Latvijas Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta pasu nodaļas vadītāja P.Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību.

[1939.gada 29.novembrī]
___________________________________________________________________

Saskaņā ar 1939.g. līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju no Latvijas pavalstniecības uz visiem laikiem līdz šim jau atlaisti apm. 40 000 vācu tautības Latvijas pilsoņu, un, kā paredzams, vēl atlaidīs apm. līdz 10 000 personu.

Pēc pasu nodaļas ieskata līguma tekstā atlaišana “uz visiem laikiem” saprotama burtiski kā kategorisks noliegums atlaistām personām jebkad atgriezties Latvijas pavalstniecībā, kādēļ atzīstams, ka šīm personām nav tiesība atgūt Latvijas pavalstniecību ne pēc viena no pastāvošiem pavalstniecības tiesību iegūšanas veidiem, t.i., nedz uz likuma pamata, nedz deklaratīvā ceļā, nedz naturalizācijas ceļā.

Šis noliegums runā pretim pastāvošam pavalstniecības likumam, kādēļ šīs likumu pretrunas novēršanai būtu jāgroza pastāvošo likumu par pavalstniecību vai jāizdod speciālu likumu, bet jau pārejas stadijā, t.i., pirms pastāvošā pavalstniecības likuma grozīšanas vai speciāla likuma izdošanas, pēc pasu nodaļas ieskata būtu nepieciešams spert vajadzīgos soļus, lai ņemtu no Latvijas pavalstniecības atlaistiem vācu tautības pilsoņiem iespēju pretēji līgumam atgriezties Latvijas pavalstniecībā.

Apsverot līdzekļus, kā liegt minētiem vācu tautības pilsoņiem atgriezties Latvijas pavalstniecībā, ņemams vērā, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 1929.g. 6.jūlija rīkojumu Nr.39370/I vietējās pasu izdevējas iestādes var patstāvīgi izdot Latvijas pases, starp citu, 1) sievietēm, kuras salaulājas ar Latvijas pilsoņiem, un 2) nepilngadīgiem bērniem, kuru tēvi vai adoptētāji ir Latvijas pavalstnieki. Iekams pasu izdevējas iestādes šādas tiesības neaprobežoti bauda un nepārliecinās, vai attiecīgas personas nav bijušas atlaistas no Latvijas pavalstniecības saskaņā ar līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, var nākt priekšā gadījumi, kad no Latvijas pavalstniecības atlaistie vācu tautības pilsoņi var atgūt Latvijas pavalstniecību. Piem.,

a) no Latvijas pavalstniecības atlaistas vācu tautības Latvijas pilsones, noklusējot atlaišanas faktu, salaulājas ar Latvijas pilsoņiem. Vietējām pasu izdevējām iestādēm nav ziņu par to, ka šādas pilsones kādreiz atlaistas no Latvijas pavalstniecības, kādēļ šīs iestādes saskaņā ar likuma par pavalstniecību 7.p. un Iekšlietu ministrijas 1929.g. 6.jūlija rīkojumu Nr.39370/I izdos minētām pilsonēm Latvijas pases.

Tas pats notiks arī gadījumos, ja no Latvijas pavalstniecības atlaistās pilsones būtu salaulājušās ar kādas citas valsts pilsoņiem un pēc šo laulību izbeigšanās salaulātos ar Latvijas pilsoņiem;

b) no Latvijas pavalstniecības atlaisto nepilngadīgo tēvs, kurš pats nav atlaists no Latvijas pavalstniecības, var pasu izdevējām iestādēm uzrādīt savu nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecības un savu pasi, kurā bērni nav bijuši ierakstīti, un lūgt šo bērnus ierakstīt savā pasē vai izdot bērniem atsevišķas pases.

Arī pie šādiem apstākļiem pasu izdevējas iestādes aiz attiecīgo datu trūkuma ierakstīs minētos nepilngadīgos tēva pasē vai izdos viņiem atsevišķas pases.

Tas pats attiecas uz ārlaulībā dzimušiem un adoptētiem nepilngadīgiem.

 

Lai šādu parādību novērstu, būtu nepieciešams:

1) grozīt resp. papildināt Iekšlietu ministrijas 1929.g. 6.jūlija rīkojumu Nr.39370/I un uzlikt visām pasu izdevējām iestādēm par pienākumu, pieprasot ziņas no Iekšlietu ministrijas ārzemnieku nodaļas ārvalstnieku centrālā kontrolbiroja, noskaidrot, vai ieinteresētās personas ir bijušas saskaņā ar līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju atlaistas no Latvijas pavalstniecības sekošos gadījumos:

a) kad Latvijas pasi lūdz izdot ārvalstnieces vai bezpavalstnieces, kas salaulājušās ar Latvijas pilsoņiem;

b) kad atsevišķu pasi lūdz izdot nepilngadīgie vai adoptētie, kuri nav ierakstīti savu vecāku vai adoptētāju Latvijas pasē, un

c) kad viens no vecākiem, adoptētājs, aizbildnis vai audžu vecākais lūdz ierakstīt savā Latvijas pasē nepilngadīgos, izņemot jaunpiedzimušos, - un

2) lūgt Ārlietu ministriju uzdot mūsu pārstāvniecībām ārvalstīs augstāk minētos gadījumos rīkoties analoģiski.

Pie tādas kārtības pasu izdevējām iestādēm un mūsu pārstāvībām ārvalstīs būtu iespējams uzzināt, vai ieinteresētās personas ir atlaistas no Latvijas pavalstniecības saskaņā ar līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, un apstiprinošā gadījumā šīm iestādēm un pārstāvībām attiecīgos lūgumus būtu jānoraida, resp., ņemt saskaņā ar līgumu par vācu tautības pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju no Latvijas pavalstniecības atlaistiem pilsoņiem iespēju atgriezties pretēji līgumam Latvijas pavalstniecībā.

Pasu nodaļas vadītājs P.Kurzemnieks

_______________________________________________________________

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>69.-70.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 1368.f., 3.apr., 1344.l., 63.lp. Oriģināls.

Ievietots: 31.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV