Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (06027.-07058.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (05007.-06026.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (07059.-08029.rinda)

Atskaņu hronika (06027.-07058.)

(06027.) Tad brāļi arī nekavēja,

(06028.) tie savus ļaudis sapulcēja

(06029.) un lika viņiem gatavoties

(06030.) pret ienaidniekiem cīņā doties,

(06031.) no Lietuvas kas nākuši.

(06032.) Tas pulks, ko brāļi vākuši,

(06033.) nu tika labi sakārtots,

(06034.) kā prasa karavīra gods.

(06035.) Un tā nu brāļu karaspēks

(06036.) bij kārtībā - to teikt nav grēks:

(06037.) bij labākie pie karogiem,

(06038.) ko godam nest nu nācās tiem,

(06041.) Tad brāļu pulks pret pagāniem

(06042.) nu devās spēkiem vienotiem

(06043.) un cīnījās ar viņiem braši.

(06044.) Bet pagāni bij arī knaši

(06045.) un brāļiem krietni atmaksāja.

(06046.) Starp pagāniem, kas kaujā gāja,

(06047.) bij vairāki, kas izcēlās,

(06048.) jo varonīgi cīnījās.

(06049.) No tiem kad zemē gāza daļu,

(06050.) tad citi deva kājām vaļu

(06051.) un īsā laikā bija tīrs

(06052.) viss lauks - aiz vīra bēga vīrs.

(06053.) Bet pagāni drīz attapās

(06054.) un kvēlās dusmās iedegās

(06055.) pret kristiešiem, tos kautin kāva,

(06056.) to rindas spēji pušu rāva

(06058.) bet brāļiem dūša sašļuka.

(06059.) Kad izdevies bij pagāniem

(06060.) pār brāļiem un pār krustnešiem

(06061.) gūt uzvaru un bēdīgi

(06062.) no kaujas lauka pēdīgi

(06063.) prom uzvarētie aizlasījās

(06064.) un diez kur kurais aizslapstījās,

(06065.) tā kristiešiem bij sakāve

(06066.) un viņu spēku sagrāve.

(06067.) Posts krustnešus uz Rīgu dzina,

(06068.) uz papēžiem tiem nāve mina,

(06069.) tiem acu priekšā rēgojās

(06070.) dažs jauneklis, kas cīnījās,

(06071.) līdz, pretinieka uzveikts, krita.

(06072.) Tā mājupceļš it drūms tiem šķita.

(06073.) Un, kad nu brāļi pamanīja,

(06074.) cik gaužām mazs to pulks jau bija -

(06076.) tie projām nesās mudīgi:

(06077.) tos nepieciešamība spieda

(06078.) bēgt ātrāk prom no nāves bieda.

(06079.) Šī spēlīte ir pabeigta -

(06081.) un laidās prom uz Lielvārdi,[225]

(06082.) un bija ļoti bēdīgi,

(06083.) ka gauži vājš tiem palīgs bijis,

(06084.) to cerības nav piepildījis.

(06085.) Bij pagāniem brangs laupījums,

(06088.) ir dieviem, kuru svētība

(06089.) tiem uzvarēt bij līdzējusi.

(06090.) Un tad nu tie uz māju pusi

(06091.) ar pilnām rokām taisījās.

(06092.) Par guvumu tie priecājās:

(06093.) tik tiešām nebija tas liess,

(06094.) kā man ir dzirdēt gadījies.

(06096.) vēl ilgi bija jāsēro.

(06097.) Nu mums šī runa jābeidz būs.

(06098.) Kas miris, tas lai mierā dus.

(06099.) Ir dzirdēts sakāmvārds kāds vecs,

(06100.) kas bieži piepildīties mēdz:

(06101.) ja kādu vajā ļaunā diena,

(06102.) tad nelaime nāk reti viena,

(06103.) tā ved sev līdz vēl divas trīs.

(06104.) Bet labāk beigsim runas šīs.

(06105.) Bij sāmi ļoti priecīgi,

(06106.) ka brāļi nu ir sakauti

(06107.) tai cīniņā pie Daugavas,

(06108.) tiem gandarījums bija tas.

(06109.) Tad savā starpā drīzumā

(06110.) tie apspriedās un lēma tā,

(06111.) ka turpmāk brīvi rīkosies,

(06112.) pret dievbruņniekiem cīnīsies.

(06113.) Tie raudzījās ar aci šķību

(06114.) uz visu šito kristietību,

(06115.) kas Sāmusalā turējās.

(06116.) Un tādēļ no tās atteicās

(06117.) drīz sāmsalieši veci, jauni.

(06118.) Tad kristīgajiem klājās ļauni,

(06119.) tiem dzīve bēdīga nu šķita,

(06120.) dažs itin dziļā postā krita

(06121.) un itin gaužā nelaimē.

(06122.) Tai laikā bija Līvzemē

(06123.) kā mestra vietnieks brālis kāds,

(06124.) kam bija taisnīgs godaprāts.

(06125.) Tam nāca ziņa tā,

(06126.) ka tie tur Sāmsalā

(06127.) ir lielu grēku darījuši:

(06128.) ka kristību tie atmetuši.

(06129.) Tas jāzina ir ķēniņam!

(06130.) Un tādēļ viņa vietniekam

(06131.) vīrs ziņu laida, bēdas sūdzot

(06132.) un steigšus palīdzību lūdzot

(06133.) no bruņiniekiem. Vēsti šo,

(06134.) tik izmisīgo, steidzamo,

(06135.) uz Rēveli tas aizsūtīja,

(06136.) un tur tam arī apsolīja,

(06137.) ka bruņinieki neatteiksies

(06138.) un Kristus vārdā šurpu steigsies

(06139.) drīz ordeņbrāļiem palīgā

(06140.) jau nosacītā termiņā,

(06141.) ko pašā ziemas vidū lika -

(06142.) tā cieši norunāts tas tika.

(06143.) Tad sūtņi Rīgā atgriezās.

(06144.) Drīz mestrs jaunus pasteidzās

(06145.) pa brāļu zemēm izsūtīt

(06146.) un viņiem visiem pavēstīt,

(06147.) ka grib viņš sāmos ciemoties,

(06148.) to aizkavēt tik spētu die's.

(06149.) Un tad nu brīdī īstā

(06150.) tam palīdzēja visušķīstā

(06151.) un Jēzus Kristus, viņas dēls,

(06152.) pats pestītājs un palīgs cēls,

(06153.) tik bargu ziemu sūtīdams,

(06154.) ka nosala tur dažs labs sāms.

(06155.) Bij spelgoņa tik varena,

(06156.) ka jūra pat jau aizsala:

(06157.) bij tilts starp Sāmusalu

(06158.) un Igauņzemes malu

(06159.) no ledus gabaliem nu taisīts.

(06160.) Gars karotājiem tika raisīts

(06161.) un vīri braši, slavas vīti,

(06162.) no Rēveles šurp atsūtīti.

(06163.) Un arī brāļi vīrus vāca,

(06164.) kas itin priecīgi šurp nāca,

(06165.) gan bagātie, gan nabagie,

(06166.) kad vēsti padzirdēja tie.

(06167.) Un savus ļaudis sūtīja

(06168.) ir bīskapi un svētīja

(06169.) tos karagaitai tikumīgai,

(06170.) taisnīgai un likumīgai.

(06171.) Kad pulks nu bija kopā vākts,

(06172.) tad karagājiens tika sākts.

(06173.) Tie Sāmsalu drīz izpētīja,

(06174.) kas divi jūdzes jūrā bija;

(06175.) un tur, kur gāja karaspēks,

(06176.) tur izcēlās liels ugunsgrēks.

