Latvijas Kredītbankas direktora A.Bērziņa vēstule ārlietu ministram V.Munteram par nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā par izceļojošo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu.
____________________________________________________________________

 

1940.gada 24.maijs

Augsti godājamais ministra kungs,

š.g. 22.maijā Latvijas Kredītbanka atļāvās apgrūtināt Jūs, augsti godājamais ministra kungs, ar lūgumu likumdošanas kārtībā grozīt š.g. 13.februāra likuma 4.pantu. Kredītbanka iedrošinās Jūs lūgt tādēļ, ka termiņš prasību pieteikšanai uz Kredītbankas nekustamiem īpašumiem notek š.g. 31.maijā, bet sabiedrībai nav iespējams dokumentāriski būt pārliecinātai, kādi īpašumi ir pārnākuši Kredītbankas ziņā, jo šo īpašumu pārrakstīšana uz Kredītbankas vārdu stipri nokavējusies.

Par 2110 Kredītbanka ir iesniegusi Finansu ministrijai sagatavotus priekšlikumus par pārrakstīšanu uz Kredītbankas vārdu. No Finansu ministrijas līdz šai dienai ir iesniegti atpakaļ 2032 iesniegumi; nodoti zemesgrāmatu nodaļām 1820 iesniegumi, bet saņemti atpakaļ tikai 213.

Kredītbankai jāatkārto, ka zemesgrāmatu nodaļas vienkārši fiziski nevar paspēt izdarīt nekustamu īpašumu pārrakstīšanu uz Kredītbankas vārdu, jo pārrakstīšana izdarāma noteiktās grāmatās, kuru skaits aprobežots, un ieraksti izdarāmi rokrakstā. Tādēļ ir nepieciešami atrast formulu, lai samierinātos ar to, ko no zemesgrāmatu nodaļām var prasīt un nevar sagaidīt.

Tā kā likuma apspriešana nav notikusi Ministru kabineta š.g. 23.maija sēdē un nākošā Ministru kabineta sēde paredzama varbūt š.g. 28.maijā, tad Latvijas Kredītbanka iedrošinās savu lūgumu vēl paplašināt ar sekojošu ierosinājumu:

nostiprinot likuma par izceļojošo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu (Lik. kr. 1940.g. 18) 1.pantā paredzētā kārtībā nekustamos īpašumus uz Latvijas Kredītbankas vārdu, daudzos gadījumos ir pierādījies, ka izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamie īpašumi Vidzemes pilsētās ir nostiprināti turpināmā mantas kopībā mirušā laulātam un bērniem, pie kam laulātais un/vai daži bērni izceļojuši, bet daži palikuši Latvijā.

Ievērojot to, ka saskaņā ar Latvijas Civillikuma (Viet. lik. kop. III d.) 1822. un turpmākiem pantiem pie turpināmās mantas kopības kopējā manta atrodas pārdzīvojušā laulātā pārvaldīšanā un lietošanā, bet bērnu domātās daļas formāli nav noteiktas, nav iespējams nostiprināt nekustamos īpašumus uz Latvijas Kredītbankas vārdu gadījumos, kad visi mantinieki nav izceļojuši.

Arī likums par Civillikuma spēkā stāšanās laiku un pārejas laika noteikumiem (Lik. kr. 1937.g. 163) nedod šādu iespēju, jo šī likuma 29.pants paredz, ka uz Latvijas Civillikuma (Viet. lik. kop. III d.) pamata pastāvošā laulātā turpināmā mantas kopība ar bērniem, kā arī pārdzīvojušā laulātā tiesība valdīt un lietot mirušā laulātā atstāto mantojumu izbeidzama bez Latvijas Civillikumā (Viet. lik. kop. III d.) paredzētiem gadījumiem vienīgi tad, ja to prasa kāds pilngadīgs bērns vai atzīst par vēlamu bāriņtiesa kāda nepilngadīga bērna interesēs.

Tā kā turpināmās mantas kopības institūts atbilst vienīgi šauram ģimenes jēdzienam, nav domājams arī, ka Latvijas Kredītbanka varētu iestāties turpināmā mantas kopībā tikai dažu zemesgrāmatās nostiprināto mantinieku vietā, bet nostiprināt uz Latvijas Kredītbankas vārdu izceļojušo daļas līdz mantojuma sadalīšanai, t.i., turpināmās mantas kopības atcelšanai nav iespējams, jo laulātam, tā arī bērniem vēl nekādas daļas formāli nav.

Tā kā pie aprādītiem apstākļiem mantojuma sadalīšana labprātīgas vienošanās, tā arī tiesas ceļā nav iespējama vai labākā gadījumā stipri apgrūtināta, šo lietu varētu nokārtot likumdošanas ceļā, izdalot ar likumu Latvijas Civillikuma (Viet. lik. kop. III d.) 1830. un 1831.pantā paredzētos apmēros izceļojušiem vācu tautības pilsoņiem pienākošās atstātā nekustamā īpašuma domātās daļas.

Augšējo ievērojot, Latvijas Kredītbanka padevīgi lūdz Jūs, augsti godājamais ministra kungs, neatteikties sagatavot drīzākā laikā likuma projektu par likuma par izceļojošo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu (Lik. kr. 1940.g. 18) papildināšanu ar šādu 11 pantu:

uz likuma pamata pastāvošā laulātā turpināmā mantas kopība ar bērniem un pārdzīvojušā laulātā tiesība valdīt un lietot mirušā laulātā atstātos nekustamos īpašumus attiecībā uz izceļojušiem vācu tautības pilsoņiem izbeidzas un turpināmā mantas kopībā nostiprinātie nekustami īpašumi attiecībā uz izceļojušiem vācu tautības pilsoņiem zemesgrāmatas ir nostiprināmi uz Latvijas Kredītbankas vārda Latvijas Civillikuma (Viet. lik. kop. III d.) 1830. un 1831.pantā paredzētās daļās, -

un līdz ar to sagatavot projektu par Kredītlikuma (1938.g. izdev.) 687.p. papildināšanu ar sekojošu piezīmi:

1. Noteicot to kopīpašumu dalīšanas veidu, kurus kādā ideālā daļā ir ieguvusi Latvijas Kredītbanka un uz kuriem attiecas likums par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu (Lik. kr. 1940.g. 18), tiesai dalīšanas lietā ir saistošs Latvijas Kredītbankas vienpusējs lūgums pārdot attiecīgu kopīpašumu publiskā izsolē (Civillikuma 1075.p. un Civilprocesa lik.1655.p.).

2. Dalot kopīpašumus, kurus kādā ideālā daļā ir ieguvusi Latvijas Kredītbanka un uz kuriem attiecas likums par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu (Lik. kr. 1940.g. 18), šie kopīpašumi uz Latvijas Kredītbankas vienpusēju pieprasījumu dalīšanas kārtībā (Civillikuma 1075.p.) ir pārdodami publiskā izsolē (Civilprocesa lik. 1938.g. izd. 1655.p.).

3. Nekustamos īpašumus, kurus kādā ideālā daļā ir ieguvusi Latvijas Kredītbanka un uz kuriem attiecas likums par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu (Lik. kr. 1940.g. 18), uz katra līdzīpašnieka lūguma var pārdot labprātīgi izsolē tiesas ceļā (Civilprocesa lik.1938.g. izd. 1663. un turpm.p.p.), nepiemērojot Civilprocesa lik.1666.p., pie kam, ja pret lūdzēja priekšā liktajiem pārdošanas noteikumiem kāds no līdzīpašniekiem 7 dienu laikā no tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas (kāds paziņojums izsniedzams, piemērojoties Civ. proc. lik. 1939.p.) ir cēlis iebildumus, tad attiecīgais nekustamais īpašums pārdodams publiskā izsolē pēc vispārējiem noteikumiem par publiskām izsolēm (Civilprocesa lik. 1938.g. izd. 1281. un turpm.p.p.).

Latvijas Kredītbankas direktors A.Bērziņš

___________________________________________________________________

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>77.-78.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 2570.f., 13.apr.,1449.l., 77.-80.lp. Oriģināls. 

Ievietots: 30.08.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV