Vienošanās starp Kurzemes bīskapu Heinrihu un Vācu ordeni par vācu nepārņemto Kursas zemju sadalīšanu, saskaņā ar 1253.gada 5.aprīļa līgumu. Kurzemes bīskapa Heinriha redakcija.

[1253.gada 20.jūlijā, Kuldīgā]
___________________________________________________________________________

 

Franciskāņu brālis Heinrihs, Dieva dotas žēlastības bīskaps Kurzemē ar šo dokumentu paziņo visiem kristiešiem. Kā izriet no mūsu garīgā tēva pāvesta dotajām privilēģijām, mums pieder viena trešdaļa visas zemes Kurzemē un mūsu mīļajiem brāļiem no vācu svētās Marijas hospitāļa divas daļas no tās zemes, kuras mēs vēl neesam sadalījuši - Ceklis, Dovzare, Megowen, Pilsaten un tā zeme starp Skrundu un Zemgali, kā mēs to sadalījām, mums pienākas no Ceklis zemes: Ylse, Appusse, Zesele, Mayseden, Loben, Nateren, Kalvesseme, Birsene, Gresen, Vesere, Sperimes, Doben, Pilenen, Remptene, Zelekoten, Zelende, Zekulmseme, Bebrungis; no Dovzare’s: Loben, Pretzele, Dames; no Megowe’s: Matwa, Govrene ar visu tam piederošo; no Pilsaten: Sarde ar tās atļauju, bez divām pļavām, viena saucas Drivene un otra, kura atrodas turpat pie Minien blakus ceļam, kurš ved no Sarde, tieši pa kreisi, un bez tā meža, kurš stiepjas tā paša ceļa labajā pusē līdz nākamajai vietai tur, kur Minia un Mēmele satek kopā, paliek nedalītas; no tām zemēm starp Skrundu un Zemgali: Sacsile, Grewenis, Medevmes ar visu piederošo; no Proys pils apgabala: Suttelite, Lassiten, ar visām atļaujām. Brāļu daļā ir Ceklis zemes: Garde, Embere, Pomenie, Zegere, Grumste, Newarie, Vicwicen, Duzene, Alizeyde, Leypiasme, Pretzitwe, Eykaswe, Katrine, Sare, Garisda, Pregetwe; no Dovzare: Bristele, Pacleten, Peynis, Trecne; no Megowen: Palanghen, Maytenite, Kaukis, Dwiristen, Dupie; no Pilsaten: Mutene, Akitte; no tām zemēm starp Skrundu un Zemgali: Weybene, Wanderen, Neware, Labbar; no Proys pils apgabala: zeme Twertikene ar visu piederošo no iepriekšminētām zemēm. Tālāk brāļu daļā ir Ceklis zemes: Gandinghen, Ampule, Scoden, Sansugele, Vieswe, Pytwe, Nedinghen, Letsime, Retuwe, Amelynge; no Dovzaren: Empilten, Rutzowe, Papisse, Warse, Virgha; no Megowen: Nebarge, Laxdine, Aggenine; no Pilsaten: Kalaten; no tām zemēm starp Skrundu un Zemgali: Salden, Ulliwa, Anzima, Zelme; no Proys pils apgabala: Negelite, ar iepriekšminēto zemju visu piederošo. Tālāk visi šo nosaukto zemju ezeri un upe, saukta par Menie, paliek nedalīti. Nedalīta paliek Dangha, no Mēmeles līdz Mutene’s pilij. Pārējās upītes ir tiem kungiem, caur kuru zemēm tās tek. Ja pastāv strīds par zemju robežām un pils apgabaliem, tas jāizšķir šo zemju vecākajiem. Ja strīds netiek izšķirts, tad to zemi, par kuru ir radies šis strīds, trijās daļās to sadala brāļi. No tās mēs izvēlamies vienu daļu, kuru mēs gribam, divas pārējās daļas paliek brāļiem. Ceklis zemes vasaļi paliek zem tā lēņa kunga, kura novadā ir viņu lēņi. Par Duvenikes zemēm līdz Kartwam upei ar visu piderošo, no visām pusēm, mēs savā starpā esam vienojušies, ka brāļi šo zemivar sadalīt trīs daļās, no kuras mēs izvēlamies vienu daļu, pārējās divas daļas paliek brāļiem. Zvejošana minētajā upē un parastie ceļi tajās zemēs ir kopīgi mums un brāļiem un, ja ir jāuzceļ kāds tilts jeb to jāuztur labā stāvoklī, tad tas jādara mums un brāļiem. Tālāk, ja brāļi grib zvejot pie mums, viņiem mums ir jādod desmitā daļa. Tas pats jādara arī mums, ja mēs gribam zvejot pie viņiem. Lai tas paliktu mūžīgā atmiņā un lai kaut kad atkal neizceltos par šīm apspriestajām lietām ne strīds, ne šaubas, šo dokumentu esam apstiprinājuši ar mūsu zīmogu. Šī lieta ir notikusi Mūsu kunga 1253.gadā jūlija mēnesī, klāt esot ordeņa brāļiem: brālis Alef, agrākais grāfs Šauenburgā, brālis Tomass; no godātiem garīdzniekiem: Johana kungs, saukts Hāze, mūsu doma kungs, Niklausa kungs, baznīckungs Normen; un brāļi no vācu nama: brālis Heinrihs, Kuldīgas komturs, brālis Riharts, kāds mūks, brālis Ludewich no Dedenhofas, brālis Vilbrehts, brālis Bernts Bilenhūzens.
____________________________________________________________________________

© 1995. Bruno Bušvehtera tulkojums no lejasvācu valodas.

Avots: Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1940., Nr.371, 346.-350. lpp.

Publicēts arī: Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch. Hrsg. von F.G.Bunge u.a. Bd. I, Reval, 1853. n.253.

Dokumenta atrašanās vieta: oriģināls nav uzglabājies; 14.gs. noraksts - tulkojums lejasvācu valodā, kas atrodās Latvijas Valsts arhīvā, Kurländisches Kopialbuch, 2-b-3-b lp. [Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1940., 347. lpp.]

Ievietots: 23.08.2001.

HISTORIA.LV