(06177.) Pār visu Sāmsalu tas cēlās,

(06178.) kā negaiss dūmu mākons vēlās.

(06179.) Posts katru brīdi vairojās,

(06180.) kur brašie vīri rosījās, -

(06181.) pa malu malām viņi gāja

(06182.) un postīja un dedzināja.

(06183.) No viņu darba baisa

(06184.) tad sāmiem prieki gaisa;

(06185.) kad karotāji ciet tos grāba,

(06186.) tie dzīvību vairs neizglāba,

(06187.) tos viņi cirta, tesa, kāva

(06188.) un laupījumu kaudzē krāva.

(06189.) Tur leti, līvi, igauņi

(06191.) tur taupīts netika nekas:

(06192.) tie krāva pilnas ragavas,

(06193.) ar kravu, šādi iemantotu,

(06194.) pret kādu vietu iežogotu,

(06195.) par Karmeli[226] tai zemē sauktu,

(06196.) tūdaļ it sparīgi lai trauktu.

(06197.) Bij mestrs tā to izkārtojis

(06198.) un karapulkus izrīkojis,

(06199.) ka svētdien rīta agrumā

(06200.) tiem jādodas bij cīniņā.

(06201.) Kad svētdiena nu bija klāt,

(06202.) ar ieročiem tad sadragāt

(06203.) šo iežogojumu tie gāja,

(06204.) bet tur tiem sāmi pretī stāja,

(06205.) kas spīvi bija ļoti

(06207.) un atvairīja uzbrucējus.

(06208.) Bet drīz vien sitienus jo spējus

(06209.) tie saņēma no kristiešiem.

(06210.) Bij tādas brūces dažiem tiem,

(06211.) ka tie uz zemes apsēdās

(06212.) un kauties viņiem aizmirsās.

(06213.) Tā kāvās tie vai visu dienu,

(06214.) tur netaupīja it nevienu.

(06215.) No sāmsaliešiem laba daļa

(06216.) jau zemē gulēja kā gaļa,

(06217.) bet tie vēl nikni pretojās,

(06218.) kas žogojumā atradās,

(06219.) tie kāvās varonīgi

(06220.) un varen vīrišķīgi.

(06221.) Tad mestrs lika strēlniekiem

(06222.) vislabākiem, visveiklākiem

(06223.) ar saviem stopiem kopā nākt

(06224.) un sāmsaliešus apšaut sākt.

(06225.) Nu sāmsalieši vaimanāja,

(06226.) jo tiem tur iekšā plāni gāja.

(06227.) Tad kristīgie ar skaļām klaigām

(06228.) nu virsū gāzās balsīm baigām,

(06229.) tie žogojumā iekšā bruka,

(06230.) un sāmsaliešiem dūša šļuka.

(06231.) To kristīgie ar lielu sparu

(06232.) drīz ieņēmuši bij ar varu,

(06233.) tie cīnījās pie pleca plecs,

(06235.) No tiem, kas bij tur tvērušies,

(06236.) tik retais spēja izglābties.

(06237.) Kad, žogojumu ieņēmuši

(06238.) un sāmsaliešus izsituši,

(06239.) nu kopā nāca kristīgie,

(06240.) tad ļoti priecīgi bij tie:

(06242.) tiem liels bij ticis laupījums.

(06243.) Tur divas naktis pārgulēja

(06244.) viss bars un atpūtās, cik spēja.

(06245.) Nu tika dzīts un savākts viss,

(06246.) kas žogojumā palicis, -

(06247.) tas kaudžu kaudzēm kopā krājās,

(06248.) kad sāmi pretoties jau stājās.

(06249.) Kad trešā diena pienāca

(06250.) un brāļi kopā apsprieda

(06252.) ko lai tie tagad darītu,

(06253.) no sāmiem sūtnis ieradās

(06254.) un teica: “Esam grūtībās,

(06255.) jūs esat mūs nu uzveikuši,

(06256.) mēs savu varu zaudējuši.

(06257.) Tas, kas jūs gudri vadīt spējis,

(06258.) tas mūs ir tagad uzvarējis.

(06259.) Mēs esam izpostīti

(06260.) un izmisumā dzīti.

(06261.) Daudz ļaužu jūs mums apkāvāt -

(06262.) tos varam tikai apraudāt.

(06263.) Kur mestrs ir, man parādiet!”

(06264.) Tad visi teica: “Tālu iet

(06265.) tev nenāksies,” - un parādīja

(06266.) tam ceļu turp. Kad mestram bija

(06267.) nu pavēstīts, ka atnācis

(06268.) pie viņa sāmu pārstāvis,

(06269.) viņš kādu brāli sūtīja

(06271.) ko domā tie, un tad šo vīru

(06272.) ved šurp ar sirdsapziņu tīru.

(06273.) Tad brālis uzklausīja,

(06274.) kas sāmam sakāms bija.

(06275.) Kad viņam izstāstīts viss tika,

(06276.) viņš sūtnim iet pie mestra lika.

(06277.) Sāms tūdaļ devās turp ar prieku

(06278.) un teica: “Kungs, es sūtīts tieku

(06279.) pie tevis mieru lūgt, pie kam

(06280.) mēs to pie cilpas apzvēram.

(06282.) mēs neievērotu,

(06283.) tad rīkojies, kā sirds tev jūt.

(06284.) Tev mūsu vairogam būs būt

(06285.) un mūsu īstam pavēlniekam,

(06286.) bet nevis mūsu pretiniekam.”

(06287.) Tam mestrs teica vārdiem tiešiem:

(06288.) “Ej, saki saviem sāmsaliešiem,

(06289.) lai nāk tie manā sardzībā,

(06290.) tad dzīvot būs tiem labi tā.”

(06291.) Pie savējiem tad aizgājis

(06292.) un labiešus līdz paņēmis,

(06293.) pie mestra sāms nu atgriezās,

(06294.) un tūdaļ abi atteicās

(06295.) no kariem un no ķīviņiem.

(06296.) Nu izlīgums bij jāslēdz tiem.

(06297.) Bij mestrs prātīgs, gudri lēma,

(06298.) viņš krietnus ķīlniekus sev ņēma,

(06299.) ar tiem viņš mājup atgriezās.

(06300.) Es zinu, reti atgadās,

(06301.) ka gūts vēl laupījums kur tāds.

(06302.) Nu mājup nesās arī prāts

(06303.) tiem bruņniekiem, kas ceļiem tāļiem

(06304.) bij sūtīti no Rēvel's brāļiem.

(06306.) un mājupceļš tiem labi sokas.

(06307.) Un bīskapļaudis arīdzan

(06308.) jāj atpakaļ, ka rīb un skan,

(06310.) gan gari, gan ar īsi,

(06312.) Bij gudri arī brāļu ļaudis:

(06313.) ar laupījumu piekrautas

(06314.) bij pilnas viņu ragavas.

(06315.) Bet mestrs pats ar savējiem -

(06316.) ar brāļiem un ar krustnešiem -

(06317.) uz Rīgu devās līksmu prātu,

(06318.) ar sirdi visai pacilātu.

(06319.) Kad viņi Rīgā ieradās,

(06320.) tad visas bēdas mitējās.

(06321.) Bij brālis Jurje darbojies,

(06322.) kā nākas, Līvzemē paties,

(06323.) bij mestrs mestra vietā bijis

(06324.) un amatu šo izpildījis,

(06325.) līdz mestrs Verners[227] ieradās

(06326.) no Vāczemes un uzņēmās

(06327.) to pildīt un tā pildīja,

(06328.) ka visi viņu mīlēja.

(06329.) Turp sūtījis bij Anno viņu,

(06330.) pats lielmestrs, ar gudru ziņu,

(06331.) pēc savu brāļu padoma.

