Imera (lat. Ymera) - latviešu Indriķa hronikā minētā nelielā latgaļu zeme (1208-23) un upe. Daži vēsturn. par Imeru uzskata Gaujas labā krasta pieteku Jumaru (Jumeru), citi - Sedu. Spriežot pēc hronista kauju aprakstiem (1210, 1213), Imera robežojusies ar Burtnieku ez., Idumeju, lībiešu un ig. zemēm. Imera smagi cietusi Zobenbrāļu ordeņa cīņās ar igauņiem.

Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 218.lpp.

Ievietots: 19.04.2002.

 

HISTORIA.LV