Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (05009.-06026.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (04028.-05006.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (06027.-07058.rinda)

Atskaņu hronika (05007.-06026.)

(05007.) Kamēr spriedās vīri bargi,

(05008.) pēdējie šurp nāca sargi,

(05009.) braši, lepni varoņi,

(05010.) cīņā īsti cīkstoņi.

(05011.) Tie sniedza šādu ziņojumu:

(05012.) ka pagāni ir līdzenumu

(05013.) ar saviem pulkiem apsēduši.

(05014.) Tie esot arī redzējuši

(05015.) daudz bruņu mirdzam brīnišķu,

(05016.) daudz bruņucepuru zeltītu

(05017.) kā spoguļstiklu margojam.

(05018.) Šķiet, jābūt tīram sudrabam

(05019.) ir katrā viņu rotājumā.

(05020.) Un barus apkārtsirojumā

(05021.) tie arī esot redzējuši,

(05022.) kas zemi esot postījuši

(05023.) un mājas dedzinājuši,

(05024.) un ļaudis, ko vien grābuši,

(05025.) tie kāvuši un gūstījuši.

(05026.) Kad sargi to bij ziņojuši

(05027.) un mestrs dzirdējis šo ziņu,

(05028.) viņš nonāca ar brāļu ziņu

(05029.) pie pils, kas saucās Vārtāja[205].

(05030.) Viņš savus pulkus kārtoja,

(05031.) tie drasēja ar izveicību.

(05032.) Viņš gribēja glābt kristietību.

(05033.) Bij abās malās aizsargāts

(05034.) pulks, aizstāvībai pulcināts.

(05035.) Pils ļaudis ļoti priecājās,

(05036.) kad pulks un brāļi ieradās.

(05037.) Liels mierinājums viņiem bija,

(05038.) kad viņi mestru ieraudzīja.

(05039.) Pils priekšā kādā laukumā

(05040.) brīnum jaukā zālājā

(05041.) kristīgie nu teltis slēja.

(05042.) Brāļi tūdaļ lejup skrēja

(05043.) no pils un līdzi tiem to ļaudis.

(05044.) Mestrs, lūk, ko tika paudis:

(05045.) viņš gribot rīt jau cīnīties,

(05046.) vairs neesot ko kavēties,

(05047.) ir laiks klupt virsū pagāniem,

(05048.) lai kā ar klātos kristiešiem.

(05049.) Kad tas nu tā viss nolemts bija,

(05050.) tad brašus vīrus izraudzīja

(05051.) un divās daļās sadalīja.

(05052.) Pulks jāsargā tiem vieniem bija,

(05053.) līdz jauna diena iesāksies.

(05054.) Virssardzību ņēma die's,

(05055.) kam visas lietas jāvada

(05056.) un kristietība jāsarga.

(05057.) Tos otrus ceļā sūtīja,

(05058.) un pagānus tie vēroja.

(05059.) Tie jāja lielā ātrumā.

(05060.) Tas bija vēlu vakarā.

(05061.) Tie vēroja ar skatu ciešu

(05062.) un redzēja: bars lietuviešu

(05064.) un drūmi pēdas appētīja,

(05065.) ko atstājuši kristīgie.

(05066.) Kad izpētījuši tās tie

(05068.) un viens no viņiem sacīja:

(05069.) “Tie atriebt grib par savām bēdām

(05070.) un laiž nu mestru mums uz pēdām.”

(05071.) Tad teica cits, kas līdzās jāja:

(05072.) “Neviens gan Līvzemē tur mājā

(05073.) nav palicis, kā domāju

(05074.) un kā pēc pēdām noprotu:

(05075.) mēs nedrīkstam vairs kavēties.” -

(05076.) “Jā, nakts jau drīzi iestāsies,”

(05077.) tā teica trešais vīrs, “to mana.

(05078.) Man šķiet, mēs sirojuši gana.

(05079.) Ko mums še nācās ieraudzīt,

(05080.) to iesim pulkam pavēstīt.”

(05081.) Tie knaši zirgus skubināja

(05082.) un atpakaļ uz pulku jāja.

(05083.) Ka kristīgie tiem neuzbruka

(05084.) un viss šis bariņš nepajuka,

(05086.) šos aizkavēja dziļa grava.

(05087.) Tai gravai šie gan pāri kļūtu,

(05088.) bet nakts tad pagājusi būtu.

(05089.) To pēdas vēlāk uzgāja.

(05091.) un drīz vien pulkā pārjāja.

(05092.) Ko lai vēl tur pastāsta?

(05093.) Tie jauno ziņu pavēstīja.

(05094.) Tad ķēniņš steigšus izsūtīja

(05095.) pa karaspēku ziņnešus,

(05096.) ka pretoties tam klusām būs.

(05097.) Nu sanāca, lai apspriestos,

(05098.) un lūdza lietuviešus tos,

(05099.) kas bij uz pēdām uzkļuvuši,

(05100.) lai stāsta, ko tie redzējuši.

(05101.) Tie teica ļoti samanīgi:

(05102.) “Brangs pulks ir nācis bramanīgi

(05103.) no Daugavas ar plašu pēdu,

(05104.) lai darītu mums lielu bēdu.

(05105.) Ja jūs kā mēs tā ceļus jaustu,

(05106.) ar jūs šo patiesību paustu.

(05107.) Lai mūsu dievi palīdz mums!

(05108.) Tiem paļauties mums pienākums:

(05109.) tie pabalstīt var ne pa niekam,

(05110.) lai sveiki mēs nu projām tiekam.”

(05111.) Kad tie šo runu dzirdēja,

(05112.) tad lēmumu tie pieņēma,

(05113.) starp visiem tādu ziņu viešot,

(05115.) Tā iešana bij grūta lieta.

(05116.) Pa nakti ķibeles tie cieta,

(05117.) tiem brikšņos bij vai kaklu lauzt.

(05118.) Pēc tam drīz sāka diena aust.

(05119.) Kas notika pie pagāniem,

(05121.) kas krastā paslēpušies bija,

(05122.) tā ka neviens tos nemanīja.

(05123.) Kad promjāja pulks garš un plats,

(05124.) sirds domāja, ka viļ to acs.

(05125.) Tie teica: “Lūk, kur leiši skrien!

(05126.) Tie dedzinājuši ikdien,

(05127.) un nu tie zemi apkrāpt grasās.

(05128.) Tiem brikšņos pakaļ prāts mums prasās,

(05129.) lai mēs to vēsti sacīt varam,

(05130.) kurp griezties tīkas leišu baram

(05131.) un vai uz mājām prāts tam tiecas

(05133.) To visu būs mums paskatīt

(05134.) un patiesību pastāstīt.”

(05135.) Ko vēl sacīt varu aši?

(05136.) Varoņi tie bija braši.

(05137.) Leišiem pakaļ karagaitā

(05138.) cēlās vāci solī raitā:

(05139.) cik gan nava pēdu dzīts!

(05140.) Sargiem bija piesacīts,

(05141.) ka nedrīkst ātrāk atgriezties,

(05142.) pirms izzināt nav izdevies

(05143.) to, kas mestram sakāms būtu.

(05144.) Caur brikšņiem ejot ceļu grūtu,

(05145.) tie patiesību uzzināja:

(05146.) ka pulks uz leišu zemi jāja.

(05147.) Ne šur, ne tur tas neapstājās,

(05148.) pirms nebija tas ticis mājās.

