[50.lpp.]
Ieroči un mašīnas.
Ieroči ir tās lietas, kas dabas spēkiem liek darbu bez maksas pastrādāt; jo krietnāki šie ieroči ir, jo lielāks arī būs palīgs, ko dabas spēki par velti pasniedz. Ja tāpēc kāda jauna mašīna ar to pašu ļaužu darbu un ar tiem pašiem pūliņiem astrādājumus un darba augļus pavairo, tad caur to uz katru cilvēku un sevišķi uz katru strādnieku nāk vairāk augļu jeb peļņas, tā kā šī jaunā mašīna visiem likteni pārlabojusi. Jo pilnīgākas un jo lielākā skaitā mašīnas kādā zemē ir, jo vairāk arī tur pārlabojas ļaužu dzīve, tāpēc ka tad dabas spēki lielāku daļu no darbiem par velti strādā.
Ieroči ir vienkārtīgas mašīnas, un mašīnas atkal ir salikti ieroči, ar ko mēs savas rokas tā sakot apbruņojam, [51.lpp.] gribēdami viņām lielāku spēku dot. Mašīnas to padara, ka ar mazāk darba var tik pat darba augļu voi, kas tas pats ir, ar to pašu ļaužu darbu vairāk produktu jeb darba augļu pagūt.
Zināma lieta, ka cilvēks ar gara spēkiem var vairāk pastrādāt nekā ar miesas spēkiem; ja nu mašīnas cilvēkam miesas spēkus pataupa, tā kā viņš var savus gara spēkus vairāk pie darba brūķēt, tad lēti saprotams, cik aplamas ir tās sūdzības, ko neapskaidroti strādnieki pret mašīnām paceļ. Pie šīm sūdzībām ir tik ļaužu kūtrums vainīgs, kas tik ātri negrib citus darbus uzsākt, ja vecie darbi vairs nekādu peļņu neatmet.[1] Pie mums ļautiņi visu priekš sava apģērba paši taisa; viņi paši ar rokām vērpj, auž u.t.j.pr. Bet nu vērpjama mašīna tik pastrādā, cik 20 vai 50 vērpējas, tas ir, ja vērpēja pa dienu 2 mārciņas savērpdama pelna 15 kapeikas, tad vērpjamā mašīna to pašu darbu īsākā laikā pastrādā par vienu kapeiku voi par ceturto daļu kapeikas. Šī lieta skaidri izrāda, ka tur sievieši tagadīgos laikos ar vērpšanu vien pūlēdamies var badu nomirt, jo ar vienu pašu kapeiku, cik vērpējas darbs pa dienu vērts, neviena vērpēja nevar pārtikt. Ko nu tur meitieši lai iesāk, ja negrib maizi par velti ēst? Viņām būs citi darbi, jāpastrādā, kur mašīnas vēl netiek brūķētas. Zināms, viņām gŗūti gan nāksies tādus jaunus darbus uzsākt, tāpēc ka ļaudis stipri turas pie veciem ieradumiem, kas šādus tādus darbus no sievišķiem pastrādātus tur par negodīgiem. Tomēr citās zemēs sievieši skrodeŗu un kurpnieku darbus tāpat vai vēl labāk pastrādā nekā vīrieši, kas citus darbus uzsākuši, kur vairāk spēka un apdoma vajadzīgs. Tur sievišķi arī maizi cep un desas dara priekš pārdošanas, priekš citiem par naudu drānas un dzijas pērvē, ziepes vāra, sienas ar tapetēm izsit, grāmatas iesien, ādas ģērē, audeklus balina, sveces lej, bērnu rotiņas no koka izdrāž, grāmatas drukā u.t.j.pr. Francijā sievieši pie tiesām ir skrīveri, grāmatu vedējas un kasiri, un Amerikā viņas ir ārstes un advokāti. Re, cik dažādi darbi sievišķiem vēl atliekas, ja vērpšana vairs nelonē.
Mašīnas pirmā iesākumā gan papriekš tik
strādniekiem un darba devējiem peļņu piešķiŗ, tomēr pašu lielo labumu
no viņām dabū izbrūķētāji, t.i., tie ļaudis, kas no [52.lpp.] mašīnām
pastrādātās lietas voi nu pie darba, voi pie pašu vajadzībām izbrūķē, tāpēc
ka šie izbrūķētāji ir pati lielā ļaužu daļa, kas caur mašīnām vajadzīgas
lietas dabū daudz lētākas. Jo projām mašīnas arī tādas lietas pavairo,
ko viņas pašas nebūt nevar izstrādāt. Kā tas saprotams? Nu, mašīnas ar
mazāk ļaužu spēku lielas lietas pastrādādamas paļauj, ka šie pārāki ļaudis
savus spēkus var pie citiem darbiem brūķēt. Ja jūs visus savus laukus gribētu
ar lāpstām vai šķipelēm aprakt un ar grābekļiem nolīdzināt, voi jums
pie tam nebūtu divdesmit reizes vairāk laužu vajadzīgi, nekā šos darbus ar
arklu un ecēšām pastrādājot? Tādā vīzē arkli un ecēšas to padarījuši,
ka 19/20 (deviņpadsmit divdesmitās daļas) no visiem ļaudīm pie zemes
darbiem lieki palikuši var citus darbus uzsākt, caur to nu zināms, darba augļi
atkal vairojas. Tas pats arī sakāms par dzirnavām un sudmalām. Jo nebūs
aizmirst, ka pie darba vis neprasa, kādus pūliņus viņš padara, bet tik to,
kādus augļus, kādu peļņu viņš ienes. Ja tu pa trim dienām mocīdamies to
pašu pastrādā, ko cits pa pusdienu it viegli padara, tad tavs darbs caur to
ne par pus grasi nebūs labāks par cita otra darbu. Bet tev, kas tu gŗūtāki
strādādams mazāk pastrādā, būs tā skāde, un citam otram būs tā peļņa.
Tāpēc mašīnas, kas to padara, ka ar mazāk pūliņiem vairāk augļus no
darba dabū, ir par svētību priekš visām ļaužu kārtām.
_____________________________________________________________
[1] Tik lielā mērā jaunlatv. jūsmo par moderno kapitālismu, ka nemaz nesaredz šīs iekārtas ēnainās puses. [Sastādītāja E.Šillera piezīme, 109.lpp.]