STĀRASTS (poļu starosta - vecākais, lat. capitaneus) - feodālajā Polijā, sākot ar XIII-XIV gs. miju, karaļa iecelts kāda noteikta novada pārvaldnieks (sk. Stārastija). Kad Vidzeme (1561-1629) un Latgale (1561-1772) ietilpa Polijas-Lietuvas valstī, tur par S-iem tika iecelti poļu vai lietuviešu šļahtiči, līdz ar to piešķirot viņiem administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār valsts muižu, novadu, kā arī bij. ordeņa un bīskapu domēņu iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei (pārmaiņus Lietuvas vai Polijas), 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 S. varēja paturēt sev. Tomēr, kā liecina XVI gs. 80.-90. gadu revīzijas, ienākumu lauvas tiesa palika S-u rokās.
V.Dorošenko
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 408.lpp.
Ievietots: 04.03.2003.