Cistercieši, mūku ordenis (nosaukums no 1098 dib. benediktiešu klosteŗa Cistercium, fr. Cîteaux, Francijā).1118 tas atraisījās no benediktiešiem (sk.) un pārvērtās par patstāvīgu c-šu ordeņa galveno klosteri, kam drīz radās daudzas atvases. Ordeņa satversme aristokratiska: priekšgalā abatu ģenerālkapituls, kas sanāk katru gadu. Ordenī valda stingra askēze un vienkāršība, pat nabadzība. Dievbijībā mistiska noskaņa; Marijas godināšana. Atteikdamies no zinātniskas darbības, ordenis kļuva par ievērojamu faktoru saimnieciskā dzīvē (kultivējot zemi, ievedot parauga lopkopību, dārzkopību u.t.t.), sevišķi vācu za. zemēs. Ari Daugavgrīvā 1205 nodibināts c-šu mūku klosteris, bet jau 1305 pārdots Vācu ordenim. 1255 c. mūķeņu klosteri atvēra Rīgā, 1249 Rēvelē. Lit.: F.Winter, Die C. des nordöstlichen Deutschlands, I-III (1868); Fr.Keussler, Die Genealogie des C. zu Dünamünde (Mitteilungen, XIV, 111-128).

Latviešu konversācijas vārdnīca. 2.sējums, 3841.-3842.sleja.

Ievietots: 06.01.2003.

HISTORIA.LV