(05149.) Tad sargi atpakaļ nu jāja

(05150.) ar vēsti, kas tos priecināja.

(05151.) Kad priekšnieks bija izzinājis,

(05152.) kurš jātnieks bij vislabāk jājis,

(05153.) tam lika viņš uz pili steigt

(05154.) un mestram šādus vārdus teikt:

(05155.) ka leiši steigšus projām skrejot,

(05156.) tie tiltus, laipas nemeklējot,

(05157.) tie kājām protot ziņu dot,

(05158.) tos vairs nu panākt nevarot,

(05159.) tie tālāk vicojot bez bēdām,

(05160.) kā redzams tas no viņu pēdām;

(05162.) Tā ziņnesim bij ziņot tur.

(05163.) Nu ziņnesis vairs nekavējās,

(05164.) pie brāļiem doties kājās slējās

(05165.) un kāpa zirgā drāzties tur

(05166.) un neapstājās it nekur.

(05167.) Kad viņš nu mestru ieraudzīja,

(05168.) viņš sveica to un pavēstīja,

(05169.) ka pagānus ko ķert vairs nav.

(05170.) Viņš teica: “Tie aiz meža jau.

(05171.) Jums patiesību sacīšu:

(05172.) nav, kas vairs leišus noķertu.”

(05173.) Kad mestrs bija dzirdējis,

(05174.) ko ziņoja tam ziņnesis,

(05175.) tad, prātā ātri apsverot,

(05176.) viņš tūdaļ brāļus apziņot

(05178.) Drīz brāļi pulcināti tika.

(05179.) Kad brāļu pulks bij sanācis,

(05180.) tad mestrs to, ko dzirdējis

(05181.) no ziņneša, tiem pastāstīja

(05182.) un padomu tiem paprasīja:

(05183.) “Nu sakiet, ko mums darīt būs,

(05184.) kad dievs šurp sūtījis ir mūs?”

(05185.) Kad brāļi bija dzirdējuši,

(05186.) ka lietuvieši aizgājuši

(05187.) tik tālu prom no zemes jau,

(05188.) tiem šķita, ka par kaunu nav,

(05189.) ja šoreiz ļaus šiem projām jāt.

(05190.) Tie mestram ieteica turklāt,

(05191.) lai pulkus kopā pulcinātu,

(05192.) kas tad šo vēsti uzzinātu

(05194.) “Kad visi būs to dzirdējuši,

(05195.) tad viņu padoms derēs mums.

(05196.) Nudien, tas nebūs pārkāpums.”

(05197.) Kad galā bija runa tā,

(05198.) tad brīnum jaukā zālājā

(05199.) visgudrākos nu pulcināja

(05200.) un arī vācus aicināja.

(05201.) Tad mestrs paziņoja tiem,

(05202.) kas noticis ar pagāniem.

(05203.) Viņš teica: “Leiši projām skrēja,

(05204.) tie tiltus, laipas nemeklēja,

(05205.) caur brikšņiem lauzās brīkšķēdami

(05207.) Mēs to no sargiem dzirdējuši,

(05208.) kas patiesību redzējuši.

(05209.) Kāds prāts par lietu šo ir jums,

(05210.) to dariet zināmu nu mums.”

(05211.) Ik brālis nu un bruņinieks

(05212.) tam pateicās: “Kungs, mums ir prieks,

(05213.) ka dievs jūs šurpu sūtījis.

(05214.) Ja leišu pulks reiz atstājis

(05215.) šo zemi, lai tas arī iet.

(05216.) Mēs dziesmu aizžmiegsim tiem ciet,

(05217.) kad labāka būs laime jausta.

(05218.) Šos pagānus pats dievs lai kausta!”

(05219.) Tad brāļi deva padomu

(05220.) ar riksi raitu, steidzīgu

(05221.) uz Daugavu nu atkal jāt.

(05222.) Bet kuršu zemi apsargāt

(05223.) būs tiem, kas atstāti tur tiktu,

(05225.) Tā tas arī notika.

(05226.) Pulks mājupceļu uzsāka:

(05227.) mestrs, brāļi, bruņnieki,

(05229.) līdznākušie kristīgie,

(05230.) mestra pulki īpašie

(05231.) uz Rīgu devās ātrumā

(05232.) un klāt bij rīta agrumā.

(05233.) Tik ātri viņi steidzās,

(05234.) ka ceļojums drīz beidzās.

(05235.) Tie dažu dienu pagulēja,

(05236.) līdz nogurumu izgulēja.

(05237.) Kad zirgi ar bij pūtināti,

(05238.) tad bija laiks uz mājām jāt(i).

(05239.) Drīz pēc tam nu notika,

(05241.) tie ņēmās ļaunu nodomu,

(05242.) ko izveda caur rīcību:

(05243.) tie apsmādēja ticību,

(05244.) kaut daļēji ar godprātu.[207]

(05245.) Tie fogtiem mantu atstāja,

(05246.) tā palika tiem neskarta.

(05247.) Kāds varons Šābis[208] zemgaļiem

(05248.) bij sacījis, ka nevaj'g tiem

(05249.) no fogtu mantas ņemt nekā,

(05250.) bet jāļauj pilnā drošībā

(05251.) no zemes projām aizjāt tiem.

(05252.) Tā tiktu miers ar kristiešiem

(05253.) izjaukts tīri miermīlīgi.

(05254.) Tad visi bija sirdspriecīgi

(05255.) par to, ko Šābis teicis bija.

(05256.) Tie ziņu fogtiem aizsūtīja,

(05257.) kas tajā zemē atradās.

(05258.) Ar steigu fogti ieradās

(05260.) Nu paziņoja visiem tiem,

(05261.) lai tie no zemes aizlasās

(05262.) un vērā ņem un piesargās,

(05263.) ka nedrīkst nākt te vairs nekad.

(05264.) Uz Rīgu devās šie nu tad

(05265.) un stāstīja, kā viņiem gājis.

(05266.) Mestrs, brāļus aicinājis,

(05267.) tiem lūdza nākt ar padomu.

(05268.) Viņš teica: “Brāļi, spriediet nu,

(05269.) vai varam mūsu komturiem

(05270.) un fogtiem ziņot mēs, ka tiem

(05271.) pie mums būs tūdaļ ierasties.”

(05272.) Tad brāļi teica: “Vēlamies

(05273.) šai brīdī visi mēs par makti,

(05274.) lai ziņneši jāj dienu, nakti

(05276.) un Igauņzemi mudīgi.”

(05277.) Nu ziņneši ar steigu jāja

(05278.) un fogtus sanākt aicināja,

(05279.) pie visiem komturiem tie gāja.

(05280.) Drīz vien šie visu norunāja,

(05281.) kad padzirdēja ziņas tās,

(05282.) un žigli Rīgā ieradās.

(05283.) Kad mestrs šos nu redzēja,

(05284.) viņš mīlīgi šiem sacīja:

(05285.) “Mums jāapspriežas sadraudzībā,

(05286.) jo Zemgale ir apgrēcībā.”

(05287.) Mestrs brāļus salasīja,

(05288.) cik tie dabūjami bija,

(05289.) lai ziņotu, kas zināms nāks tiem.

