ZEĻĻU NEMIERI - šķiru cīņas forma cunftēs feodālisma laikā. Rīgā atsevišķas zeļļu sadursmes ar meistariem vēst. avotos minētas jau XVI gs., kad saasinājās pretrunas starp zeļļiem un meistariem. Zeļļi cīnījās g.k. par darba algas paaugstināšanu, darba laika saīsināšanu, zeļļu org-ju neatkarību no meistariem, zeļļu kārtas privilēģiju saglabāšanu un paplašināšanu, pret zeļļu personīgās dzīves ierobežojumiem. Zeļļu organizēto cīņu vadīja zeļļu apvienības. Parastākās cīņas formas bija streiki, demonstrācijas un meistaru boikoti. XVIII gs. visbiežākie bija zeļļu solidaritātes streiki: meistara pārestību atsevišķam zellim viņi arvien noteiktāk apzinājās kā uzbrukumu savas kārtas tiesībām. Z. n. norisa g.k. 1 cunftes ietvaros. Plašākie Z. n. notika 1742 un 1788 Rīgā (1788 mūrnieku Z.n. pārauga vispārējos Z. n-os), 1792 Jelgavā (sk. Dzirnavnieku dumpis), 1793-94 Liepājā. Šo Z. n. likvidēšanā iejaucās ne tikai pilsētu maģistrāti, bet arī guberņu un pat centrālās varas iestādes. XVII - XVIII gs. Z. n-os Rīgā vairākkārt piedalījās 30-50 un pat vairāk zeļļu, un tie turpinājās apm. 2-3 nedēļas. Feodālisma galīga sairuma periodā XVIII gs. b. - XIX gs. 1.pusē, kad padziļinājās diferenciācija zeļļu vidū, Z. n. ievērojami apsīka. Liela nozīme Z. n-u aktivizēšanā bija vanderzeļļiem, kas uzturēja sakarus starp dažādu pilsētu zeļļu org-jām. Z. n. veicināja ātrāku cunftu iekārtas sairumu.
Ā. Zeida
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 733.lpp.
Ievietots: 26.02.2003.