Latvijas Kredītbankas direktora A.Bērziņa vēstule finansu ministram J.Kaminskim par sarunu rezultātu ar Vācijas pārstāvjiem par izceļojušo vācbaltiešu nekustamo īpašumu pārņemšanu.
_______________________________________________________________

1940.gada 25.janvāris

Augsti godājamais ministra kungs!

Izpildot Jūsu š.g. 12.janvāra rīkojumu, es š.g. 13.janvārī izbraucu uz Berlīni, lai Latvijas Kredītbankas vārdā vestu sarunas ar Latvijas Fiduciāro izceļošanas akciju sabiedrību UTAG-u un ar “die Deutsche Umsiedlungs-Treuhand-Gesellschaft mb.H.”[1] par:

1 ) vācu tautības pilsoņu izceļotāju visās Latvijas pilsētās palikušo nekustamo īpašumu,

2) izceļotāju rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu akciju un paju sab-bas ķīm. fabrikas “Ruhtenberg”,

3) visu UTAG-am piederošo Rīgas hipotēku biedrības un Rīgas priv. ķīlu zīmju biedrības ķīlu zīmju un

4) par Ls 15 000 000 UTAG-a kontā Latvijas Bankā iemaksātās skaidrās naudas pirkšanu.

9 dienu ilgās sarunās noslēdzu līgumu, kura norakstu ar 3 pielikumiem ceļu te priekšā.

Man jāatzīmē, ka par pilsoņu imobiļu skaitu starp Kredītbanku un UTAG-u pastāv uzskatu atšķirība.

Pēc Iekšlietu ministrijas Kredītbankai piesūtītiem policijas sarakstiem visās Latvijas pilsētās izceļotājiem piederēja kopā 3019 imobiļu, bet pēc UTAG-a sarakstiem - 3110.

Pirkšanas līgums noslēgts par visiem UTAG-a pilsoņu nekustamiem īpašumiem, neatkarīgi no skaita un pilsētas. Līgumā neietilpst 46 atstāto firmu un likv. tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu nekustamie īpašumi. Pamatojoties uz Kredītlikuma 652.p. piezīmi un 654.p. otro rindkopu, padevīgi lūdzu Jūs, augsti godājamais ministra kungs, atļaut Latvijas Kredītbankai nopirkt no Fiduciārās izceļotāju akciju sabiedrības UTAG:

a) visus vācu tautības pilsoņiem izceļotājiem piederošos un tagad uz UTAG-u pārgājušos nekustamos īpašumus Latvijas pilsētās, izņemot to 45 firmu imobiļus, kuri (atskaitot ķīm. fabr. “Ruhtenberg”) saskaņā ar 1939.g. 8.decembra protokolu, abām valdībām vienojoties, atzīti par svarīgiem Latvijas un Vācijas tirdzniecības sakariem, un izņemot arī abu valdību līguma XII pantā ietvertos rūpniecības uzņēmumu imobiļus, bet ietverot ķīm. fabr. “Ruhtenberg”,

b) tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrību akcijas pēc klāt pieliktā saraksta, ieskaitot pirkumā arī ķīm. fabr. “Ruhtenberg” ( 718 paju kapitāla), kura bija paredzēta tālākstrādāšanai,

c) Rīgas hipotēku biedrības un Rīgas priv. ķīlu zīmju biedrības ķīlu zīmes, nom. vērtībā kopā aptuveni Ls 10 000 000 un

d) no UTAG-a konta Latvijas Bankā Ls 15 000 000 skaidrā naudā (1939.g. 30.oktobra līguma XVII p.); šī nauda pāriet Latvijas Kredītbankas īpašumā un netiek transferēta uz Vāciju.

Pirkšanas summa, kā arī maksāšanas kārtība un noteikumi izteikti te klāt pieliktā līgumā ar pielikumiem, kāpēc te lieku reizi neatkārtoju.

Šinī sakarībā Latvijas Kredītbanka padevīgi lūdz Jūs, augsti godājamais ministra kungs,

1) saskaņā ar līguma 6.pantu izdarīt vajadzīgo rīcību, lai visu vācu tautības pilsoņu izceļotāju visus nekustamos īpašumus Latvijas pilsētās zemesgrāmatās pārraksta uz Latvijas Kredītbankas vārdu un lai šo pārrakstīšanu izdara bez nodokļiem un nodevām,

2) izlaist sludinājumus, ka visi agrāko īpašnieku parādi un saistības, kas gulstas uz šiem nekustamiem īpašumiem un zemesgrāmatās ierakstīti, pieteicami Latvijas Kredītbankai līdz š.g. 1.maijam un ka līdz tam laikam nepieteiktie prasījumi atzīstami par nepiedzenamiem un svītrojamiem zemesgrāmatās,

3) uzdot visām valsts un pašvaldības iestādēm līdz š.g. 1.maijam pieteikt Latvijas Kredītbankai visus nodokļus, nodevas un citus neapstrīdamus prasījumus no vācu tautības pilsoņiem izceļotājiem un tagad uz Latvijas Kredītbanku pārgājušiem nekustamiem īpašumiem ar tādu pat noteikumu, ka līdz š.g. 1.maijam nepieteiktie nodokļi, nodevas un prasījumi zaudē savu spēku, zemesgrāmatās tiek dzēsti un nav piedzenami,

4) lūgt Ministru kabinetu atbrīvot Latvijas Kredītbankai no lombarda Valsts saimniecības departamentam par Finansu ministrijas Latvijas Bankai iesniegto kredīta garantiju ieķīlātās Valsts zemes bankas 2 procentu ķīlu zīmes kopsummā par Ls 30 miljoniem (Ls 30 000 000),

5) saskaņā ar Kredītlikuma 650.pantu lūgt Latvijas Banku pieņemt no Latvijas Kredītbankas augšminētās Valsts zemes bankas ķīlu zīmes par Ls 30 000 000 kā nodrošinājumu un lūgt Latvijas Banku uz šo ķīlu zīmju pamatu un saskaņā ar manis š.g. 22.janvārī noslēgtā līguma 2.p. b punktu izsniegt UTAG-am 1939.g. 30.oktobra līguma XVII pantā paredzētās bezprocentīgās parādzīmes par Ls 30 000 000,

6) garantēt Fiduciārai izceļotāju akciju sabiedrībai UTAG, ka Latvijas Kredītbanka iemaksās Latvijas Bankā savlaicīgi Ls 12 500 000 saskaņā ar manis š.g. 22.janvārī noslēgtā līguma 2.p.c punktu un līdz šai iemaksas dienai maksās par augšminēto līgumu paredzētos augļus; šīs pirkšanas summa daļa, kolīdz Latvijas Kredītbanka iemaksās Latvijas Bankā, kļūst bezprocentīga,

7) lūgt iekšlietu ministra kungu uzdot visām pilsētu pašvaldībām tanīs pilsētās, kurās nav Latvijas Kredītbankas nodaļu, pārņemt pārzināšanā un pārvaldīšanā, kā tas labam saimniekam pienākas, visus vācu tautības pilsoņu izceļotāju nekustamos īpašumus Kredītbankas rēķinā un uz Kredītbankas pieprasījumu nodot Latvijas Kredītbankai tālākpārvaldīšanai, līdz ar to norēķinājoties par ienākumiem un izdevumiem,

8) pēc valdības un Jūsu, augsti godājamais ministra kungs, piekrišanas lūgt ārlietu ministra kungu paziņot Vācijas valdībai vai viņas sūtnim tālākziņošanai, ka mūsu valdība piekrīt š.g. 22.janvārī Berlīnē ar UTAG-u slēgtam līgumam.

Latvijas Kredītbankas direktors A.Bērziņš

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>76.-77.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 6824.f., 1.apr., 297.l., 28.-31.lp. Oriģināls.

[1] Vācu fiduciārā izceļošanas sabiedrība.