(05290.) Viņš lasīja bez visiem rakstiem,

(05291.) kādiem vārdiem zemgaļi,

(05292.) apgrēcībā krituši,

(05293.) ņēmušies nu fogtus brīvot,

(05294.) lai varētu bez miera dzīvot.

(05295.) Viņš lūdza brāļiem padomu.

(05297.) pret viņiem viņu zemē ēku:

(05298.) tad viņi nožēlos to grēku.”

(05299.) Tā ar brāļiem kopībā

(05300.) mestrs nāca saskaņā.

(05301.) Viņš gribēja sākt būvēties

(05302.) tai zemē nākamziem paties.

(05303.) Neilgi pēc apspriešanās,

(05304.) pēc vispārējās vienošanās

(05305.) ikviens uz mājām žigli jāja.

(05306.) Otrā ziemā sagādāja

(05307.) visu, kas bij vajadzīgs.

(05308.) Mestrs nebij nolaidīgs:

(05309.) cik bīskapu vien zemē bija,

(05310.) viņš visus kopā salasīja -

(05311.) šāds palīgspēks jau ir kaut kas.

(05312.) Un nebij viņam jālūdzas,

(05313.) tie nāca palīgā labprāt.

(05314.) Drīz fogti Rīgā bija klāt

(05315.) nu visi, kā tiem vēlēja.

(05316.) Tie līksmi dievu slavēja

(05317.) un lūdza svētību tiem dot

(05318.) pret zemgaliešiem svētceļot.

(05319.) Ķēniņvīri ieradās

(05320.) no Rēveles un priecājās,

(05321.) ka īstā brīdī nākuši.

(05322.) Šai posta stundā jervieši

(05323.) ar malā palikt negribēja:

(05324.) tie nāca, kā tiem pavēlēja.

(05327.) kam vien ceļot tīk arvien,

(05328.) līvi, leti bariem vien

(05329.) uz Rīgu devās veicīgi.

(05330.) Nonāca tur paagri

(05332.) Tos uzņēma it mīlīgi,

(05333.) pa godam katru godināja.

(05334.) Pats mestrs tur pie viņiem jāja,

(05335.) pilns lielas mīlestības elpas,

(05336.) un ierīkoja guļamtelpas.

(05337.) Otrā rītā mestrs ņēma

(05338.) daļu brāļu un nu lēma

(05339.) iet pie tiem, kas nākuši

(05340.) un šo gaitu sākuši

(05341.) kristiešiem par svētību

(05342.) un dvēselei par glābiņu.

(05343.) Tos labākos viņš savāca

(05344.) un vēlīgi tiem sacīja:

(05345.) “Jūs, kungi, padomājiet nu,

(05346.) kā apskādēt mums naidnieku.

(05347.) Man viss ir sagādāts jau lai,

(05348.) kas pilij vaj'dzīgs ēšanai;

(05349.) to visu esmu savācis;

(05350.) ja būs, kā esmu domājis,

(05351.) tai zemē būvēsim mēs daudz,

(05352.) par Zemgali ko ļaudis sauc.

(05353.) Tur vajag daudz man palīgu;

(05355.) kā līdz lai nāk mums pārtika.”

(05356.) Kāds bruņinieks tad sacīja:

(05358.) līvu, letu, igauņu,

(05359.) gan mazāku, gan lielāku:

(05360.) tur ēdamo var sakravāt,

(05361.) ja no tā, kā sacījāt,

(05362.) atkarīga svētība.”

(05364.) Drīz sadalīts bij ēdamais.

(05366.) cēlās pretī zemgaļiem.

(05367.) Prieks bija sirdīs visiem tiem,

(05368.) kas gājienā šai piedalījās.

(05369.) Tad kuršu karogs parādījās.

(05370.) Kurši lepni brašā barā

(05371.) šurpu nāca šajā karā.

(05373.) un priecājās i bruņinieki.

(05374.) Pie Tērvetes[210] kad nonāca,

(05375.) uz lauka teltis uzslēja

(05376.) tad viņi laimīgi un jautri.

(05377.) Bet zemgaļi vis nebij kautri,

(05378.) tie vārtus, grāvi aizsargāja.

(05379.) It lepni kristīgie tur gāja,

(05380.) tie grāvja priekšā staigāja,

(05381.) līdz bīdāmtorņus[211] uzcēla

(05382.) un aizvien tuvāk pievirzīja.

(05383.) Tur vārgai sirdij jādreb bija

(05384.) no tā, ko acis redzēja,

(05385.) ja taisnība man jāsaka.

(05386.) Uz grāvi torņus sastūma

(05387.) un tūdaļ pili sturmēja.

(05388.) Sturmējiens bij liels un plašs,

(05389.) tā ka noskuma tur dažs.

(05390.) Tas visu dienu ievilkās,

(05391.) tur šķēpi daudzkārt mainījās.

(05392.) Daudz zemgaļu tur nošāva,

(05393.) un beigtus viņus aizvāca.

(05394.) Tad sākās pēc šīs cīnīšanās

(05395.) vispārēja atkāpšanās;

(05397.) un kristīgos nu vajāja.

(05398.) Nu bultas, šķēpi šāvās tiem,

(05399.) tur kristiešiem, te pagāniem.

(05400.) Tad atpakaļ šie atgriezās

(05401.) un aši pilī patvērās.

(05402.) Bet brāļu pulki projām metās,

(05403.) kad rīta gaisma tikko pletās.

(05404.) Tie tālāk zemē iekšā gāja,

(05405.) kur jābūvē bij stipra māja:

(05407.) Tērveti tie mierā lika.

(05408.) Par pili mestrs priecājās

(05409.) un, kā jau mestram pieklājās,

(05410.) brangi apbruņoja to:

(05411.) viņš ņēma visu ēdamo,

(05412.) ko pulks bij līdzi atgādājis,

(05413.) kā mestrs Burhards iegādājis,

(05414.) un cietoksnī to nogādāja.

(05415.) Tad viņš pie saviem brāļiem gāja

(05416.) un, izraudzījis labākos

(05417.) un knašākos un brašākos,

(05418.) tiem teica: “Šeit mēs kalposim

(05420.) Tad paņēma viņš kalpus knašus,

(05422.) un steidza viņiem pavēlēt,

(05423.) pili sargot, negulēt.

(05424.) Stopus, bultas ar turklāt

(05425.) pilī lika nogādāt;

(05426.) kad tie tur nu atradās,

(05427.) tad it visi priecājās.

(05428.) Un tad to pili apgrāvoja

(05429.) un koka renes ierīkoja.

(05430.) Tad mestrs projām aizbrauca.

(05431.) Dažs ražens vīrs tam sekoja.

(05432.) Bij kurši arī vaļā laisti

(05433.) un tagad mājup devās skaisti.

(05434.) Mestrs Rīgā atgriezās

(05435.) ar savējiem un priecājās.

(05436.) Rēveliešus uzņēma

(05437.) viņš, kā cieņa prasīja,

(05438.) kad tie atkal Rīgā bija:

(05439.) it nekā viņš netaupīja,

(05440.) uzņēma viņš tos patiesi

(05441.) tā, kā jāuzņem ir viesi.

(05442.) Laimīgs bij ik bruņinieks:

(05443.) mājup jāt tam bija prieks.

(05444.) Drīz vien tie no lietuvjiem,

(05446.) pulcējās pie Dobes pils

(05447.) tā kā padebesis zils.

(05448.) Tiem bija varoņi bez vainas,

(05449.) tiem bruņas bija sudrabainas.

(05450.) Tie ļoti rīkojās ar varu

(05451.) ar visu savu varoņbaru

(05452.) par bēdām tiem, kas Dobē mīt.

(05453.) Nu uzbrukt vīkšās tie tūlīt.

(05454.) Brāļi pilī neslinkoja,

(05456.) šos viesus, kas bij sanākuši.

(05457.) Drīz pagāni bij apreibuši

(05458.) no dzīrēm, kur tā pacienāja.

(05459.) Dažs labs pavisam gulēt gāja,

(05460.) jo bij par tuvu pienācis.

(05461.) Tad nostāk stāja pulks šis viss.

(05462.) Tik sātīgs mielasts viņiem nāca,

(05463.) ka viņus beigtus projām vāca.

(05464.) Par brāļiem, kas tai pilī kāvās,

(05465.) par kalpiem, kas tiem līdzi rāvās,

(05466.) dievs augstais debesīs pats lēma,

(05467.) ka it neviens tie nesaņēma

(05468.) it nekādu nāves vainu,

(05469.) nedz ar brūci asiņainu.

(05470.) Pagāni nu devās mājās,

(05471.) kad tik bēdīgi tiem klājās.

(05472.) Tie projām veda kritušos

(05473.) un arī daudzus nīkušos;

(05474.) no tiem dažs tādas brūces guvis,

(05475.) ka nav nekad vairs vesels kļuvis:

(05476.) viņš savu dziesmu nodziedājis.

(05477.) Lūk, kā pie Dobes pils tiem gājis.

(05478.) Kad Dobes pili būvēt sāka,

(05479.) tad ziema bija sniegotāka

(05480.) un aukstāka nekā jebkad.

(05481.) Bet pavasarī kā ikgad

(05482.) no zemes puķes spraucās

(05483.) un putni dziedāt traucās.

(05484.) Drīz vien pēc Lieldienām tas bija,

(05485.) kad mestrs ziņu nosūtīja,

(05486.) lai brāļi pili vērā liek,

(05487.) ka čakli sargāta tā tiek.

(05488.) Par to bij brāļi priecīgi

(05489.) un sacīja it mīlīgi:

(05490.) “Ar tā kunga svētību

(05491.) un ar jūsu padomu

(05492.) dzīvību mēs nežēlosim

(05493.) un šai pilī neslinkosim.”

(05494.) Brāļi pilī palika.

(05495.) Viņu priekšnieks aizjāja

(05496.) virzienā uz Daugavu

(05498.) un drīz vien Rīgā ieradās.

(05499.) Karpulks mājās atgriezās.

(05500.) Bet leiši vēroja

(05501.) un dusmās zvēroja,

(05502.) cik brāļi nekaunīgi brīvi

(05503.) tiem blakus apmetās uz dzīvi

(05504.) bez norunas un līguma.

(05505.) “Pats nelabais,” tie sacīja,

(05506.) “šos viesus uzkrāvis ir mums,

(05508.) Mēs to tā vis neatstāsim:

(05509.) mēs tiem spalvas paplūkāsim.”

(05510.) Tad leiši pulkus savāca

(05511.) un karagaitu uzsāka

(05512.) ātrumā uz Karšavu[213].

(05513.) Tās priekšā tie ar apdomu

(05514.) stipru pili[214] uzcēla.

(05515.) Tie vārtu priekšā lūkoja,

(05516.) ko tie brāļi iespēja,

(05517.) vai cīņā tie kam derēja.

(05518.) Tas tiem tika atmaksāts,

(05519.) tā ka sašļuka tiem prāts:

(05520.) tie, kas tiem to izdarīja,

(05521.) brāļi un to kalpi bija.

(05522.) Tur redzams bij, kā šķēpi mainās,

(05523.) kā rokas cērt un rokas gainās.

(05524.) Tur abās pusēs zvaigāja,

(05525.) tur abās pusēs klaigāja

(05526.) un aši šķēpus mētāja,

(05527.) un visi tikai tīkoja

(05528.) cits citam postu nodarīt,

(05529.) cits citu beigtu pataisīt.

(05530.) Tie cirtās, kāvās tā aizvien

(05531.) starp abām pilīm nakt' un dien'

(05532.) un norimties vairs nevarēja.

(05533.) Pa to laiku iecerēja

(05535.) lai tos brāļus sargātu,

(05536.) kas palikuši Karšavā.

(05537.) Viņš rakstīja nu ātrumā

(05538.) vēstules uz igauņiem.

(05539.) Tad nāca palīgspēks no tiem.

(05540.) Lai neciestu no soļa šķība

(05541.) visa šķīstā kristietība,

(05543.) mestrs, kam bij redzīgs skats,

(05544.) uz prūšiem jāja sirdi kvēlu.

(05545.) Rītā agri, naktī vēlu

(05547.) Darbs tam nedarīja mokas.

(05548.) Kad Prūšzemē viņš iejāja,

(05549.) tur viņu mīļi uzņēma.

(05550.) Maršals[215] nāca, nav ko teikt,

(05551.) Līvuzemes mestru sveikt.

(05552.) Mestrs viņam pavēstīja,

(05553.) kādēļ šurpu nācis bija.

(05554.) Tas brāļus lūdza sirsnīgi,

(05555.) lai uzklausa to vēlīgi

(05556.) un uzsāk karagājienu

(05557.) virzienā uz Karšavu.

(05558.) Lūgums brāļus priecēja,

(05559.) un tie visi sacīja:

(05560.) “Kaut tūlīt uz karstām pēdām

(05561.) jūsu dēļ caur priekiem, bēdām

(05562.) doties gribam katrā ziņā

(05563.) katrā gājienā un cīņā.”

(05564.) Tad ar krustiem šurpu jāja,

(05565.) kā ordenis to sludināja,

(05566.) brāļu trīsdesmit liels bars

(05567.) no Vāczemes; tiem možs bij gars,

(05568.) tie dievam kalpot apņēmušies

(05569.) un tādēļ bija atteikušies

(05570.) no draugiem, radiem, mantības,[216]

(05571.) kaut nebij bijis dalības

(05572.) tiem vēl nevienā konventā.

(05573.) Maršals karagājienā

(05574.) no prūšiem brāļus izvēlējās.

(05575.) Tad vairs tie ilgi nekavējās

(05576.) un devās nu uz Klaipēdu.

(05577.) Tas bij vēl diezgan paagru.

(05578.) No Līvzemes tad arī nu

(05579.) nāca šurp gar jūrmalu

(05580.) viens brīnum mīlīgs karaspēks,

(05581.) kam jāgaina bij pagāngrēks.

(05582.) Lietuvieši sprieda tā,

(05583.) ka nodeva būs jāmaksā

(05584.) ar ļaudīm labākiem

(05585.) pie cietokšņa nu tiem,

(05586.) ja tiktu uzsākts uzbrukums.

(05587.) Un tā nu radās pārtraukums.

(05588.) Tie cīņai gatavojās,

(05589.) jo cerēja, ka nojās

(05590.) tie Kurzemē, lai brāļus kautu.

(05591.) Lai leišiem viņu varu grautu,

(05592.) bij mestrs žigli pretī nācis,

(05593.) divus skaistus pulkus vācis.

(05594.) Brangs karaspēks bij kristiešiem,

(05595.) bet maz no tā bij prieka tiem.

(05597.) sāka, lai var pretī doties

(05598.) izšķirošā cīņā tie,

(05599.) gan pagāni, gan kristīgie,

(05600.) bij kurši kaut ko nolēmuši,

(05601.) ko tika arī paveikuši:

(05602.) šai brīdī tie bez kavēšanās

(05603.) atteicās no cīnīšanās.

(05606.) Tie nolēmuši bija tā:

(05607.) ja brāļiem šajā karlaukā

(05608.) dzīvību nu zaudēt būs

(05609.) un palīgspēki vārgi kļūs,

(05610.) tad mēs bez kungiem dzīvosim

(05611.) un vāciešiem ar sadosim,

(05612.) kas Kurzemē še mitinās.

(05613.) Un tā tie steigšus atkāpās.

(05614.) Kad igauņi to redzēja,

(05615.) tie kaujas lauku atstāja

(05616.) un tūdaļ piebiedrojās tiem.

(05617.) Brāļi tur ar savējiem

(05618.) vēl turējās, jo viņuprāt

(05619.) tie pulki visi bij vēl klāt,

(05620.) kas viņiem līdzi karā gāja;

(05621.) par bēgšanu šie nedomāja.

(05622.) Kur palīgus šie cerējuši,

(05623.) tur palīgi šos pametuši.

(05624.) Nu laime šķobījās šiem šķība,

(05625.) jo ielenca šos pagānība.

(05626.) Kad bija jāsāk atkauties,

(05627.) tad redzēja šie it paties,

(05628.) ka viņu spēki pajukuši.

(05630.) tiem izdevies bij brāļus krāpt;

(05631.) dzīvību dažs centās glābt

(05632.) ātrāk vēl par igauņiem,

(05633.) kas bēga tā, kā parasts tiem,

(05634.) jo tā tie bieži darījuši.

(05635.) Nu postā vieni palikuši

(05636.) bij brāļi līdz ar sembiešiem.

(05637.) Ne prātā neienāca šiem,

(05638.) ka projām kādam jālaižas.

(05640.) vairs nezinātu, kas tos gaida,

(05641.) ka kurši vienīgi aiz naida

(05642.) šai vietā ilgāk nepalika.

(05643.) Caur to dažs vīrs nu nāvēts tika,

(05644.) kas nācis bij, lai kaujā stātu

(05645.) un kristietību veicinātu.

(05647.) šie brašie varoņi

(05648.) un rūgtu moceklību cieta

(05651.) jo pagānpulki it paties

(05652.) kristīgos tur apkapāja.

(05653.) Bij pretestība gauži vāja,

(05654.) ko izrādīja kristietība.

(05655.) Bij mestram jācieš moceklība,

(05656.) tāpat pusotram simtam brāļu.[218]

(05657.) Dažs krustnesis, šurp nācis tāļu,

(05658.) tāpat ar izlaida tur garu

(05659.) caur dieva un caur nāves varu.

(05660.) Kad cīniņš bija iztecējis,

(05661.) rets kristiets bij to izturējis:

(05662.) brāļi, kalpi it paties

(05663.) vairs neiespēja cīnīties;

(05664.) nācās tagad sembiešiem,

(05665.) tāpat arī krustnešiem

(05666.) atkāpties ar nāves mokām.

(05667.) Pagāni nu brīvām rokām

(05668.) varen brangi laupīja.

(05669.) Skaists mežs tai vietā lapoja,

(05670.) nebija tā vieta plika:

(05671.) to kristietība vērā lika.

(05672.) Tiem, kas centās paglābties

(05673.) un no nāves vairīties,

(05674.) nācās nu pa mežu klīst.

(05675.) Dažs mācījās caur brikšņiem līst,

(05676.) kad svilpot nebij ļauts.

(05677.) Nu karaspēks bij kauts.

(05678.) Burhards trīs ar pusi gadu -

(05679.) par to šaubu nav nekādu -

(05680.) Līvzemē bij mestrs bijis,

(05681.) kā to esmu aprādījis,

(05682.) un pat nedaudz vairāk vēl.

(05683.) Visiem bija viņa žēl.

(05684.) Tāds bij šis Hornhauzenes vīrs,

(05685.) garā cēls un sirdī tīrs.

(05686.) Kad cīņa bija beigusies,

(05687.) tad, kas vien bija paglābies,

(05688.) kam bažas virsū mācās,

(05689.) tiem ceļu iet nu nācās

(05690.) caur lieliem biezokņiem

(05691.) kā īstiem mežoņiem;

(05692.) tie katrs nu uz mājām steidza

(05693.) un nestājās, pirms ceļu beidza.

(05694.) Tie priecāties sen pārstāja,

(05695.) tiem iekšās dusmas kūsāja.

(05696.) Kad sembji pārnāca,

(05697.) tad viņi manīja,

(05698.) ka daudzi braši varoņi

(05699.) šai cīņā tiem ir zaudēti.

(05700.) Tos apgauda tie nedēļām

(05701.) ar gauži rūgtām žēlabām.

(05702.) Bij nātangiešiem[219] šķērmīgs prāts

(05703.) un prūšiem ar ne pacilāts,

(05704.) un vārmieši[220] bij visai klusi:

(05705.) jo visiem bargi maksājusi

(05706.) tā kaušanās pie Durbes bija.

(05707.) Tai laikā viņiem pavēstīja,

(05708.) ka arī maršals beigts nu dus,

(05709.) kas kaustījis bij pagānus

(05710.) ar savu gudro brāļu spēku,

(05711.) lai skaustu neticības grēku.

(05712.) Tad drīzi vien tie novadi,

(05714.) ar vispārēju pārdrošību

(05715.) un itin lielu apņēmību

(05716.) atklāti, bez slēpšanās

(05717.) no kristietības atteicās.

(05718.) Lūk, tā tas gāja dažu dienu,

(05719.) ka mīļos kautiņos arvienu

(05720.) dažs labs ar viņiem iraid ticies.

(05721.) Tas viņiem tā bij iepaticies.

(05722.) Tad mierināja vēlīgi

(05723.) dievs brāļus prūšos žēlīgi,

(05724.) lai tie agri, vēlu

(05725.) ar sirdi gudru, kvēlu

(05726.) un ar vīrišķīgu roku

(05727.) izdzen neticības spoku

(05730.) no kristietības ir aiz naida;

(05731.) lai brāļi tos nu tagad spaida

(05733.) meklēt Kristus klēpi siltu.

(05735.) ziņoja uz Lietuvu,

(05736.) lai tiem palīdzību sniedz

(05738.) ka tie īstā brīdī

(05739.) īsā laika sprīdī

(05740.) no Durbes atkāpās.

(05741.) Tad leiši apķērās

(05742.) un itin drīzi savīkšās

(05743.) un Kuršu zemē ieradās,

(05744.) tiem palīdzību sniegdami.

(05745.) Par to bij kurši priecīgi,

(05746.) tiem dūša kāpa mākoņos.

(05747.) Tur bija viņu novados

(05751.) lai brāļus tad nu apkrautu,

(05752.) lai kuršiem būtu lieli prieki,

(05753.) kad labie dieva bruņinieki

(05754.) no zemes tiktu ārā dzīti.

(05755.) Brāļi, viņiem kā par spīti,

(05756.) savu sardzi stiprināja.

(05757.) Neviens par to gan nebēdāja.