(06332.) Un tā nu viņš tur valdīja

(06333.) kā centīgs, taisnīgs vadonis.

(06334.) Bet pa to laiku saņēmis

(06335.) bij ķēniņš Mindaugs ziņu tādu,

(06336.) kas prieku nenesa nekādu.

(06337.) Kā jums jau esmu lasījis,

(06338.) viņš tolaik bij vēl kristietis.

(06339.) No Žemaitijas sūtīti

(06340.) uz Lietuvu bij vēstneši

(06342.) Ar šo bij runa īpaša,

(06343.) lai viņš to vārdus uzklausītu

(06344.) un tiem pa prātam izdarītu.

(06345.) Tad Tranaitis tiem teica tā:

(06346.) “Man sakiet, kas jums padomā?”

(06347.) Tam atbildēja vēstneši,

(06348.) ka priecīgi būs žemaiši,

(06350.) tiek viņa zemē izskausti,

(06351.) un pats viņš atkal pagāns kļūtu.

(06352.) Lūk, tādēļ jāatmet tam būtu

(06353.) tā kristība, ko saņēmis

(06354.) bij savā laikā valdnieks šis.

(06355.) Tad Tranaitis tiem sacīja:

(06356.) “Šī doma tiešām teicama,

(06357.) pie Mindauga mēs aiziesim

(06358.) un lūgsimies undraudēsim

(06359.) tik ilgi, līdz tam apniksies.

(06360.) un kristietība apriebsies.”

(06361.) Tad viņi rokās sadevās

(06362.) un tūdaļ ceļā taisījās,

(06363.) pie Mindauga tos vēlmes nes

(06364.) un Martas, viņa kundzenes.

(06366.) nekavējās veltīgi:

(06367.) kad turp tie bija nogājuši,

(06368.) tad, viņu sāņus noveduši,

(06369.) tie sacīja: “Ir žemaiši

(06370.) dēļ tevis gaužām bēdīgi,

(06371.) tev tagad dikti derētu

(06372.) ņemt vērā viņu padomu.

(06373.) Tie sargās tavu bagātību,

(06374.) ja atmetīsi kristietību,

(06375.) ar ko tu esi apmuļķots.

(06376.) Tik tiešām viss ir samelots,

(06377.) ko brāļi tev ir mācījuši,

(06378.) ar ko tie tevi novērsuši

(06380.) bij reiz tavs tēvs,[229] ko dzīves gaitas

(06381.) pa ceļu veda neparastu.

(06382.) Kam gribi smaga jūga nastu

(06383.) tu sev un bērniem plecos kraut?

(06384.) Tu nedrīksti tam notikt ļaut,

(06385.) tev brīvam jāpaliek arvien!

(06386.) Tu apmāts esi, jā, nudien!

(06387.) Kad kristīgie būs nomākuši

(06388.) mūs, žemaišus, tad pazuduši

(06389.) mēs būsim līdz ar tavu valsti,

(06390.) kam sagrūs itin visi balsti.

(06391.) Pagalam būs ar viss tavs gods,

(06392.) pār tevi nāks tad dievu sods,

(06393.) ar saviem bērniem nonāksi

(06394.) tu kalpībā, vergs paliksi.

(06396.) Par visai gudru ķēniņu

(06397.) sauc tevi ļaudis, to tu zini,

(06398.) nu tad šos valgus atšķetini!

(06399.) Ja projām trieksi kristiešus,

(06400.) sev draugos gūsi žemaišus,

(06401.) tad viņi palīgā tev ies.

(06402.) Ar viņiem labāk biedrojies

(06403.) un novērsies no kristietības,

(06404.) no savas aklās apmātības,

(06405.) kad tu, tāds slavens varonis,

(06406.) tik varens, bagāts karalis,

(06408.) ko godājuši sentēvi,

(06409.) kas viņiem stāvējuši klāt.

(06410.) Vai gribi tu tos nicināt,

(06411.) ar kristīgajiem kopā iet?

(06412.) Tad dari tā un pats ar ciet

(06413.) par to, ko domājis,

(06414.) par to, ko darījis!

(06415.) Tev uzticīgi jāturas

(06417.) ar kristietību notiktu.

(06418.) Liec vērā tu šo padomu!

(06419.) No sirds to vēl tev vecs un jauns,

(06420.) kad mācis tevi murgs tik ļauns.

(06421.) Tik tiešām visiem redzams tas.

(06422.) Nu mums ar tevi jādodas

(06423.) pie letiem un uz Līvzemi:

(06424.) tie atkal grib būt pagāni,

(06425.) tie vēlas, lai tu lemi

(06426.) pār ļaudīm un pār zemi.”

(06427.) Ķēniņam pēc vārdiem šiem

(06428.) prāts kļuva pikts uz kristiešiem,

(06430.) par pagānu tas atkal kļuva.[230]

(06432.) Bij viņai draugs kā cēla rota,

(06433.) tam brālis Zīverts[231] bija vārds,

(06434.) tam šūplis Tīringenē kārts.

(06435.) Tam viņa visu izstāstīja

(06436.) un tad nu, lūk, ko pavēstīja:

(06437.) “Pie ķēniņa es tagad iešu

(06438.) ar šādu apņemšanos ciešu:

(06439.) lūgt, lai uz Līvzemi tev doties

(06440.) viņš ļauj. Es, pūļu nevairoties,

(06441.) tev mēģināšu palīdzēt.

(06442.) Kāds posts, ka man bij pieredzēt

(06443.) šo dienu! Ak, cik drūms man prāts!

(06444.) Kā bēdas manu sirdi māc!”

(06445.) Un tūdaļ viņa aizgāja

(06446.) pie Mindauga un sacīja

(06447.) ar skatu ļoti piemīlīgu:

(06448.) “Kungs, sūti vīru šo uz Rīgu

(06450.) un šādi savu varu paustu

(06453.) tai ķēniņš teica un tūlīt

(06454.) tad steidza brāli nosūtīt

(06455.) uz norādīto pusi,

(06456.) kā Marta ieteikusi.

(06457.) Tad ķēniņš pavēlēja tā,

(06458.) ka visur, visā Lietuvā,

(06459.) būs ķert un gūstīt kristīgos

(06460.) un daļēji ar apkaut tos.

(06461.) Viņš arī sūtņus sūtīja

(06463.) Tie atgriezās pie viņa,

(06464.) un šāda bij tiem ziņa:

(06465.) ka krieviem esot priecīgs prāts,

(06466.) ka Mindaugam ir nodoms šāds.

(06467.) Drīz krievi sūtņus sūtīja

(06468.) tāpat arī pie Mindauga,

(06469.) tam palīdzību apsolīja,

(06470.) par ko tas ļoti priecīgs bija.

(06471.) Tad Mindaugs ar jo spīvu garu

(06472.) drīz sāka taisīties uz karu,

(06473.) viņš nikns bij uz ienaidniekiem,

(06474.) tiem dieva kunga bruņiniekiem.

(06475.) Un, kad tā diena pienāca,

(06477.) tad turp viņš devās steidzīgi

(06479.) Tiem pulki bija neredzēti,

(06480.) un gribēja tie netraucēti

(06481.) nu dievbruņnieku zemi to,

(06482.) ko leti, līvi apdzīvo,

(06483.) izpostīt un izmīdīt

(06484.) un arī ļaudis izkaustīt.

(06485.) Uz Daugavu šie pulki gāja

(06486.) un tā sev ceļu īsināja.

(06487.) Bij ticis ziņots Mindaugam,

(06488.) ka krievi pretī nākšot tam.

(06489.) Bet krievi tomēr neieradās.

