīzenhauzenu a. .Šo Vidz. dokumentu vairumu (t.s. lēņa grāmatas) izdeva H.Bruinings. - L. viduslaiku bibliotēkas (sk.) piederēja garīgām iestādēm un l.t. bij rokrakstu kodeki. No tiem visvecākais ir pāvesta Innocenta III Rīgas bīskapam Albertam 1203 dāvinātā bībele. Ari vēlākie pāvesti 13. un 14.gs. aicināja katoļu prelātus ziedot grāmatas L-as baznīcām un klosteŗiem. Protams, to skaits bij mazs ; piem., Rīgas Jēkaba baznīcas bibl. 15.gs. aptvēra 20 grāmatas. Blakus liturģiskām bij sastopami ari juridiski traktāti un chronikas. Grāmatas pavairoja, tās norakstot. Kad sāka iespiest, Rīgas un Tallinas tirgotāji tās iepirka ārzemēs (Maincā, Ķelnē, Lineburgā u.c.). Šo bibl. postījumi notika 1524-25, kad luterāņi demolēja katoļu klosteŗus un baznīcas. Paglābtos sējumus Rīgas rāte lika pamatā savai jaundibinātai rātes bibl., izbūvējot šīm vajadzībām dombaznīcas krusta aili. Vēl lielāku katastrofu bibl. piedzīvoja Livonijas kaŗā, kad - izņemot Rīgu un Tallinu - gandrīz līdz pēdējam pergamenta vai papīra gabalam L. zaudēja visu rakstīto un iespiesto; vairums grāmatu sadega krievu karaspēka nopostītās muižās, pilīs un pilsētās. Tikai poļu un zviedru kaŗa vadoņi pievāca to, kas viņiem šķita interesants (parasti dažādas chronikas) un aizsūtīja uz mājām savām privātām bibl.
Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1532.-1533.lpp.
Ievietots: 19.11.2002.