(05758.) Kuršiem bija gatavība,

(05759.) lietuviešiem - virsvadība.

(05760.) Te gadījās kāds negants kūrs,

(05761.) kam sirdī mita ļaunums sūrs,

(05762.) tam sirds bij pilna rūgtas žults -

(05764.) Tas nodevīgā kārtā jāja,

(05765.) uz Kuldīgu tam domas gāja.

(05766.) Utilis[222] tam vārdā bija,

(05767.) un viltību tas parādīja.

(05768.) Kad Kuldīgā tas nonāca,

(05769.) tad devās tas pie komtura

(05770.) un lūdza šo un vedināja

(05771.) un gauži lūgties nenostāja,

(05772.) sacīdams: “Kungs, dodi tu

(05773.) man palīgus, jo dzīvoju

(05774.) kā kristīgais es katrā vietā

(05775.) un nepiedalos tajā lietā,

(05776.) ko kurši pasākuši ir.

(05777.) Bet tev man atbalsts jāpiešķir:

(05778.) pie kristīgajiem palikšu,

(05779.) vai miršu es vai dzīvošu.

(05780.) Ar siev' un bērniem turēties

(05781.) pie tevis esmu apņēmies.”

(05783.) astoņiem viņš brāļiem lika

(05785.) aši ceļā doties.

(05786.) Ar nodomiem it kristīgiem

(05787.) tie jāja nu uz Vārtājiem -

(05788.) tā kāda pils ir nosaukta.

(05789.) Bet tūlītās tos saņēma

(05790.) tur neģēlīgā kārtā ciet

(05791.) un neļāva vairs projām iet

(05792.) no turienes ne šā, ne tā.

(05793.) Tad ugunskurā sakurtā

(05794.) šie tūdaļ dažus brāļus lika,

(05795.) kas sadedzināti tur tika.

(05797.) Dievs dvēseles tiem pamielos.

(05798.) Tie cieta mokas nāves sviedros,

(05799.) un tādēļ tie ir tagad biedros

(05800.) tiem mocekļiem tur debesīs.

(05801.) Bet palika pēc drausmas šīs

(05802.) viens brālis vēl pie dzīvības;

(05803.) gan gauži cieta dienām tas,

(05804.) kad kurši viņu vārdzināja.

(05805.) Par to viņš tiem ar atmaksāja,

(05806.) kad izspruka viņš no to važām:

(05807.) viņa dēļ ar lielām bažām

(05808.) dažs kursis galu dabūja.

(05809.) Viņš atklāti tos galēja.

(05811.) un citu runu tālāk teikšu.

(05812.) Tai pilī, kas bij Karšavā,

(05813.) kā zināms jums no lasītā,

(05814.) tur bija brāļi palikuši,

(05815.) tie čakli tika piekopuši

(05817.) Tad saņēma tie ziņu vienu

(05820.) tā vietā, lai tiem līdzētu,

(05821.) uz citu pusi skatās nu.

(05822.) Nu katrs jutās skumdināts.

(05823.) Bet visiem viņiem prāts bij tāds,

(05824.) ka mūžam viņi neatstās

(05825.) to pili, kurā atradās,

(05826.) kamēr vien viņiem pietiks maizes.

(05827.) Drīz māca viņus bada raizes

(05828.) bez ēdamā un izpalīgiem;

(05829.) tad šmauca soļiem pazemīgiem

(05830.) kā prazdami pa vienam tie,

(05831.) gan brāļi, gan ar kristīgie.

(05832.) Tā Klaipēdā tie nonāca.

(05833.) Pats debestēvs tos sargāja

(05834.) ar savu lielo visspēcību.

(05835.) Jo dievs ar savu žēlastību

(05836.) stāv allaž klātu taisnajam,

(05837.) lai kāda būtu mēle tam.

(05838.) Komturam tā labpatika,

(05839.) ka brāļus visus viņš nu lika,

(05840.) kur nākuši, tur aizsūtīt.

(05841.) Tā tika izdarīts tūlīt:

(05842.) tos atpakaļ nu aizsūtīja.

(05843.) Tie, kas Dobes pilī bija,

(05844.) tie šo pili atstāja

(05845.) un nu steigšus ielīda

(05846.) atkal Kristus azotē.

(05847.) Prieks par to bij Zemgalē.

(05849.) mestrs, kam bij redzīgs skats,

(05850.) pirms bij pie dieva aizgājis,

(05851.) bij vietā brāli atstājis;

(05852.) teikšu, kā to vārdā sauc,

(05853.) lai to pazīt jums ir ļauts:

(05854.) viņš vārdā Jurje[223] bija

(05855.) un zemi pārvaldīja

(05856.) ar sirdi gudru, kvēlu

(05857.) diendienā agri, vēlu,

(05858.) un tādēļ ļaudīm patika.

(05859.) Viņš tikumībā kūsāja.

(05860.) Kā komturs Siguldā

(05861.) viņš bija mīlībā

(05863.) Amats viņam bij pa plecam.

(05864.) Brālis Jurje brāļus ņēma

(05865.) un ar viņiem kopā lēma,

(05866.) ka tiem padomu būs dot,

(05867.) ko viņš ņēmās īstenot,

(05868.) kā būs tagad kristietībai

(05869.) pāri tikt tai pārestībai,

(05870.) ko tai pie Durbes nodarīja.

(05871.) Padoms drīz pie rokas bija:

(05872.) ka viņš karagājienā

(05873.) dosies tūdaļ ātrumā.

(05874.) Tas brālim Jurjem labpatika,

(05875.) viņš saviem ziņnešiem nu lika

(05876.) uz savu brāļu zemēm jāt.

(05877.) Nu jāja viņi ar labprāt

(05878.) pa visiem brāļu novadiem

(05879.) un nesa vēsti komturiem.

(05881.) zemes ļaudīm viņi lika

(05882.) un arī vāciešiem turklāt,

(05883.) kā pieņemts, karagaitā stāt.

(05885.) bij jādara, kā darīt lika:

(05886.) pret kuršiem jājāj ļaunajiem,

(05888.) Tā sanākšana Rīgā bija.

(05889.) Brālis Jurje izraudzīja,

(05890.) jo viņš bija mestra vietā,

(05891.) kādu brāli, kam šai lietā

(05892.) ar brāļu padomu

(05893.) un gaitu steidzīgu

(05894.) karaspēks būs jāved galā

(05895.) kuršu zemē jūras malā

(05896.) un jāvāc vīri sprauni,

(05898.) kas vien tur sanākuši būtu.

(05899.) Tad brālis nu, pilns prieka jūtu,

(05900.) ko mestrs lūdza, uzklausīja

(05901.) un izpildīt to apsolīja,

(05902.) jo kuršus postīt bij tam prieks.

(05903.) Tas sacīja: “Šis ienaidnieks

(05904.) par pārdrošību jāsit būs.

(05905.) Dievs debesīs tad sargās mūs.”

(05906.) Tad gāja viņš uz jūras malu

(05907.) kuršu sērgai darīt galu.

(05908.) Brālis Jurje jāja nu

(05909.) uz Siguldu ar skumību,

(05910.) ka līdzi ceļot neiznāca.

(05911.) Nu karpulks Kursas zemē nāca

(05912.) it priekšzīmīgā kārtībā.

(05913.) To uzzināja Kuldīgā

(05914.) tie brāļi, kas tur dzīvoja.

(05915.) Tie atklāti nu sacīja:

(05916.) “Dievs grib mūs priecināt,

(05917.) nu būs mums pretī stāt

(05918.) kuršiem ļaunajiem,

(05919.) mūsu kaimiņiem.”

(05920.) Tie ņēma katru, kurš vien gāja, -

(05921.) kalpus, kuršus - un nu jāja

(05922.) pretī tiem, kas šurpu nāca.

(05923.) Pulka mestrs sveikt tad sāca

(05924.) brāļus kuldīdzniekus nu,

(05925.) teikdams šādu teikumu:

(05926.) “Kādu padomu mums nesat?

(05927.) Prieks, ka jūs vēl dzīvi esat.”

(05928.) Tad viņš, pēc brāļu padoma,

(05929.) uz kādu pili aizjāja

(05930.) turpat netālu steidzīgi -

(05932.) Šai pilī leišu algotņi

(05933.) dzīvoja it bezrūpīgi.

(05934.) Tie kuršiem bija labvēlīgi.

(05935.) Kad kristīgie nu ieradās

(05936.) pie pils, vispirms tie atpūtās

(05937.) to nakti, kamēr gaisma nāca.

(05938.) Tad pilij virsū iet tie sāca

(05939.) un uzbrukumu izdarīja,

(05940.) kas kristietībai svētīgs bija.

(05941.) Pēc cīniņa tie visi alka;

(05942.) drīz grāvjos sakrauta bij malka,

(05943.) šo krāvumu tie aizdedza.

(05944.) Tie, kas tai pilī tupēja,

(05945.) kas bij no leišiem atnākuši,

(05946.) kā tikko tikāt dzirdējuši,

(05947.) tie visu algu galdā celtu,

(05948.) turklāt vēl sudrabu un zeltu,

(05949.) ja varētu tie projām mukt,

(05950.) no brāļu nagiem sveikā sprukt.

(05951.) Kad malka grāvī iedegās,

(05952.) tad uguns tūdaļ pacēlās

(05953.) un lielām liesmām pilī sliecās

(05954.) un ciešāk, ciešāk apkārt liecās.

(05955.) Tomēr gaiņājās ar sparu

(05956.) leiši vēl pret brāļu baru

(05958.) Tomēr tas bij velti:

(05959.) liesmu kļauti bij to stāvi,

(05960.) redzēja tie drošu nāvi,

(05961.) tai tie izbēgt nevarēja.

(05962.) Dzīvību tie pazaudēja,

(05963.) liesmās viņus apkāva.

(05964.) No uguns ārā iznesa

(05965.) daudz laupījuma brāļi kāri.

(05966.) Kas gadiem vienpadsmit bij pāri,

(05968.) un atkal liesmās iemeta.

(05969.) Tos jaunākos, kas bij no liesmām

(05970.) glābušies ar lielām briesmām,

(05971.) tos gūstā ņēma līdz ar sievām

(05972.) īsām, garām, resnām, tievām;

(05973.) ja negribēja savu miesu

(05974.) tās atvēlēt kā uguns tiesu,

(05975.) bij brāļiem jālūdz dzīvība.

(05976.) Tā dažām tika piešķirta.

(05977.) Kad pils bij nodedzināta,

(05978.) tad karpulks tālāk aizjāja,

(05979.) līdz nonāca pie Aizputes[224].

(05980.) Tik klusi tā kā pelītes

(05981.) bij tie, kas pilī atradās.

(05982.) No skaļuma tie vairījās,

(05983.) jo zināms bija tiem it viss,

(05984.) cik neveiksmīgi izgājis

(05985.) Dzintarē bij lietuvjiem.

(05986.) Vairs varas draudēt nebij tiem,

(05987.) nu brāļu rokās devās tie.

(05988.) Kā ķīlu ņēma kristīgie

(05989.) bērnus tur no labiešiem

(05990.) un klaigāja bez aplinkiem,

(05991.) ko darījuši tie un kā.

(05992.) Uz savu pili Kuldīgā

(05993.) nu brāļi kuldīdznieki jāja,

(05994.) un lielie karapulki gāja

(05995.) uz Rīgu sveiki, veseli.

(05997.) un arī viņa mīļo māti,

(05998.) jo bij caur abiem nosargāti

(05999.) tie nabadziņi kristīgie.

(06000.) Tad atkal uzzināja tie,

(06002.) Līvzemē ar pilnu sparu

(06005.) Nu ceļā devās mudīgi

(06006.) brāļu pulki vienoti,

(06007.) līdzi bij tiem ēdamais -

(06008.) tāds tiem tikums ierastais.

(06009.) Tas, kurš stiprs zirgā bija,

(06010.) brašus vīrus izraudzīja

(06011.) un aizdrāzās uz ceļiem tiem,

(06012.) pa kuriem nāksies pagāniem

(06013.) mājup doties katrubrīd:

(06014.) šos ceļus bij tiem uzraudzīt.

(06015.) Brāļu pulki pakaļ jāja,

(06016.) pagāni tos kairināja.

(06017.) Drīz vien sargi vērīgie -

(06018.) bij labi sargājuši tie -

(06019.) atpakaļu atjoņoja

(06020.) un nu brāļiem paziņoja:

(06021.) “Brāļi, žigli celieties!

(06022.) Ātri vajag izšķirties!

(06023.) Jau tuvu mums ir pagānbars.

(06024.) Lai kāds ir viņu spēks un spars,

(06025.) kam prāts ir drošs, tas nenoskums.

(06026.) Lūk, tāds ir mūsu ziņojums.”

[205] Vārtājas (Warchdach, Warrach) pils lokalizējama Vārtājas pilskalnā jeb senajā Elkas kalnā Vārtājas jeb Vārtagas (Vārtavas) upes krastā (Liepājas raj. Gaviezes pag.). Pilskalns ar 0,5 ha lielu plakumu ierīkots zemesragā; to norobežo divi grāvji un vaļņi (Brastiņš 1923, 93, 94). Pilskalna senpilsētā izdarītie izrakumi liecina par apdzīvotību 5.–13.gs. (Stepiņš 1964, 16, 17). Vārtājas pils Hronikā minēta sakarā ar 1259.gada otrās puses notikumiem (Biļķins 1960, 58).

[206] Zemgaļu sacelšanās pret vāciešiem un fogtu izraidīšana notikusi 1259.gadā. To rosināja vāciešu sakāve Skodas kaujā. Garīdznieki un fogti, kas ievāca nodevas, Zemgales novados bija nometināti pēc tam, kad 1254.gada aprīlī Zemgale tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni (LVA II, Nr. 388, 389).

[207] Konkrētajā gadījumā zemgaļu augstsirdība pret ordeņa fogtiem nevis cildināta kā bruņinieku tikums, bet aplūkota tikai kā notikums, kurš neiekļaujas tradicionālo attiecību normās. Tāpēc šāda rīcība nosaukta nevis par bruņniecisku (ritterlich), bet gan par pieklājīgu ([ein teil] hovelîch).

[208] Šābis, Šabis (Schabe) – zemgaļu 1259.gada sacelšanās vadonis. Vārda etimoloģija tiek saistīta ar nozīmi “skābs”. Arī citām baltu tautām sastopams gan šāds personvārds, gan šādas cilmes vietvārdi (Blese 1929, 242).

