[..] 

(5) Hungarie iungitur a parte aquilonis pars Polonie orientalis, quam sequitur Pruscia, similiter ad aquilonem tangens mare dulce. Hec per deo carum uirum Christianum, primum episcopum eiusdem terre, Cisterciensis ordenis, principium sue conuersionis sumpsit absque gladio per gratiam baptismalem. 

(6) Hinc ab occidente pars magna Polonie, sed maritima ex parte aquilonis, sita est, que Pomerania nuncupatur. 

(7) Ab oriente autem uersus Russiam eidem Ietwesya est coniuncta. Hane cum soeio ceperam baptizare. Prusciam sequitur Zambia ad aquilonem eiusdem lingue maritima quasi a parte aquilonis. 

(8) Hanc Primiius rex quintus Boemorum, qui nunc regnat, cruce signa/tus/ personal/ite/r cum copioso exercitu Christianorum dominio subiugauit et potenciorem dicte terre de sacro fonte eleuans suo appellauit nomine me presente, anno scilicet primo domini Alexandri pape iiii. 

(9) Hii quemadmodum Prutheni speciales siluas pro diis colebant. Auguria multum sequebantur. Et mortuos cum equis et armis et nobilioribus uestibus comburebant. Credunt enim quod hiis et aliis que comburuntur in futuro seculo uti possint. 

(10) Zambie iungitur Curlandia, que magis flectitur ad aquilonem, circumdata mari a parte austri et etiam occidentis. In orientali uero plaga posita est terra paganorum que Samoita appellatur. Huic numquam fuit absque gladio predicatum. 

(11 ) Hec habet etiam ad orientem conterminam Ruscie terram Lectauie. Cuius rer primus Mendogus baptizatus est et in coronacione sua me ibidem existente regnum suum a sede Romana recipiens hoc idem reliquid suis posteris faciendum dummodo eandem ad huiusmodi factum curam adibeant diligentem. 

(12) Dicti Lectaui Ietuesi et Nalsani de facili baptizantur eo quod a Christianis nutricibus ab ipsis cunabulis sunt enutriti. Ideo poterimus inter illos securius conuersari. 

(13) /C/urlandiam sequitur Liuonia ad aquilonem habens archiepiscopum cum vii suffraganeis, quorum quatuor sunt in Pruscia et tres in Liuonia. Hec inicium sue salutis per mercatores habuit. Qui pulsi tempestate in magnum flumen quod Duna dicitur decendens de Ruscie partibus deuenerunt. Et uiderunt populum simplicem et inermem. Caute ab eisdem et paulatim optinuerunt ut sepem de lapidibus pro parua curia in insula dicti fluuii erigerent ne lupi uel latrunculi nocte ipsos aut peccora que ibidem acquisiuerant perturbarent. Et facto cemento castellum ceperunt satis firmum. Quod cernentes indigne sic dicebant: “Permittamus hos homines lapides erigere et consumpmato opere circumdantes funibus fortissimis ligatisque ad ipsos bobus et equis plurimis uno momento ad terram omnia prosternemus.” Cumque cum dictis instrumentis aduenissent et sagittis repugnancium uidissent ex suis plurimos interfectos, habito consilio pacem cum mercatoribus perpetuam inierunt. Et sic ceperunt Christiani ibi dilatari. 

(14) Huic terre iungitur Hestonia magis declinans ad aquilonem, posita sub arthuro. Hec etiam est maritima ex parte meridiana. Hanc sequitur Bironia a parte occidentis. 

[..] 

(23) Pruscia uero partem tangens Hungarie per eandem lineam aquilonis circumdat Poloniam Ietuziam Latuuoniam et postmodum flectitur inter aquilonem et occidentem estiualem, ambiens Leciam Liuoniam etEstoniam. Et sic progreditur ad occidentem ad Carilos paganos, qui sunt regno contermini Nortmannorum. 

(24) Dicti Carili sunt siluestres homines multum rudes. Hii quando uident hospites alienos, ut mercatores, uenientes, mox cum tota familia intrant siluas. Hospites uero de hiis que in domibus reperiunt libere uti possunt, nichil penitus exportantes. Quod si pellem uariam que ibidem habundat secum detulerint et illi domum intrantes perceperint, statim multitudine conclamata agrediuntur prefatos hospites tamquam hostes. 

(25) Ex hiis unus, audiens fratrem Vaislanum socium meum in Alba Ruscia predicantem, sollicitabat eum ut cum ipso intraret ad prefatos Carilos, asserens quod absque dubio deo uero eosdem acquireret per baptismum et pro uoto ibidem ecclesias fabricaret. 

(26) Omnes ergo terre de Ruscia et Grecia inclusiue ad orientem procedentes inter mare Mediteraneum nostrum et occeanum aquilonis in parte orientalis ecclesie confutantur.

[..]

[..]

(5) Ungārijai no ziemeļu puses pieslēdzas Polijas austrumu daļa, tai seko Prūsija, kas ziemeļos tāpat aizsniedz saldūdensjūru. Šeit, pateicoties Dievam mīļajam vīram, šis zemes cisterciešu ordeņa pirmajam bīskapam Kristiānam, atgriešana sākās ar kristīšanas žēlastību, bez zobena. 

(6) No šejienes uz rietumiem atrodas Polijas lielākā daļa, bet ziemeļu pusē piekrastē ir zeme, ko sauc par Piemari. 

(7) Bet uz austrumiem Krievijas virzienā tai pieslēdzas Jatvingija. To es uzsāku kristīt kopā ar savu biedru. Prūsijai ziemeļos seko Semba, kur ir tā pati valoda. Gandrīz ziemeļu pusē tā iziet pie jūras. 

(8) Bohēmu piektais karalis Pšemisls, kas pašlaik valda, personiski ar lielu karaspēku zem krusta zīmes, pakļāva kristiešu pārvaldē augšminētās zemes varenāko, ar svēto kristību audzinādams, deva tam savu vārdu. Tas notika manā klātbūtnē tā pāvesta kunga Aleksandra IV pirmajā (pontifikāta) gadā. 

(9) Tie (sembji) tāpat kā prūši godināja īpašus mežus kā dievus. Bieži tika uzklausīti zīlnieki. Mirušos sadedzināja kopā ar zirgiem, ieročiem un krāšņākajiem tērpiem. Viņi patiesi tic, ka tās vai citas lietas, kas tika sadedzinātas, viņi varēs izlietot nākamajā dzīvē. 

(10) Semba ir saistīta ar Kurzemi, kas ir vērsta vairāk uz ziemeļiem, jūra to ietver kā no dienvidu, tā arī no rietumu puses. Bet austrumos esošajā apvidū ir pagānu zeme, ko sauc par Žemaitiju. Te vēl nekad nav sludināts bez zobena. 

(11) Arī tai (Žemaitijai) uz austrumiem ir Lietuvas zeme. Tās pirmais karalis Mindaugs bija kristīts, un es biju klāt viņa kronēšanā. Viņš savu karalisti saņēma no Romas (pāvesta) krēsla un atstāja to saviem pēcnācējiem izpildīšanai, ja tik līdz ar to pie tāda darījuma būtu bijušas apzinīgas rūpes. 

(12) Minētie lietuvji, jatvingi un nalšani labprāt kristījās tāpēc, ka viņus, turklāt no paša šūpuļa, uzaudzināja kristiešu aukles. Tālab mēs varēsim starp viņiem drošāk uzturēties. 

(13) Aiz Kurzemes uz ziemeļiem seko Livonija, kurai ir arhibīskaps un septiņi tam pakļauti bīskapi, no tiem četri ir Prūsijā un trīs Livonijā. Tās (Livonijas) atpestīšanas sākumu izdarīja tirgotāji. Tie, vētras dzīti, nokļuva kādā lielā upē, ko sauc par Daugavu un kas plūst no Krievijas apgabaliem. Un viņi redzēja vienkāršu, miermīlīgu tautu. Piesardzīgi un pamazām no viņiem ieguva (piekrišanu), lai minētās upes salā uzceltu akmens iežogojumu mazai sētai[30], kur tos pašus un lopus, kas turpat bija iegādāti, nakti netraucētu vilki vai laupītāji. Un no sagatavotās javas viņi ieguva pietiekami stipru pili – kastellu. Tādēļ vietējie, to redzēdami, teica tā: “Mēs atļausim šiem cilvēkiem no akmeņiem celt un pabeigto būvi ar sasietām visstiprākām virvēm un ar daudziem iejūgtiem pašu vēršiem un zirgiem vienā mirkli nogāzīsim zemē” Un, kad viņi ar minētajām ierīcēm bija ieradušies un redzēja, kā daudzus savējos nogalināja aizstāvju bultas, noturējuši apspriedi, viņi ar tirgotājiem noslēdza pastāvīgu mieru. Un, lūk, tā tur sāka izplatīties kristieši. 

(14) Šai zemei pieslēdzas Igaunija, kas ir vairāk novirzīta uz ziemeļiem, novietota zem Arktūra zvaigznes. No dienvidu puses arī tai ir jūras piekraste. Aiz tās no rietumu puses seko Viruzeme. 

[..]

(23) Prūsijai turpretī, daļēji skarot Ungāriju, uz ziemeļiem pa to pašu robežlīniju piekļaujas Polijai, Jatvingijai, Lietuvai. Pēc tam (robeža) pagriežas starp ziemeļiem un rietumiem vasarā, ejot gar Letiju, Livoniju un Igauniju. Un tā (robeža) rietumos, lūk, ir pienākusi pie pagāniem karēļiem, kas robežojas ar norvēģu karalisti. 

(24) Minētie karēļi ir rupji meža cilvēki. Kad viņi redz tuvojamies svešzemju viesus, piemēram, tirgotājus, tad drīz vien ar visu saimi ieiet mežos. Viesi patiešām var netraucēti lietot to, ko viņi atrod mājās, taču neko līdzi neaiznesot. Bet ja kādu zvērādu, kuru tur daudz, viņi aiznestu sev līdz, tad tie (karēļi), atgriezušies mājās, to pamanījuši, nekavējoši sasauc pūli un uzbrūk šiem viesiem kā ienaidniekiem. 

(25) Viens no tiem (viesiem?), dzirdējis, ka mans biedrs brālis Vaislans sludinājis Baltajā Krievijā, aicināja viņu, lai kopā dotos pie minētajiem karēļiem, apgalvodams, ka viņš tur nešaubīgi pavairos tos kā ziedojumu patiesajam Dievam ar kristīšanu un baznīcu celtniecību. 

(26) Tādējādi visas zemes tālāk uz austrumiem, ieskaitot Krieviju un Grieķiju, starp mūsu Vidusjūru un Ziemeļu okeānu ir savienotas Austrumu baznīcā.

[..]