[1919. gada 6. jūnijā]
_________________________________________________________

Ministru prezidents Andrievs Niedra
Zemkopības ministrs J. Ansbergs
Kara ministrs Dr. T. Vankins
Pārtikas ministra v. i. Andrejs Krastkalns
Finanšu ministrs konsuls Eižens Svarcs
Ārlietu ministra v. i. Heinrihs fon Brimmers,
kā arī Burkevics
Borkovskis, Iekšlietu ministrijas ierēdņi un tautas apgaismošanas ministrs Jūlijs Kupčs.

I. Dr. Vankins lūdz vārdu un nolasa Igaunijas karaspēka virspavēlnieka pilnvarotā apakšpulkveža Rēka vēstuli no 5./VI pulkst. 4.30 min pēc pusnakts. Ministru priekšnieks iepazīstināšanas nolūkā nolasa Dr: Vankinam un leitnantam Šīmanim izdoto pilnvaru no·5./VI 1919. g. Nolasīts tiek arī virspavēlnieka Flečera frontes ziņojums, iz kura redzams, ka kara darbi starp Latvijas un Igaunijas karaspēku ir iesākušies, pie kam uzbrucēji latviešiem un Latvijas robežās ir bijuši igauņi. Visbeidzot, Dr. Vankins ziņo, ka uz virspavēlnieka un viņa - Dr. Vankina - pavēli ticis arestēts Igaunijas militārs pilnvarotais Rīgā kapitāns Jirgensons un no viņa atkarīgas personas.

Dr. Vankins liek priekšā konflikta gājienu darīt zināmu vispārībai. A. Krastkalns liek priekšā konflikta gājienu darīt zināmu arī Anglijas, Francijas, Amerikas un Vācijas misijām.

J. Ansbergs pieprasa, vai kara ministrs ir pārliecināts, ka Latvijas karaspēks ir pietiekoši stiprs, lai izdzītu no Latvijas robežām igauņu iebrucējus. Kara ministrs, atsaukdamies uz virspavēlnieka Flečera autoritāti, dod apstiprinošu atbildi.

J. Ansbergs tālāk pieprasa, vai pie šīs atbildes došanas ir ievērotas ziņas par lielinieku karapulku sūtīšanu iz Ukrainas caur Maskavu uz Latvijas robežām un ziņas par Rīgas lielinieku nolūku izlietot augšminēto konfliktu priekš sacelšanās. Uz to kā atbildi Dr. Vankins nolasa viņam iesniegtās ziņas par stāvokli Rīgā un viņpus frontes un iesniedz pagājušā naktī Rīgā izkaisītās proklamācijas paraugu.

II. Uz ministru prezidenta priekšlikumu pāriet uz valūtas jautājuma apspriešanu un uzklausa finanšu ministra Švarca atbildi uz Niedras jautājumu, pie kādas valūtas mums ir visizdevīgāki pieturēties. Ministrs Švarcs atbild, ka pamatam vajaga ņemt Latvijas rubli, kurš ir līdzvērtīgs ostrublim; krievu cara rubļa vērtība būtu nosakāma arī uz priekšu pēc līdzšinējā kursa, vēlāk būtu jāatļauj tirgošanās ar Krievijas naudas zīmēm.

Pārrunā arī aizņēmuma jautājumu ārzemēs un ārzemju valūtas. Ka aizņēmums ir un būs vajadzīgs, par to ir visi klātesošie vienis prātis, bet jautājums ir, kur meklēt aizņemties.

A. Niedra liek priekšā jautājumu atlikt līdz rītam, lai būtu iespējams noskaidrot politisko situāciju. Tam piekrīt.

Nolemj lūgt finanšu ministru Švarca kungu stāties rīt, 7. jūnijā š.g., sakarā ar kara iestādēm un kabineta vārdā paskaidrot, ka Latvijas Pagaidu valdība visas apķīlātās summas, kuras lielinieku valdība te atstājusi, uzskata par Latvijas valsts īpašumu un lūdz kompetento kara iestādi izdot šo naudu finanšu ministrijas rīcībā.

III. Tiek pārrunāti Padomju valdības ierēdņu atlaišanas un algas jautājumi. Atzīst, ka visi ierēdņi ir atlaisti ar pirmo virspavēlnieka rīkojumu. Vai viņiem izmaksājama alga par 14 dienām, no 15. līdz .31. maijam, tā jautājuma izspriešanu atliek.

IV. Virspavēlnieks Alfrēds Flečers lūdz viņu uzņemt Latvijas pavalstniecībā. Vienbalsīgi atzīst, ka jāizpilda Ulmaņa valdības 29./XII 1918. g. slēgtais līgums ar vācu karaspēka virspavēlniecību un, ja Flečers dod reversalu[1] par to, ka viņš izpildīs visus Latvijas pavalstnieku pienākumus, vēlams uzņemt viņu Latvijas pavalstniecībā un izdot viņam vajadzīgos dokumentus.

Paraksti

____________________________________________________________

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.97, 194.-196.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVVA., 6033.f., 1.apr., 34.l, 36 -39.lp. Noraksts.

[1] Šeit: solījumu (no franču valodas).