[209] Pala (Pâle) – teritorija Igaunijā pie Palas upes (tag. Navesti), kas ir Pernu kreisā pieteka (IH 1993, 390). Pala, jādomā, bijusi mazāks novads Navesti augštecē, kur vēl pagājušajā gadsimtā senās Sakalas novadā atradusies Oberpalas draudze (tag. Peltsamā) (lrc 1857, 271).

[210] Tērvete (Terweten) bija galvenais politiskais centrs Zemgales rietumdaļā, kur 13.gs. dzīvoja valdnieki Viestards un Nameisis. Pils atradusies 19 m augstajā Tērvetes pilskalnā ar 1000 m2 lielu plakumu, ko no austrumpuses aizsargāja līdz 8 m augsts zemes valnis, grāvis un priekšpils. Ap pili konstatētās senpilsētas platība ir ap 10 hektāru. Arheoloģiskajos izrakumos (1951–1960) konstatēts, ka pilskalns apdzīvots līdz 13.gs. beigām. Tas sevišķi nostiprināts 11.–13.gs., kad ziemeļpuse paplašināta, nocietināta ar guļkoku sienu un torņiem (Brīvkalne 1964, 85).

[211] Bīdāmtornis jeb aplenkumtornis (ebenhôe; lat. propugnaculum) bija no kokiem celts tornis vairākstāvu mājas augstumā, pārvietojams uz riteņiem, veltņiem. To uzbīdīja uz pils grāvī samestiem kokiem, lai varētu sasniegt pils nocietinājumu augšu (LRC 1857, 302; IH 1993, 384).

[212] Ir izteiktas vairākas hipotēzes par vācu krustnešu 1258./1259.gada ziemā celtās Dobes (Dobên) pils vietu (LRC 1857, 272). Ticamākā ir tā, ka Dobes pils lokalizējama tā sauktajos Dobes kalnos uz rietumiem no Auces. Pils vieta attiecināta gan uz Incēnu, gan Mežakalna pilskalnu (Bielenstein 1892, 111, 112; Löwis of Menar 1922, 31, 50; Ozols 1971, 121–123). Citās domās ir E. Brastiņš (1926, 16–18), kas Dobes pili lokalizē Kurzemē, Vormsātes pilskalnā (Kuldīgas raj. Nīkrāces pag.). Tātad šo jautājumu nevar uzskatīt par izšķirtu, jo līdzīgi senas cilmes vietvārdi (Doben, Dubena, Dobberg) ir vairākās vietās (Dunsdorfs 1984, 106).

[213] Karšava (Karschowen; liet. Karšuva) – plašāks novads Lietuvā uz dienvidrietumiem no Žemaitijas. Vācu ordeņa pils (Karschowen, Jurburg, Georgenburg), kas celta 1259.gada pavasarī, atradusies tagadējā Jurbarkā (Gudavičius 1989, 125, 126).

[214] Kalnēnu (Kalnenai) pilskalnā lietuviešu celtā pils atradusies netālu no vācu krustnešu Karšavas pils (Tautavičius 1975, 75–77).

[215] Maršals (marschalk) – šajā gadījumā Heinrihs Botels (Botel, Bozel), kas 40.–50.gados bija maršals Prūsijā (Fenske, Milidzer 1993, 799). Vācu ordenī pēc ieņemamā amata maršals kopā ar lielkomturu bija nākamais aiz lielmestra. Maršals pārzināja kara lietas. Viņam bija jāgādā par piļu nocietināšanu, ordeņbrāļu apbruņošanu un ieroču izgatavošanu. Lielmestra prombūtnes laikā maršals bija karaspēka vadītājs (Šterns 1969, 158–162).

[216] Kā jau iepriekš minēts, Vācu ordeņa bruņiniekiem, iestājoties ordenī, bija jādod šķīstības, paklausības un nabadzības zvērests. Taču īstenībā tas ne vienmēr tika ievērots.

[217] Durbe (Dorben) – apdzīvota vieta Kursā pie Durbes ezera jau 1230.gadā, kad rakstos minēta teritorija Durpis; 1253.gadā minēts ezers – Dorben see (Kiparsky 1939, 94).

[218] Durbes kauja, kas notika 1260.gada 13. jūlijā, uzskatāma par vienu no svarīgākajām 13.gs. vietējo tautu kaujām, kurās gūta uzvara pār krustnešu karaspēku. Tā notikusi uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērso Durbes vecupi. Durbes kaujā žemaišu karaspēks, kam cīņas laikā pievienojās kurši un igauņi, pilnīgi sakāva krustnešus. Kaujā krita 150 bruņinieku, karaspēka maršals, daudz karakalpu un krustnešu. Par sakāvi vēsta arī citas hronikas (Biļķins 1967, 252–260). Netālu no kaujas vietas senkapos pie Dīrām izrakumos atklāti kritušo kuršu karavīru grupveida apbedījumi, bet pašā kaujas vietā atrasti cilvēku skeleti un ieroči (Stepiņš 1967).

[219] Nātanga bija Prūsijas zeme uz dienvidiem no Sembas (sk. 179. piez.).

[220] Vārme bija Prūsijas zeme dienvidos no Sembas, aiz Nātangas (tag. Varmija Polijā).

[221] Dzintares (Sintelîn, Sinteles) pils lokalizējama Dzintares pilskalnā, kas atrodas Liepājas rajona ziemeļaustrumu daļā, Lažas pagastā Tebras un Ilmedas upju satekā. Nocietinājums neliels (0,2 ha), ierīkots šaurā, 6 m augstā zemes strēlē, kas pārrakta ar platu grāvi, lai savienotu abas upes (Brastiņš 1923, 115, 116). Dzintares novads (Sintre, Zyntere) minēts Kursas dalīšanas dokumentos (LVA II, Nr. 357, 358) Piemares zemē (Bihaveland).

[222] Utilis (Utilie) – kuršu sacelšanās vadonis Vārtājas pilī. Līdzīgs personvārds sastopams prūšiem (Kiparsky 1939, 360).

[223] Brālis Jurje (Juries) – Jurje no Eihštetes (Jurie von Eichstädt), komturs Siguldā (1252–1262), arī ordeņa vicemestrs Livonijā (1260–1262). Cēlies no Eihštetes (tag. pilsēta Vācijas dienviddaļā, ap 120 km uz dienvidiem no Nirnbergas), kritis kaujā pie Lielvārdes 1262.gada 3. februārī (Fenske, Militzer 1993, 225).

[224] Aizputes (Asseboten) pils atradusies pilskalnā Tebras labajā krastā (tag. Baznīcas kalns Aizputē, Liepājas ielā 3). Pilskalna reljefs stipri pārveidots, kad kuršu pils vietā te celta Kurzemes bīskapa pils (13.–14.gs.), vēlāk (18.–19.gs.) baznīca (Brastiņš 1923, 99, 100; Löwis of Menar 1922, 63). Kursas dalīšanas dokumentā redzams, ka 1253.gadā Aizputes novads (Hasepotten, Asenputten) nonācis Kurzemes bīskapa valdījumā (LVA II, Nr. 357, 358).

Saturs

Šīs sadaļas teksts vidusaugšvācu valodā (05009.-06026.rinda)

Iepriekšējā sadaļa latviešu valodā (04028.-05006.rinda)

Nākamā sadaļa latviešu valodā (06027.-07058.rinda)

HISTORIA.LV