Latvijas sūtniecības Vācijā I sekretāra J.Vīgraba ziņojums sūtnim E.Krieviņam par sarunu ar Vācijas Ārlietu ministrijas sekretāru E.Vērmani saistībā ar vācbaltiešu izceļošanu.

[1939.gada 7.oktobrī]
_____________________________________________________________

Augsti godātais ministra kungs,

izpildot Jūsu uzdevumu, ko saņēmu no Jums pēc Jūsu sarunas ar ministru V.Muntera kungu, šodien pēc pusdienas ierados pie Auswartiges Amt’a Unterstaatssekretär’a Dr.Woermann’a.

Sākot sarunu, Dr.Woermann’s paziņoja, ka, pamatojoties uz Hitlera runu 6.oktobra Reichstag’a sēdē[1], Vācijas valdība stāšoties pie “Ruckführung der Volksdeutschen”[2] no Latvijas. Vācijas sūtnim Rīgā esot uzdots stāties sakaros ar mūsu valdību jautājuma nokārtošanai, bet viņš pats gribot vienīgi informēt sūtniecību, lai tā par Vācijas valdības nodomu nedabūtu zināt tikai no laikrakstiem.

Latvijas vācu pārcelšanai uz Vāciju neesot nekādu sakaru ar attiecībām starp Latviju un Pad. Savienību, jo tā notiekot “in einem anderen Rahmen”[3]. Es aizrādīju, ka tādā gadījumā pārcelšanu nevajadzētu izdarīt pārāk lielā steigā, jo tas varētu sacelt paniku un radīt iespaidu, ka visam par pamatu tomēr ir Latvijas attiecības ar Padomju Savienību.

Tālāk Dr.Woermann’s izteica cerību, ka pārceļamo tiesības Latvijā, piemēram, īpašuma tiesības, netikšot aizskartas.

Es to apstiprināju, aizrādot no savas puses, ka Vācijas pavalstniekiem aizceļošanai nekādus šķēršļus neliks, tiklīdz viņi būs nokārtojuši savas saistības pret valsti un privātiem. Toties vācu tautības Latvijas pavalstnieku izceļošanu varēs nokārtot tikai pēc iepriekšēja optācijas līguma noslēgšanas, kam atkal piekrita Dr.Woermann’s.

Dr.Woermann’s uzsvēra, ka Latvijas vācu lielākā daļa dzīvojot pilsētās, piem., Rīgā ap 40000, un tādēļ viņus varēšot viegli pārvietot uz Vāciju. Ja kādi no Latvijas vāciem, piemēram, Iršu kolonisti, gribēs palikt Latvijā, neviens tos nepiespiedīšot pārcelties uz Vāciju.

Īsā saruna beidzās ar konstatējumu, ka nodomātās akcijas izvešana dzīvē gan radīs grūtības kā saimnieciskā ziņā, tā arī tautības noteikšanā, bet tās tomēr izdosies pārvarēt.

Ar patiesi dziļu cieņu

sūtniecības I sekretārs J.Vīgrabs

____________________________________________________________

Avots: Feldmanis, I. Latvijas vāciešu izceļošana. Latvijas Arhīvi. 1995., Nr.1., 61.lpp.-80.lpp.>63.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA, 2574.f., 4.apr., 7567.l., 435.-436.lp. Oriģināls.

[1] Skatīt sūtņa E.Krieviņa ziņojumu.

[2] “Tautas vāciešu” repatriācija. Šajā gadījumā runa ir par vāciešiem, kuri bija Latvijas pavalstnieki.

[3] “Citos ietvaros”.

Ievietots: 29.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV