[1934.gada 12.septembrī]
____________________________________________________________

atzinuši par vajadzīgu attīstīt sadarbību šo trīs valstu starpā un veicināt ciešāku saprašanos starp Baltijas valstīm,

cieši apņēmušies veicināt miera uzturēšanu un nodrošināšanu un saskaņot savu ārpolitiku Tautu Savienības Pakta principu garā,

nolēmuši noslēgt līgumu un šajā nolūkā iecēluši par saviem pilnvarotiem:

Vilhelmu MUNTERA kungu, Ārlietu ministrijas ģenērālsekretāru,

Viņa Ekselenci Stasi LOZORAIŠA kungu, Lietavas ārlietu ministru,

Viņa Ekselenci Juliusu SELJAMĀ kungu, Igaunijas ārlietu ministru,

kuri, uzrādījuši savas pilnvaras, kas atrastas labā un pienācīgā. kārtībā, vienojušies par sekojošo:

Lai saskaņotu savus miera centienus, visas trīs valdības apņemas saprasties tajos ārējās politikas jautājumos, kuriem kopēja nozīme, un savstarpēji sniegt politisku un diplomātisku palīdzību savos starptautiskos sakaros.

Pirmā pantā minētam nolūkam Augstās Līdzējas Puses nolemj nodibināt visu triju valstu ārlietu ministru periodiskas konferences, kas notiks regulāri vismaz divas reizes gadā pārmaiņus katras valsts teritorijā. Uz vienas Augstās Līdzējas Puses pieprasījumu un uz kopējas vienošanās pamata var noturēt kādā no trim valstīm vai ārpus viņu teritorijas ārkārtējas konferences.

Konferencē prezidē tās valsts ārlietu ministrs, kuras teritorijā konference notiek; bet, ja konference sanāk ārpus šo trīs valstu teritorijas, tad viņas priekšsēdētājs ir tās Valsts ārlietu ministrs, kuras teritorijā notikusi pēdējā konference.

Amatā esošam priekšsēdētājam jārūpējas par konferencē pieņemto lēmumu izpildīšanu, un vajadzības gadījumā viņam uzdos. raudzīties par šo lēmumu realizēšanu starptautisko attiecību laukā.

1934.gada 17.februārī Rīgā starp Latviju un Igauniju savienības organizēšanai parakstītā līguma 1. un 2.pantā paredzētās Latvijas un Igaunijas ārlietu ministru periodiskās konferences ir atvietotas pa šā līguma pastāvēšanas laiku ar iepriekš minētām konferencēm.

Augstās Līdzējas Puses atzīst, ka pastāv specifiskas problēmas, kas varētu apgrūtināt saskaņotu stāvokli attiecībā uz šīm problēmām. Viņas vienojas, ka šīs problēmas ir izņēmums šā līguma pirmā pantā paredzētām saistībām.

Augstās Līdzējas Puses centīsies nokārtot miera ceļā un tiesas un taisnības garā ikvienu jautājumu, kas varētu nostādīt pretišķībā viņu intereses, pie kam viņas to mēģinātu izdarīt pēc iespējas ātrā laikā; viņas vienojas, ka viņu starpā vedamas sarunas par līgumiem, kas varētu noderēt šā nolūka sasniegšanai.

Visas trīs valdības dos saviem diplomātiskiem un konsulāriem pārstāvjiem ārzemēs, kā arī saviem delegātiem starptautiskās konferencēs instrukcijas piemērota kontakta nodibināšanai.

Augstās Līdzējas Puses apņemas no šā brīža piesūtīt viena otrai to līgumu tekstus, kas noslēgti starp kādu no viņām un vienu vai vairākām citām valstīm.

Šim līgumam var pievienoties trešās valstis, pie kam šāda pievienošanās var notikt tikai uz Augsto Līdzēju Pušu kopīgas vienošanās pamata.

Šis līgums ratificējams; tas stājas spēkā līdz ar ratifikāciju deponēšanu, kas izdarāma Rīgā. Latvijas valdība nodos katrai no pārējām Augstām Līdzējām Pusēm ratifikāciju deponēšanas apliecinātu norakstu.

Šis līgums būs spēkā 10 gadus: Ja kāda no Augstām Līdzējām Pusēm neuzteic līgumu vienu gadu pirms šā laika notecējuma, tad tas pagarināts klusējot un tas izbeidzas vienu gadu pēc tam, kad kāda Augstā Līdzēja Puse to uzteikusi.

Šo apliecinot, iepriekš minētie pilnvarotie parakstīja šo līgumu un uzspieda tam savus zīmogus.

Izgatavots Ženēvā trīs oriģinālos 1934.g. 12.septembrī.

J.SELJAMĀ
(paraksts)

Avots: Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokoli, 1940.gada 16.jūnijs - 19.jūlijs. Rīga: Zinātne, 1991. 352 lpp.>235.-238.lpp.

Publicēts: Valdības Vēstnesis. Nr.217, 1934., 26.septembrī.

Skatīt arī: Konfidenciālā deklarācija pie Saprašanās un sadarbības līguma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. (protokola tulkojums latviešu valodā)

Ievietots: 10.07.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV