[75.lpp.]
Kāpēc cēlām dzirksteli.
No slavētā Francužu dziesminieka (
Victor Hugo) top sacīts, viņš esot tas, kas caur savām žēlīgām dziesmiņām Francužus ir iemācījis raudāt. Kā - raudāt? prasa katrs Latvietis ar brīnošanos: raudāt? Voi to Francuži, līdz tam nemācēja? Latvietis - tas jau prot raudāt; tas to prot no gruntes, no bērnu dienām. Kas nekaiš lepniem Francužiem smieties? Tie prot smiešanos tikpat gruntīgi, kā Latvieši raudas un gaudas. Kad pie Latviešiem vecai mātei atnāk dēls no tāluma un to cieti apkampj un karsti bučo, ko tad māte dara, voi priecājas? Nekā. Tā rauda; asaras tai birst aumaļām. Bet tā saka: es raudu prieka asaras! Kad tēvs satiek dēlu, kas no zaldātiem pārnācis, tad abi apkampjas un - rauda! Vecam tēvam rit ātri vien asaras par vaigiem, un pārnācis kaŗavīrs pa velti pūlas savas acis paturēt sausas.Tā Latvietis nevar ne pat prieku baudīt bez raudāšanas. Pie Francužiem tā jau nebūs.
Tiktāl ir ticis ar Latviešiem, ka daudz it gudri prāta vīri viņu starpā tur smieklus, priekus un lustes par grēku. Latviešu tautas dziesmas skan lielākai daļai [76.lpp.] bēdīgi un skumdīgi. Ja jaunas meitas - tās vienīgās, kuŗas sūrs liktenis tā nespiež, kā visus citus - ja tās neuzturētu dziedāšanas garu un prieka prātu ļaužu starpā, tad, kā liekas, dz
iesmas pavisam izzustu.Voi nu saprotiet lasītāji, mīļie, kāpēc cēlām smieklu avīzi, dzirksteli? To cēlām tāpēc, lai ar laiku latviešu tauta iemācās
smieties - tā tauta, kas pašus priekus neprot baudīt bez raudāšanas.Tāpēc jūs citas tautas, kas šos vārdus lasiet, neliedziet, ka Latviešiem ar ir smieklu lapiņa. Tā tiem ir vairāk vajadzīga, nekā citām tautām.
Vēl par Dzirksteli.
Kā jau pieminējām pie ziņas izlaišanas par mūsu jaunām avīzēm - tādas īpašas smieklu avīzes Latviešiem vēl līdz šim nav bijušas, kādas iegribas visas cik necik mācītas tautas. Tad nu tiem lasītājiem, kas neprot vāciski voi krieviski, lapiņa būs iesākumā puslīdz svešiniece. Papriekš tad ģeldēs ieskatīties labi, ko lapa grib, pirms par to varēs gruntīgi spriest, Tiem Latviešiem un Vāciešiem, kas prot vāciski voi krieviski, jau viegli būs aprasties ar mūsu lapiņu, jo tā turēsies tādā kārtā, kā vācu
Dorfbarbier; tā tikai smiesies par tādām ģeķībām, kuŗas katrs .par ģeķībām var viegli atzīt; tā nekad neizies uz to, kaut kādu cilvēku jeb cilvēku kārtu apsmiet - bet cilvēku un kārtu mierā laizdama, tā tikai visādai ģeķībai un aplamībai kritīs virsū, kā stārķis uz vardēm. Tas tik jau ir dabas likums.