Drellis (zviedru träl, vergs), Ljas lejasvācu tekstos verga nosaukums. Drellības cēlonis kaŗa gūsts, parāda kalpība un nāves soda pārvēršana spaidu darbos. Jādomā, ka latv. šo vergu nosaukumu aizguva no vikingiem, tāpat kā otru (kalps) no krieviem. Jau 1335 Zviedrijā atcēla drellību, bet Ljā d-i pieminēti līdz pat 1455. Valkas landtāgs 1424 nosaka, ka d-i var savu kalpības parādu izpirkt par 1 mārku gadā, un drellība nevar ilgt vairāk par 10 g. Katru parādos iekritušu un maksāt nespējīgu zemnieku var notiesāt par d-i. Kad d-u skaits pieauga un līdz ar to viņu bēgšana no sava kunga kļuva par dienišķu parādību, drellību atcēla un tās vietā 15. gs. vidū ieveda dzimtbūšanu (sk.).
Latvju enciklopēdija. 1.sējums, 522.lpp.
Ievietots: 29.01.2004.