(06490.) Tā šajā dzīvē reizēm gadās.

(06491.) Kad Mindaugs bija nonācis

(06492.) pie Cēsīm, redzēja tad šis,

(06493.) ka krievi ir ar gudru ziņu

(06494.) uz ledus uzvīluši viņu

(06495.) (tas jāsaprot jums būtu tā,

(06496.) ka ļāvuši tie savvaļā

(06499.) Tad sacīja viņš: “Tranaiti,

(06500.) tu nelga un tu ļaunprāti,

(06502.) tu mestru esi padarījis

(06503.) man par jo sīvu naidnieku.

(06504.) Kāds padoms tavs? Ko teiksi tu?

(06505.) Lūk, leti, līvi, zeme tā,

(06506.) ko solīji man, nedomā

(06507.) man pievērsties i ne par matu.

(06508.) Šai gājienā tik briesmas matu.

(06509.) Es tūdaļ gribu projām doties

(06510.) un, savā zemē atgriežoties,

(06511.) nekad vairs neiet kargaitās.”

(06512.) Tad viņa pulki kārtojās

(06513.) un atkal mājup aizsoļoja.

(06514.) To Mindaugs ļoti nožēloja,

(06515.) ka Tranaitim viņš paklausījis,

(06516.) ka tam pa prātam izdarījis.

(06517.) Kad Mindaugs mājās pārnāca,

(06518.) tad sieva viņu noveda

(06519.) mazlietiņ sāņus, sacīdama:

(06520.) “Savām acīm redzēdama

(06521.) es tevi mājās pārnākušu

(06523.) nu gribētu es labprāt zināt,

(06524.) no tevis visu izdibināt,

(06525.) kā tev šais karagaitās klājies:

(06526.) par to, mans mīļais, parunājies.”

(06527.) Tad ķēniņš viņai teica tā:

(06528.) “Kad nonācu šai gājienā

(06529.) pie pilsētiņas letu daļā,

(06530.) neviens man neslēdza to vaļā,

(06531.) kā Tranaitis

(06532.) bij solījis;

(06533.) un, kad vēl visas zemes tās

(06534.) tik neganti man pretojās,

(06535.) tad dūša sašļuka man dikti.

(06536.) Man likās arī ļoti slikti,

(06538.) kaut saistīja tos solījums,

(06540.) pēc savu draugu lūguma:

(06541.) kā teica Tranaitis,

(06542.) tā tiku darījis.

(06543.) Bet tagad jāskumst man par to.” -

(06544.) “Mans mīļais kungs, to ievēro

(06545.) un savu Martu klausīt proti!

(06546.) Man arī jābēdājas ļoti,

(06549.) Nu tev tas rūgti jānožēlo.

(06550.) Man sirds tev uzticībā kvēlo:

(06551.) ja man tu būtu klausījis,

(06552.) tev nebūtu tā izgājis.

(06553.) Ir mestram ticies apdāvāt

(06554.) ar rotām mūs, ko darināt

(06555.) viņš licis tā, kā pieklājas,

(06556.) kā karaļgodam pienākas.

(06557.) Tev dieva gudrību -

(06558.) to īsto mācību -

(06559.) viņš mācīt lika priesterim,

(06560.) bet tu, tu seko mērkaķim:

(06561.) tā jānosauc man Tranaitis,

(06563.) Ņem prātu vēl un atgriezies,

(06565.) Kad karalis to dzirdēja,

(06566.) viņš šādus vārdus sacīja:

(06567.) “Jā, sieva, darījis es tā.

(06568.) Nu vairāk par to nerunā!

(06569.) Tev maz šīs runas palīdzēs,

(06570.) un arī man tās nederēs.

(06571.) No kristiešiem es novērsies,

(06572.) vai raudi tu vai priecājies.

(06573.) Es mestru esmu pazaudējis

(06574.) un pagānus sev izvēlējis.

(06575.) Par vēlu viss ir nu.

(06577.) vairs tagad pieņemt nevaru.

(06578.) Ak sieva, labāk klusē tu!

(06582.) mans lēmums galīgais ir tas.

(06584.) ir bijis, ko es darījis.

(06585.) Gan padoms nāks reiz pats no sevis.

(06588.) bet viņš to nebij vērā licis,

(06589.) viņš bija to pat aizmirsis.

(06590.) Un nebija viņš apsvēris,

(06591.) cik lielu godu parādījis

(06592.) bij viņam mestrs, izraudzījis

(06594.) Nu kļuvis bij tas viss par nieku,

(06596.) viņš savos darbos tika veicis,

(06597.) ka viņš šo mestru Verneru

(06598.) bij uzņēmis kā naidnieku.

(06599.) Šā mestra laikā notika,

(06600.) ka Mindaugs karu uzsāka.

(06601.) Bij mestram galva apķērīga

(06602.) un darbošanās vīrišķīga,

(06603.) viņš zemei apkārt sargus lika,

(06604.) kur vien tik viņam labpatika,

(06605.) it īpaši uz Lietuvu

(06606.) lai ceļus viņi sargātu.

(06607.) Tiklīdz tie nolikti tur bija,

(06608.) tie krievu pulkus pamanīja,

(06609.) pret Tērbatu kas cīņā gāja.

(06610.) Kad mestrs par to uzzināja,

(06611.) viņš sūtīja tur brāļus brašus

(06612.) un dažus varoņus it knašus.

(06613.) Kad tie tur nonākuši bija,

(06614.) tie krievu pulkus ieraudzīja,

(06615.) kas steigtin steidzās it paties.

(06617.) tie ļaudis, kas uz vietas bija,

(06618.) jau krievi viņus sakaustīja -

(06619.) dažs labs tur guļam palika.

(06620.) Tā Tērbatu[233] tie ieņēma,

(06621.) un visa pilsēta no tiem

(06622.) tad nodega līdz pamatiem.[234]

(06623.) Vien kāda pils tur atradās:

(06624.) kas tanī tika, izglābās;

(06625.) pats bīskaps[235] līdz ar domkungiem

(06626.) tur patvērās no naidniekiem.

(06627.) Tad vācu brāļi palīgā

(06628.) tiem nāca šajā nestundā.

(06629.) Bet pārāk liels bij krievu bars,

(06630.) un bīskapam šļukt sāka gars,

(06631.) kad tie uz pili virzījās.

(06632.) Neviens tā nāves nebaidās

(06633.) kā melnsvārči, tas zināms sen,

(06634.) tos nāves bailes šausmās dzen:

(06637.) Nu brāļi gaiņājās ar sparu

(06638.) un apšaudīja krievu baru,

(06639.) vēl citus ļaudis talkā sauc,

(06640.) jo pilī vīru gana daudz,

(06641.) kas visi ķer pēc ieročiem.

(06644.) ka tie tā apšaudīti tika;

(06645.) to strēlnieki gan pretī šāva,

(06646.) bet bultas tomēr viņus pļāva,

(06647.) tādēļ tie uzbrukumu beidza.

(06648.) Ar gūstekņiem un mantām steidza

(06649.) tie savā zemē atgriezties.

(06650.) Bij mestrs ziņot pacenties,

(06651.) ka priekšā karagaita.

(06652.) Bij ļaužu tur bez skaita,

(06653.) ar dažs labs brālis ieradies,

(06654.) kā dzirdēju es it paties.

(06655.) Tam pulkam priekšā stājās mestrs,

(06656.) uz Tērbatu viņš devās jestrs,

(06657.) lai krievu pulkus pārmācītu.

(06658.) Kad ieradās šie citu rītu,

(06659.) tad krievi sen jau mājās bija.

(06660.) Kad mestram to nu pavēstīja,

(06661.) viņš bija gauži noskumis,

(06662.) ka krievu bars tā pamucis.

