Latvijas un Vācijas protokols par izceļojušo vācbaltiešu lauku nekustamo īpašumu pārņemšanu.
__________________________________________________________________

1940.gada 3.jūnijs

Lai izvestu dzīvē 1939.gada 30.oktobra līguma (par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu un Vāciju) noteikumus (X un XI pants) par Latvijā atstāto izceļotāju lauku nekustamo īpašumu likvidāciju, Latvijas valdība un Vācijas valsts valdība vienojas par sekojošo:

1) visi pagastu administratīvās robežas esošie un izceļotājiem piederošie nekustamie īpašumi, kas sastāv no:

a) lauksaimnieciski izmantojamiem zemes gabaliem uz laukiem, ieskaitot ēkas,

b) vasarnīcām un sīkgruntniecībām uz laukiem,

c) rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem uz laukiem, ieskaitot vēl esošās mašīnas un iekārtas priekšmetus,

- pāriet Latvijas valdības vai kādas viņas norādītas iestādes īpašumā pret septiņi miljoni latu (Ls 7 000 000) neto paušālcenas samaksu.

Augstāk minētie nekustamie īpašumi atsevišķi norādīti sarakstā, kas pievienots kā I pielikums; pēdējais tiks labots respektīvi papildināts uz papildu uzziņu pamata, it sevišķi arī piemērojot II pielikumā norādītiem tiesiski nenoskaidrotiem gadījumiem papildu protokola pie repatriācijas līguma XI panta 1.rindkopas noteikumus, ar ko šās vienošanās materiālās dabas noteikumi paliek neskarti.

2) par izceļotājiem šās vienošanās nozīmē uzskatāmas visas tās personas, kuras uz 1939.gada 30.oktobra līguma un 1940.gada 17.aprīļa notu apmaiņas pamata aizceļojušas, ieskaitot arī tos izceļotājus, kuri, pamatojoties uz papildu protokolu pie minētā līguma IV panta, atbrīvoti no aizceļošanas pienākuma, ciktāl atsevišķos gadījumos par šiem pēdējiem abu valdību starpā nepanāk īpašu nokārtojumu.

3) 1.punktā minētie nekustamie īpašumi uzskatāmi par nodotiem Latvijas valdības brīvā rīcībā, tiklīdz saskaņā ar šās vienošanās 4.punkta noteikumiem neto paušālcena samaksāta Fiduciārai izceļošanas akciju sabiedrībai (UTAG). 1939.gada 30.oktobra protokola noteikumi par izceļotāju atstātiem lauku nekustamiem īpašumiem ar šo netiek skarti. Ar nekustamiem īpašumiem saistītās tiesības un pienākumi, izņemot 5.punktā minētās alimentu saistības, pāriet uz ieguvēju ar 1940.gada 31.janvāri.

4) neto paušālsumma septiņi miljoni latu (Ls 7 000 000) apmērā izsniedzama UTAG’ai Latvijas Bankas parādrakstos līdz 1940.gada 15.jūnijam (XI pants un papildu protokols pie XVII panta), līdz ar ko Vispārējās lauksaimniecības bankas 1940.gada 4.janvārī iemaksātie trīs miljoni latu (Ls 3 000 000) pāriet Latvijas Bankas rīcībā.

5) ņemot vērā apstākli, ka, novērtējot zemesgrāmatās nostiprinātos apgrūtinājumus uz lauku nekustamiem īpašumiem (1.punkts), procenti līdz 1940.gada 31.janvārim un alimentu saistības nav ņemti vērā, UTAG’a uzņemas par tiem pilnu atbildību, piemērojot līguma noteikumus par prasījumiem pret izceļotājiem. Šī saistība neattiecas uz procentiem, kas pienākas par hipotekāri nodrošinātiem aizdevumiem Latvijas Bankai, Valsts zemes bankai un Latvijas Hipotēku bankai.

6) uz Vispārējo lauksaimniecības banku pāriet visi zemesgrāmatās nostiprinātie apgrūtinājumi, izņemot procentu un alimentu saistības, par kurām saskaņā ar 5.punktu atbild UTAG’a.

Par Latvijas valdību
Ārlietu ministrs V. Munters

Par Vācijas valsts valdību
Vācijas sūtnis U. Kotze

__________________________________________________________________

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>75.-76.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 2570.f., 3.apr., 368.l., 39.-32.lp. Oriģināls.

Ievietots: 28.08.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV