Olavs (agrāk Plute) Vilis, 1867-1917, sabiedrisks darbinieks un publicists, dz. 18.5. Bauskas pag., lauks. dēls, mir. 28.3. Somijā, apglabāts Rīgas Meža kapos, kur 1927 uzcelts piemineklis. - 1892 beidza Tērbatas U teol. fak., pēc tam skol. un 1895-97 palīgmācītājs Rīgā. Savu liberālo uzskatu dēļ nedabūdams patstāvīga mācītāja vietu, O. 1899-1904 studēja tirdzn. Rīgas PI un pēc tam nodib. sieviešu komercskolu. Par piesliešanos 1905 revolūcijai notiesāts uz 1 g. cietoksnī. Jau ģimnazista gados sarakstīja godalgotu apcerējumu par dzimtbūšanas izcelšanos Ljā (1887), bet studiju laikā populāru Latvju vēsturi līdz 12. gs. beigām (1892). Tad pat piedalījās Sētas, Dabas, Pasaules (5-6. d.) sastādīšanā, bet cietoksnī (1908-09) sarakstīja Galvenos virzienus ētikā (I-II). Kopš 1892 rosīgi darbojās RLB zinību kom. un izdeva tās 25 g. vēsturi. 1896 sarīkoja 1. latv. etnografisko izstādi. 1899 Austruma redakcijā, 1901-02 Pēterburgas Avīžu un 1904-06 Balss polītiskais red. 1917 Pēterburgā izdeva laikrakstu Baltija. Pēc Kurz. okupācijas pilnīgi nodevās bēgļu aprūpes un organizēšanas darbam un bij latv. bēgļu CK prks (sk. bēgļu laiki). - Pēc viņa nāves CK darbinieki 2.10.1917 Pēterburgā nodib. Olava fondu, kas kopš 1920 darbojās Rīgā un izdeva V. O. kopotos rakstus (I-IV), 1. Ljas ģeogr. karti, albumu Izpostītā Lja, J. Līgotņa pārskatu Ljas valsts dibināšana u.c. Fonds sāka izdot ari Latvju rakstus, ko vēlāk turpināja Valstspapīru spiestuve. 1932-36 fonda apgādā iznāca žurnāls Burtnieks. Kopš 1924 fonds pārņēma savā vadībā V. O. skolas, kuŗas 1934 nodeva Rīgas pils-ai, bet 1936 savu bibl. Rīgas pils. bibl-ai. - V. O. sieva Frīda (dz. 13.4.1878 Smiltenē) bij viņa dib. skolu skolotāja, V. O. fonda un b-bas Māte un bērns valdes loc.; kopš 1944 trimdā Vācijā.
Latvju enciklopēdija. 2.sējums, 1800.-1801.lpp.
Ievietots: 21.01.2004.