(06663.) Ir Tērbata daudz pieminēta,

(06664.) kas tikusi tā piemeklēta;

(06665.) nu īsumā man jāsaka,

(06666.) kur atrodas šī pilsēta.

(06667.) Jau teicu jums par kristietību,

(06668.) kā tā ar dieva palīdzību

(06669.) ir ienākusi Līvzemē.

(06670.) Nu būs kāds vārds man jātērē

(06672.) ar ko tā īsti atšķiras.

(06673.) Viens bīskaps Rīgas bīskaps saucas,

(06675.) tā milzīgajā bīskapijā[237],

(06676.) kur visi ļaudis viņu bijā.

(06677.) Ir sēļu, līvu, letu tauta

(06678.) pa daļai viņa varai kļauta.

(06679.) Tos pārējos sev paņēmis

(06680.) ir Vācu brāļu ordenis

(06681.) tai garīgajai dzīvošanai,

(06682.) ko neaprakstīt spalvai manai.

(06683.) Tie pilis tur ir sacēluši,

(06684.) sev aizsardzību veidojuši.

(06685.) Kad zeme tika dalīta,

(06686.) tad bīskaps daudz ko zaudēja.

(06687.) Ir Rīgai savas brīvības,

(06688.) kā apliecina grāmatas,

(06689.) kur viss ir skaidri uzrakstīts,

(06690.) nekas nav lieki sarežģīts.

(06691.) Un, kad, kā teikts jums, atnākusi

(06692.) bij kristietība uz šo pusi,

(06693.) dēļ kristīgajiem, kā tas gadās,

(06694.) tad divas bīskapijas radās.

(06695.) Tā viena bija Tērbatā,

(06696.) kam Krievzeme ir tuvumā,

(06697.) to otru sauc par Lēali[238].

(06698.) Tām abām tika piešķirti

(06699.) gan ļaudis, gan ar zemes labas,

(06700.) lai droši dzīvotu tās abas.

(06701.) Viss cits še pieder vācbrāļiem.

(06702.) Jau iepriekš izgudrēm tas tiem,

(06703.) kā, zemi dalot, darīt mēdz,

(06704.) bij norakstīts un paredzēts,

(06705.) kur ganības, kur tīrumi,

(06706.) kur pļavas, meži, ezeri.

(06707.) Nav Igaunijā vairs nekā,

(06708.) kas nebūtu jau grāmatā.

(06709.) Tur mūki pelēkie[239] nu dzīvo

(06710.) un bauda savu dzīvi brīvo.

(06711.) Par paraugu var viņi stāt,

(06712.) kā būs mums dievu godināt,

(06714.) tur nebūs velti nodzīvots.

(06715.) Tad Rēveli lai pieminam,

(06716.) kas pieder dāņu ķēniņam,

(06717.) kurš visā dāņu zemē valda.

(06718.) Tur, Rēvelē, nav dzīve salda,

(06719.) tā zeme atrodas pie jūras

(06720.) un redzējusi dienas sūras,

(06721.) kad dāņu pulki iesiroja,

(06722.) līdz ķēniņš[240] pats to iekaroja

(06723.) un to par savu padarīja,

(06724.) kas sen tā īpašums jau bija.

(06725.) Tos ļaudis sauc par igauņiem,

(06726.) un tagad nākas kalpot tiem

(06727.) šim pašam dāņu ķēniņam.

(06728.) Ir pilsētā daudz piļu tam,

(06729.) no naidniekiem kas pasargā,

(06730.) lai visi justos drošībā.

(06731.) Un pilīs daudz ir bruņinieku -

(06732.) to sacīt varu es ar prieku -,

(06733.) kam lēņi bagāti ir doti.

(06735.) tos īpaši mums godināt:

(06736.) tie palīdz zemi apsargāt.

(06737.) Ir dažs labs kalps tur dievbijīgs,

(06738.) kas lēni pelnī uzticīgs.

(06739.) Par ķēniņvīriem viņi saucas,

(06740.) aiz muguras tiem cīņas daudzas,

(06741.) kur kāvās tie ar pagāniem.

(06742.) Brašs spēkavīrs ir pilskungs tiem:

(06743.) kad jācīnās pret ienaidnieku,

(06744.) viņš dažu labu drosminieku

(06745.) ved brāļu pulkiem palīgā.

(06746.) Dažs krīt tad karstā cīniņā

(06747.) ar brāļiem kopā varonīgi.

(06748.) Tie braši ir un vīrišķīgi.

(06749.) Ja viņi dodas karagaitās,

(06750.) tad viņu atbalsts vērtīgs skaitās.

(06751.) Ir reižu reizēm gadījies,

(06753.) pa ķēniņzemi pasirot:

(06754.) tad brāļi tūdaļ steidzās dot

(06755.) savus pulkus palīgos,

(06756.) lai iekaustītu krievus šos.

(06757.) Tos bīskapus, ko minēju,

(06758.) es jums nu vēlreiz nosaukšu:

(06759.) no Rīgas viens, no Lēales

(06760.) bij otrs, kā jau teicu es,

(06761.) un trešais bij no Tērbatas.

(06762.) Tie bija spēks, kad jākaujas

(06763.) ar pagāniem. Kad stunda grūta,

(06764.) tie bīskapijas vīrus sūta

(06765.) un krietnu pulku zemes ļaužu -

(06766.) tā tiešām ir, kā es jums paužu.

(06767.) Ir daudzkārt arī gadījies,

(06768.) ka paši līdz ir devušies

(06769.) tie karagaitās sirodami,

(06770.) ar brāļiem kopā karodami

(06771.) tā dieva dēļ, kas debesīs,

(06772.) kur viņu alga nezudīs.

(06773.) Pa daļai skaidrs būs nu jums,

(06774.) kāds še ir zemes dalījums,

(06775.) kā brāļiem sirojumos klājas,

(06776.) kā pagāniem tie pretī stājas,

(06777.) kad sava zeme stundā bargā

(06778.) ar dievpalīgu jānosargā.

(06779.) Tad brālis Verners mestrs bija

(06780.) un Līvzemi tas pārvaldīja,

(06781.) kad Mindaugs līdz ar Tranaiti,

(06782.) kas vīri bija viltīgi,

(06783.) no kristietības atteicās,

(06784.) to iznīdēt pat grasījās -

(06785.) tā viņi bija nosprieduši

(06786.) un savā starpā izlēmuši.

(06788.) bij visai ļauni kaimiņi

(06789.) kā Kuldīgā, tā Klaipēdā.

(06790.) Bet dievs tiem nāca palīgā,

(06792.) par ko man jums nu jāstāsta.

(06794.) būdams brašs un jestrs,

(06795.) liek sūtņiem doties Līvzemē,

(06796.) lai karapulkus savervē.

(06797.) Un ļaudis nāca lielā skaitā

(06798.) uz Rīgu doties karagaitā.

(06799.) Kad Rīgā bij tie sanākuši,

(06800.) kā jūs jau esat dzirdējuši,

(06801.) tad mestrs pēkšņi saslima.

(06802.) Par to viņš gauži noskuma,

(06803.) tak šķita tam: tas dieva prāts,

(06804.) ka viņu mācis vājums šāds,

(06806.) viņš nodeva. Dēļ kaujas slavas

(06807.) no brāļiem bij dažs jauneklis

(06808.) šurp karagaitās atnācis.

(06809.) No tiem tad izraudzīts viens tika,

(06810.) ko priekšgalā nu pulkam lika,

(06811.) un tad ar dieva palīgu

(06812.) tie virzījās pa jūrmalu,

(06813.) līdz Kurzemē tie nonāca.

(06814.) Tur Kuldīgā kad dzirdēja,

(06815.) ka pulks no Rīgas ieradies,

(06816.) par to bij brāļiem prieks paties.

(06817.) Tad komturs laiku netērēja

(06818.) un bruņoties tiem pavēlēja.

(06819.) Nu bruņas aplika tie aši

(06820.) un visi pulkā jāja knaši

(06821.) pa ceļiem labi zināmiem,

(06822.) lai satiktos ar rīdzniekiem.

(06823.) Tos, kas no Kuldīgas šurp nāca,

(06824.) tos viņi labprāt līdzi vāca.

(06825.) Tur Kurzemē bij pils, ko sauca

(06826.) par Lažu[241]; turp nu brāļi trauca.

(06827.) Gan kurši pretoties tiem sāka,

(06828.) bet nelīdzēja viņu māka.

(06829.) Kad karaspēks viss ieradās,

(06830.) straujš uzbrukums tad iesākās.

(06831.) Tur grāvī tika uguns mesta;

(06832.) uz kuršu pili, vēja nesta,

(06833.) tad liesma ātri pārsviedās

(06834.) un pils kā salmi aizdegās.

(06835.) Viss karaspēks nu līksmoja

(06836.) un Lažas pili ieņēma.

(06837.) No kuršiem maz kāds izbēga,

(06839.) bet citi gūstā padevās.

(06840.) Neviens, kas pilī atradās,

(06841.) vairs tajā ilgāk nepalika,

(06842.) prom sievas, bērni dzīti tika,

(06843.) daudz laupījuma brāļi guva,

(06844.) un gruvešos drīz pils tad gruva.

(06845.) Viss karaspēks nu līksmoja

(06846.) un citu pili meklēja.

(06847.) Merke[242] - tā to pili sauca,

(06849.) Bet tā tiem sīvi pretojās,

(06850.) kad tie to ieņemt vēlējās.

(06851.) Tie dažus kuršus apšāva,

(06852.) bet citus bailēs iedzina,

(06853.) jo kuršiem zināms bija viss,

(06854.) kas Lažā bija noticis.

(06855.) Tie bija gaužām nelaimīgi

(06856.) un mieru lūdza pazemīgi.

(06857.) Tad mieru arī noslēdza

(06858.) un kurši dzīvi palika.

(06859.) Bet pils tiem bija jāatstāj.

(06860.) Lūk, to jau biezi dūmi klāj:

(06861.) to bija licis nodedzināt

(06862.) tik tiešām gan, kā jums būs zināt,

(06863.) pats mestra vietnieks, izdzīti

(06864.) no tās kad bija cilvēki

(06865.) ar visu savu mantību.

(06866.) Ceļš veda nu uz Grobiņu[243].

(06867.) Tur viss tāpat ar notika,

(06868.) tur dzīvību tiem saudzēja,

(06869.) tiem lika tikai projām doties,

(06870.) ar brāļiem spēkiem nemēroties.

(06871.) Tie brāļu gribai pakļāvās

(06872.) un citā vietā apmetās.

(06874.) šāds darbiņš brāļiem neapnika.

(06875.) Un tā trīs pilis nodega.

(06876.) kur brāļi pāri staigāja.[244]

(06877.) Tie, kas bij mieru līguši,

(06879.) ir nonākuši Kuldīgā,

(06880.) kur netraucēti dzīvo tā,

(06881.) kā dzīvot tiem ir ļauts, -

(06882.) tur nav ko sacīt daudz.

(06883.) Kad dievam gods bij parādīts,

(06884.) kā tas nupat še pasacīts,

(06885.) viss pulks tad devās atceļā

(06886.) vislabākajā kārtībā.

(06887.) Caur Kurzemi šis pulks nu jāja,

(06888.) tā ceļš pa jūras krastu gāja.

(06889.) Tie sveiki Rīgā nonāca,

(06890.) kur citas vēstis saņēma.

(06891.) Tai laikā, kamēr prom tie bija

(06892.) un kuršu zemi izlaupīja

(06893.) un viņu pilis dedzināja,

(06894.) no Lietuvas šurp leiši jāja.

(06895.) Tos Līvzemē bij atvedis

(06896.) pa sliktiem ceļiem Tranaitis:

(06897.) kā man no ļaudīm ausīs nācis,

(06898.) viņš lielu pulku bija vācis.

(06899.) Viņš sirodams uz Vīku gāja,

(06900.) gan laupīja, gan dedzināja.

(06901.) To darīja viņš vieglu prātu,

(06902.) jo tie, kas viņam pretī stātu,

(06903.) ar brāļiem kopā kā par spīti

(06904.) uz Kurzemi bij aizsūtīti.

(06906.) un tādēļ Rīgā palicis,

(06907.) nu visur sūtņus sūtīja,

(06908.) kur palīgus vien cerēja.

(06909.) Uz Siguldu viņš lika jāt;

(06910.) drīz vien tie brāļi bija klāt

(06911.) ar karapulkiem palīdzēt

(06912.) un ordeņmestru aizstāvēt.

(06914.) jau bija Vīku atstājis.

(06915.) Kad mestram to nu pavēstīja,

(06916.) viņš pretī pulkus izsūtīja.

(06917.) Lai glābtu savu dvēseli,

(06918.) tad pilsoņi un varoņi

(06919.) brāļu pulkam blakus stājās,

(06920.) un brāļi ļoti nopriecājās.

(06921.) No Rīgas tie uz Daugavgrīvu

(06922.) nu virzījās ar garu spīvu;

(06923.) tai klosterī tie apmetās,

(06924.) kas jūras krastā atradās:

(06925.) par Daugavgrīvu sauca to

(06926.) klosteri šo minēto.[245]

(06927.) Bet, pirms vēl pusnakts iestājās,

(06928.) jau Tranaitis tiem tuvojās,

(06929.) ar karaspēku šurp viņš jāja.

(06930.) Tad brāļi viņam pretī stāja.

(06931.) Lai arī satumsis jau bija

(06932.) un acis lāgā nerādīja,

(06933.) tiem padoms cits vairs neradās:

(06934.) bij mēnessgaismā jācīnās.

(06935.) Tie daudzus leišus nāvē dzina.

(06936.) Bet kas gan patiesību zina,

(06937.) vai draugs tur draugu nenodūra?

(06938.) Bij naktī cīnīšanās sūra.

(06939.) No asinīm lauks sarkans šķita,

(06940.) kur brālim blakus brālis krita.

(06941.) Tur krita arī pilsoņi

(06942.) un žēli gaudās varoņi,

(06943.) ar līķiem nosēts lauks bij viss.[246]

(06944.) Tad mājup devās Tranaitis

(06946.) kas viņu labi uzņēma.

(06947.) Par to bij priecīgs Tranaitis,

(06948.) ka vēlīgs viņam valdnieks šis,

(06949.) un Mindaugam viņš izstāstīja,

(06950.) kā šajās gaitās klājies bija.

(06951.) Tur vārdi nav man jāmeklē,

(06952.) kā brāļiem klājies Kurzemē:

(06953.) tur gana kāvušies tie tika,

(06954.) kas tiem nemūžam neapnika.

(06955.) Bij kurzemniekiem piļu daudz,

(06956.) tos ārā sita tā, ka klaudz,

(06957.) pa reizēm brāļi, līksmodami

(06958.) un galvaskausus šķaidīdami.

(06960.) bij daudzi karagājieni.

(06961.) Tur bieži tiem tik labi klājās,

(06962.) ka negribējās doties mājās.

(06963.) Bij pārāk tālu Klaipēda,

(06964.) dievs vienīgais to sargāja,

(06965.) to nebalstīja Igaunija.

