Daugavgrīvas I latviešu strēlnieku bataljons, pirmā latv. strēlnieku kaŗaspēku daļa, * 16.8.1915 Rīgā no brīvprātīgiem, kas vēl nebij sasnieguši iesaucamo vecumu. 1916 vasarā no 4 rotu b-na ar attiecīgām komandām tas izvērtās 6 rotu b-nā, bet 3.11.1916 pārformēts par 8 rotu pulku. B-nu un pulku komandējuši: 25.8.1915-18.11.1916 kapteinis, vēlāk pulkv.-leitn. Bangerskis, līdz 13.3.1917 pulkv. Karlsons, līdz 1917 beigām pulkv. F.Briedis. Ievērojamākās cīņas pasaules kaŗā: 2. un 3. pretuzbrukums vāciešiem 25.10.1915. pie Mangaļiem; poručika Brieža 1.rotas uzbrukums nocietinājumiem pie Plakāniem 29.10. un pie Veisu mājām 22.11.; 21.3.1916 kaujas Ķekavas-Bauskas virzienā; 16-23.7. kaujas pie Ķekavas; t.s. Ziemassvētku kaujas (sk.) pie Mangaļiem un 1917 Janvāŗa kaujas (sk.) Ložmetēju kalna un Kalnciema rajonā. Ar b-na pirmo trīs kritušo strēlnieku apglabāšanu 28.10.1915 likts pamats tagadējiem brāļu kapiem Rīgā (sk.). Armijas disciplīnas sabrukuma laikā 1917 beigās un 1918 sākumā skaitliski samazinājies pulks oficiāli beidza eksistēt 6.4.1918 pēc rīkojuma par latv. st-ku pulku demobilizāciju un latv. padomju kaŗaspēku daļu dibināšanu uz citiem pamatiem.
Latviešu konversācijas vārdnīca. 3.sējums, 4787.sleja.
Ievietots: 06.06.2002.