RĪGAS STATŪTI (XIII-XVII gs.) - pilsētas tiesības, kas veidotas pēc vācu feodālo pilsētu statūtu paraugiem Rīgas birģeru, g. k. viņu virsslāņa - patriciāta interesēs. Senākais variants XIII gs. sāk. sastādīts pēc noteikumiem, kādi bija vācu tirgotājiem Visbijas pilsētā (Gotlandes salā). Izveidojās īpatnējas Visbijas-Rīgas pils. tiesības. XIII gs. b. Rīga pārņēma Hamburgas pils. statūtus; tos vairākkārt grozīja un papildināja, radot apm. XIV gs. sāk t.s. Rīgas pārstrādātos statūtus, kas bez ievērojamiem grozījumiem bija spēkā līdz XVII gs. pēdējam ceturksnim. Tajos ir noteikumi par pilsētas varas orgānu - rāti un pilsētas tiesnesi - fogtu, reglamentēti civiltiesību institūti (īpašumtiesības, mantošanas tiesības, aizbildnība u. c.), kā arī krimināltiesības (par slepkavību, miesas bojājumu, laupīšanu, zagšanu, naudas viltošanu u.c.).

V.Kalniņš

Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 217.lpp.

Ievietots: 04.03.2003.

HISTORIA.LV