(06966.) Gan pārtiku turp nosūtīja,

(06967.) brāļus, zirgus, ieročus

(06968.) tik tiešām visai vērtīgus.

(06970.) kas bieži postu nodarīja,

(06971.) tak atmaksāts tiem allaž tika,

(06972.) tiem parādā vis nepalika.

(06973.) Tā viņiem gāja daudzās vietās.

(06974.) Ir laime laba visās lietās,

(06975.) un tās tiem laba tiesa tika:

(06976.) dievs priekus, bēdas just tiem lika.

(06977.) No viņiem krietnas jūdzes trīs

(06978.) pils augstu slējās debesīs,

(06981.) uz Klaipēdu nu jātnieki.

(06982.) Pils vārtu priekšā neganti

(06983.) ar šķēpiem viņi mētājās.

(06984.) Tas brāļiem gauži netikās,

(06985.) ka vīri šie tik bramanīgi.

(06986.) Un tad nu brāļi vienprātīgi

(06987.) pret viņiem karā doties lēma.

(06988.) Šo nodomu tie arī ņēma

(06989.) un izpildīja. Komturs pats,

(06991.) turp veda lielu brāļu baru

(06993.) jums apgalvot. Tā jāja nu

(06996.) ka tai tik tuvu piejāts tika,

(06997.) tie ilgāk ar vairs negaidīja

(06998.) un kājām, jāšus, kā kurš bija,

(06999.) no pils ar skubu ārā drāzās

(07000.) un brāļiem nikni virsū gāzās.

(07001.) Gan brāļi sāka pretoties,

(07002.) bet pagānbars bij pārāk biezs.

(07005.) kas vārdā saucās Veltemuss.

(07006.) Nu gulēja tas beigts un kluss

(07007.) un divi brāļi ar tam blakus.

(07008.) Ak, kādus gan tur brīžus trakus

(07009.) tie piedzīvoja! Palīgā

(07010.) tad nāca dievs, un Klaipēdā

(07011.) tie atgriezās, kaut krituši

(07012.) bij daudzi braši varoņi.

(07013.) Lai mielo dievs tiem dvēseli!

(07014.) Bij divi brāļi saķerti.

(07015.) Viens bija komturs, viņu lika

(07016.) uz sārta, un tur cepts viņš tika,

(07018.) kam vārds bij Konrāds Viršiņķis.[248]

(07019.) Kad tā nu viss bij noticis,

(07020.) kā es jums tiku stāstījis,

(07022.) un sacīja: “Nu izrakta

(07024.) Tad lai jo naskāk ārā rokam

(07025.) mēs visus kokus pārējos,

(07026.) lai kādi tie mums gadītos.”

(07027.) Kad brāļi šito dzirdēja,

(07028.) tad viņi dusmās zvēroja,

(07029.) uz cīņu posās nadzīgi

(07030.) gan bagāti, gan nabagi.

(07031.) Ar visu karaspēku savu

(07032.) tie gāja, dievam teicot slavu.

(07033.) Bet daļa gudri slēpta tika.

(07034.) Tik raitniekiem jāt brāļi lika

(07035.) uz priekšu, līdz tie nonāca

(07036.) pie pils, kas saucās Kretinga.

(07037.) Kad naidnieki to uzzināja,

(07038.) tie līksmi brāļiem pretī jāja,

(07039.) līdz lamatās tie ieskrēja:

(07040.) tiem pretī brāļi izlēca.

(07042.) ka slēptuvi tie pamanīja,

(07043.) uz pili atpakaļ tie šmauca.

(07044.) Bet brāļi žigli pakaļ trauca

(07045.) uz cietoksni kā drūmi viesi

(07046.) un apkāva tos it patiesi

(07047.) ar sievām, bērniem ar turklāt -

(07048.) tā tikās viņiem atmaksāt

(07050.) no viņiem bija ņēmuši.

(07051.) Tiem nākuši bij viesi tādi,

(07052.) kas nodarīja lielu skādi:

(07053.) kas visu viņu mantību

(07054.) nu aizveda uz Klaipēdu.

(07055.) Tad priecīgi bij kristīgie,

(07056.) jo dieva sūtīti bij tie.

(07057.) Bet pils līdz pašiem pamatiem,

(07058.) līdz zemei nodega caur tiem.

[225] Kauja pie Daugavas Lielvārdes tuvumā attiecināma uz 1262.gada 3. februāri (Wartberge 1863, 42).

[226] Karmele (Carmele) atradusies Sāmsalā. Vēl pagājušā gadsimta vidū Sāmsalā bijusi draudze un muiža ar šādu nosaukumu (LRC 1857, 276).

[227] Mestrs Verners – Livonijas mestrs (1261–1263) Verners no Breithauzenes(?). Lai gan par mestru ievēlēts jau 1261.gadā, Livonijā ierodas tikai 1262.gada rudenī (Benninghoven 1965, 457). Viņa vietnieks Livonijā līdz 1262.gada februārim bija Siguldas komturs Jurje no Eihštetes (sk. 223. piez.). Pēc Jurjes nāves mestra pienākumus pildījis Helmerihs no Vircburgas (Helmerich von W�rzburg). Tas tad, šķiet, ir bijis Hronikā iepriekš minētais vārdā nenosauktais mestra vietnieks. Helmerihs cēlies no ministeriālu dzimtas Vircburgas bīskapijā. Kļuvis par bruņinieku (1246), viņš kādu laiku kalpo Palestīnā. Pēc tam bijis Prūsijas mestrs (1262– 1263), vienlaikus 1262.gadā izpildot mestra vietnieka pienākumus Livonijā (Fenske, Militzer 1993, 740).

[228] Tranaitis (Traniât, Traniâte; Tramiate, Trinota, Trojnat, Treniota, Stroynat, Тренята) – lietuvju kunigaitis, Mindauga māsasdēls, kura īpašumi, spriežot pēc toponīmiem (to vidū arī “Trenaiša kalns”), atradušies Telšu apkaimē (Gudavičius 1984, 74, 75). Pēc Mindauga nāves 1263.gadā Tranaitis kļuva par Lietuvas un Žemaitijas karali, taču pēc gada tika nogalināts (Biļķins 1967, 249–251).

[229] Mindauga tēvs Hronikā minēts kā “dižens kunigaitis” (kunic gr“z), nesaucot viņu vārdā. Iespējams, ka Mindauga tēvs bijis leģendārais Ringolds (KV III, 1911, 2735), kura vārds gan pirmoreiz parādās tikai 16.gs. otrajā pusē izveidotajā Lietuvas valdnieku sarakstā (Пашуто 1959, 71). No dažādiem dokumentiem secināms, ka Mindaugs nav bijis vienīgais bērns savam tēvam; vēl bijis otrs dēls – Dausprungs – un viena vai vairākas meitas, jo tiek minēti divi Mindauga māsasdēli (Пашуто 1959, 492, 493).

[230] Daži autori pieļauj domu, ka Mindaugs no kristīgās ticības atteicies jau 1260.gadā, taču savienību ar vāciešiem pilnīgi sarauj 1262.gadā (Biļķins 1967, 249).

[231] Zīverts (Sievert) – Vācu ordeņa brālis, sūtnis Mindauga mītnē. Viņa tuvāka izcelsme Tīringenē nav zināma (Fenske, Militzer 1993, 600).

[232] Te domāts Novgorodas lielkņazs Aleksandrs Ņevskis, kas 1262.gada līgumā ar Mindaugu panāca savu tiesību atjaunošanu Polockas zemē. Līgums paredzēja kopēju karagājienu pret Livonijas ordeni (Пашуто 1974, 138).

