Domkapituls
13.-16.gs.
Katoļu Baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku (domkungu) padome jeb kolēģija: Livonijas bīskapu padomē ietilpa Rīgas arhibīskapijas, Kurzemes bīskapijas un citu Livonijas bīskapiju augstākie garīdznieki - domkungi jeb kanoniķi. Domkapitula priekšgalā atradās domkungu vēlēts prāvests, kas vienlaikus bija arī arhibīskapa tuvākais palīgs. Visvecāko no domkungiem sauca par senjoru, un viņš bija prāvesta vai dekāna vietnieks. Pārējie domkungi veica dažādus garīgos vai valsts amatus. Pagrabmeistars gādāja par domkungu uzturu, priors jeb dekāns rūpējās par statūtu un disciplīnas ievērošanu; bibliotēkas, arhīvus un domskolas lietas pārzināja sholastiķis, baznīcas mūzikas un kora jautājumus - kantors, finansu lietas 13.gs. - kamerārijs, bet vēlāk - fabrikators, par baznīcas dārglietām bija atbildīgs tesaurārijs. Domkungi dzīvoja mūku dzīvi vienā klosterī, ēda un gulēja kopējās telpās. Livonijas domkungu mājoklis atradās pie Rīgas Doma (līdz 1566). Par domkungiem varēja kļūt garīdznieki, kas bija cēlušies no muižnieku, Rīgas un Tērbatas pilsoņu vidus. Daudzi bija ārzemnieki. Domkapituls ne tikai ierobežoja arhibīskapa varu, bet 13. un 14.gs. noteica arī valsts politiku. Rīgas arhibīskaps Jespers Linde (1509-1524) bija pirmais, kuru amatā vairs neiecēla pāvests, bet ievēlēja domkapituls. Domkungiem bija arī savi kopīgi prāvesta pārzināti īpašumi - zemes, pilis, baznīcas, muižas, dzirnavas un kapsēta. Ar domkapitula zemes īpašumu tiešu pārvaldi nodarbojās Krimuldas fogts.
1998 © KlišānsValdis , Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998.
Tildes DatorenciklopēdijA Latvijas vēsturE . Šeit varat skatīt informāciju par enciklopēdijas autoriem, kompaktdiska pilnas versijas saturu un tā iegādes iespējām.
Ievietots: 11.02.2001.