Augšzeme. Augšgals, senāk Augškurzeme, Zemgales augšgala galotne, kas aptver Jēkabpils un Ilūkstes apr.; 13 g.s. to sauca par sēļu zemi jeb Sēlu, kuras vārdu daži atvasina no lībiskā sälli, augšējie(ļaudis), ar kādu nosaukumu A. bija pazīstama lībjiem un vācu ieceļotājiem. Daļa iedz. vēl tagad runā īpašā augšzemnieku (sk.) izloksnē un sastāda pāreju no V. Latvijas uz Latgali. Ilūkstes apriņķī latvieši stipri pārpoļoti. Archailoģiskā ziņā A. sevišķi ievērojama ar daudziem (pāri par 300) akmens laikmeta atradumiem; šai ziņā ar to nevar sacensties neviens novads. Jānožēlo vienīgi, ka mācītāja A.Risona Lašu novadā savāktiem akmens rīkiem (ap 200, tagad Tērbatas archaiol. kabinetā) nav zināmas atrašanas vietas. Ir arī norādījumi uz akmens laikmeta nometnēm, bet izpētīta vēl nav neviena. Bronzas laikmetam pieder tikai viens atradums - iemalu cirvis no Altenes. Ari agrā dzelzs laikmetā A. ir bieži apdzīvota; tā pieder uzkalniņu kapu kultūras novadam. Mirušie apbedīti nesadedzināti pa vienam vai vairākiem vienā uzkalniņā. No piedevām minamas: adatas, kakla riņķi un dzelzs rīki - cirvji, šķēpu gali, sirpju naži. Uzkalniņu kapi turpinās ari vidējā dzelzs laikmetā. Vēlais dzelzs laikm. A. vēl pārāk maz pazīstams. E.Brastiņš A. reģistrējis 28 pilskalnus un 4 pilenes jeb neapcietinātus pilskalnus. Sk. Augšzemes augstiene, Ilūkstes apr., Jēkabpils apr.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 1198.-1199.sleja.
Ievietots: 06.01.2003.