[233] Krustnešu nopostītā igauņu nocietinājuma vietā (sk. 56. piez.) Tērbatas bīskaps (1219– 1247) Hermanis bija uzcēlis savu pili, dombaznīcu un pils pakājē pilsētu (Löwis of Menar 1922, 50–53). Arheoloģiskajos izrakumos atsegti mūra pils pamati, atsevišķas ēkas, kas norāda uz vācu pils ierīkošanu ne agrāk par 1235.gadu (Trummal 1964, 4–23).

[234] Krievu karaspēka uzbrukums Tērbatai noticis kopā ar lietuvjiem plānotās kampaņas laikā, tikai krievu spēki neaizgāja līdz Cēsīm, kā bija vienojušies ar lietuvjiem, bet aprobežojās ar Tērbatas bīskapijas teritorijas postīšanu.

[235] Iespējams, ka tas bijis Aleksandrs (1263–1268), lai gan par viņu šai amatā 1262.gadā nav drošu ziņu (LRC 1857, 277).

[236] Šeit parādās Hronikas autora ironija attiecībā pret bīskapa garīdzniekiem.

[237] Rīgas arhibīskapija oficiāli pastāvēja kopš 1255.gada (sk. 198. piez.).

[238] Lēale (Lêal) – Lihula, Sāmsalas–Lēnemā (Vīkas) bīskapijas centrs Igaunijā.

[239] Pelēkie mūki ir cistercieši – katoļu askētu ordeņa mūki. Par “pelēkajiem” tie dēvēti viņu valkātā apģērba dēļ. Cisterciešu ordenis kā benediktiešu atzarojums izveidojies 1098.gadā. Cistercieši 12.gs. beigās un 13.gs. bija sastopami gan tagadējās Latvijas, gan Igaunijas teritorijā (Dinzelbacher 1992, 920; IH 1993, 342).

[240] Valdemārs II (1170–1241), no 1202.gada Dānijas karalis.

[241] Vēl nav izšķirts jautājums par to, kur īsti atradusies Lažas (Lasen) pils. Vācbaltu vēsturnieki (Bielenstein 1892, 212; Löwis of Menar 1922, 36) uzskatīja, ka tā bijusi pilskalnā, kur tagad ierīkoti Lažas kapi (Liepājas raj. Lažas pag.). Šo uzskatu apstrīd E. Brastiņš (1923, 86), uzskatīdams, ka minētā vieta vispār nav pilskalns, jo te nav raksturīgo nocietinājumu. Viņš par Lažas pils vietu uzskata Kazdangas jeb Valātas pilskalnu (Kazdangas pag.). Te ir nocietinājums ar 70x120 m lielu plakumu, diviem vaļņiem un grāvjiem (Brastiņš 1923, 85, 86). Lažas vārds citos 13.gs. rakstītajos avotos nav sastopams, bet 14.gs. minēts upes nosaukums Ladze, Lazzge (kiparsky 1939, 118).

[242] Merkes (Merkes) pils vieta nav droši lokalizēta. Pēc A. Bīlenšteina (Bielenstein 1892, 223) un dažu citu vēsturnieku domām , pils bijusi 6 km uz dienvidrietumiem no Aizputes, kur atrodoties t.s. Merkes kalns. Taču pilskalnu apzināšanā šāds kalns nav atrasts. Savukārt E. Brastiņš (1923, 97, 98) domāja, ka Merkes pils atradusies Vecpils kuršu pilskalnā, kas pārsteidz ar savu nocietinājumu (vaļņi, grāvji) varenību. Tomēr viņa pieņēmums, ka pilskalns būtu saucams pēc māju vārda Mārkaiši, diemžēl ir apšaubāms, jo tas dibināts tikai uz 20.gs. vietvārdu, kas senāk nav bijis sastopams. Arī citos 13.gs. avotos Merkes vārds nav uziets, tāpēc pieņem, ka hronists te kļūdījies. Merkes esot tas pats Neres, Nerks (Kiparsky 1939, 126). Dokumentos minēts, ka pēc 1253.gada Kursas dalījuma ordenim, piešķirts Nerkes novads (LVA II, Nr. 357, 358).

[243] Grobiņas (Grubîn) pils atradusies Grobiņā, kur Ālandes labajā krastā Dzirnezera pussalā atrodas pilskalns (50x120 m), no kura 1/3 aizņem izplūdis zemes valnis (Brastiņš 1923, 103, 104). Grobiņas novads (Grobin, Grobyn) pēc 1253.gada dalījuma tāpat kā Nerke nonāk ordeņa rokās.

[244] Šis krustnešu karagājiens pret minētajām Dienvidkursas pilīm tiek attiecināts uz 1263.gada sākumu (Biļķins 1967, 265).

[245] Daugavgrīva (Dunemunde, Dünamünde) atrodas Vecdaugavā uz austrumiem no pašreizējās Daugavas ietekas jūrā, jo līdz 16.gs. vidum Daugava ietecēja jūrā pie Vecāķiem. Tā kā Daugavgrīva bija izdevīga ostas vieta, tad krustneši jau 13.gs. sākumā te ierīkoja savu atbalsta punktu. Te 1205.gadā tika uzcelts cisterciešu klosteris (tag. Rīga, Airu iela 79a jeb t.s. Skanstnieki), kam deva Svētā Nikolaja vārdu (IH 1993, VI 3; 354).

[246] Kauja pie Daugavgrīvas klostera notikusi 1263.gada 9. februārī. Tajā krituši deviņi ordeņbrāļi un daudzi Rīgas pilsoņi (Biļķins 1960, 65).

[247] Notikumi, kuros minēta Kretingas (Kretênen, Kretêne) pils, attiecas uz 1263.gadu, taču nav īsti skaidri zināma šīs pils atrašanās vieta. Pils lokalizāciju apgrūtina tas, ka Kretingas apkārtnē (tag. Lietuvā, uz austrumiem no Palangas) atrodas 11 pilskalni. Arheoloģiskā apzināšana un izrakumi liek domāt, ka Hronikā minētā pils atradusies Anduļu pilskalnā (Jablonskis 1975, 177–182). Šā pilskalna pakājē bijusi senpilsēta un tuvumā ir pazīstamais Anduļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks ar kuršiem raksturīgām senlietām (Tautavičius 1975, 28). Vēsturiski Kretingas novadam (borchsukunge Cretyn, castellatura de Creten) vajadzēja atrasties kuršu zemē Megovē pie Pilsāta robežām. Pēc 1253.gada kuršu zemju dalījuma Kretingas novads ietilpa bīskapa daļā. Ņemot vērā vietējo dižciltīgo nopelnus katoļticības izplatīšanā, bīskaps pusi novada kopā ar pili izlēņo četriem kuršu novadniekiem. Pilsnovada otru pusi savā strapā sadala bīskaps ar ordeni (LVA II, Nr. 363). Piecus gadus vēlāk Kretingas novads minēts sakarā ar tā iedzīvotāju iekļaušanu bīskapijas pārvaldes apgabalā (UB I, Nr. 329). Pēc Durbes kaujas Kretingas pils pārgāja pilnīgi kuršu dižciltīgo rokās (Biļķins 1992, 94–96).

[248] Konrāds Viršiņķis (Cûnrât Wirschinc; Wirsinc) – Konrāds Viršinks vai Virzinks, Vācu ordeņa brālis Klaipēdas pilī (1263). Konrāda izcelsme nav droši zināma; iespējams, ka viņs, tāpat kā vēl daži citi ordeņbrāļi, nāk no Dienvidharca (Fenske, Militzer 1993, 725).

Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (06027.-07058.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (05007.-06026.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (07059.-08029rinda)

HISTORIA.LV