Operatīvā atskaite Par Latvijas K(b)P CK kaujas specgrupas[1] darbībām cīņā ar nacionālajiem partizāniem (1946. g. 5. jūnijs - 4. novembris).
[1946. gada 6. novembrī]
_____________________________________________________________
Pēc Oškalna un Laiviņa iepriekšējās izlūkošanas, lai noskaidrotu bandītu visvairāk skartās (заряженные) vietas, tika nolemts vispirms nodaļu izvietot Lubānā.
Ar pirmo nodaļas izvietošanas dienu (5. jūnijs) Lubānā tika nodibināti cieši sakari ar Madonas apriņķa VDTK (NKGB) un IeTK (NKVD) orgāniem, kā arī veikta izlūkošana, noskaidrojot bandītu atbalstītājus un bandītu atrašanās vietas.
Pastiprinātas kaujas un slepenās izlūkošanas rezultātā un pēc saņemtām VDTK un IeTK orgānu ziņām jau 10. jūnijā tika arestēti trīs bandu atbalstītāji, bet 11. jūnijā Ratiņa un Poča vadībā izņemta (изята) banda sešu cilvēku sastāvā.
Vienlaicīgi tika arestēti vēl 15 bandītu atbalstītāji. Minētos pasākumus veica grupa 20 cilvēku sastāvā, jo pārējais nodaļas sastāvs tika piedalīts IeTK karaspēkam, kura divīzija veica meža ķemmēšanu kā pavadoņi. Ķemmēšanas rezultātā nogalināti divi un sagūstīts viens bandīts.
Sakarā ar iepriekšminēto meža ķemmēšanu bandīti no Lubānas apkārtnes mežiem aizgāja, acīmredzot izkliedēti. Neskatoties uz to, ka nemitīgi tika izlikti slēpņi, izsūtīti izlūki un meklētāju grupas, kādu laiku nebija būtisku rezultātu (16. jūnijā Poča vadībā noķerts viens bandīts), bet tika arestēta virkne bandītu atbalstītāju.
Pēc izlūku ziņām bija iespējama bandītu atrašanās Lubānas ezera salā, tāpēc noskaidrošanai tika izsūtīti 8 izlūki Poča vadībā.
25. jūnija vakarā izlūki 3 laivās piebrauca pie salas. Bandīti izlūkus savlaicīgi ievēroja un no salas atklāja uguni. Neskatoties uz to, izlūki izsēdās salā un iesāka kauju. Vienu bandītu nogalināja un divus sagūstīja. Izlūki zaudējumus necieta, bet bija spiesti zem 18 bandītu spiediena atkāpties.
Nākošajā dienā tika sūtīta 40 cilvēku grupa, bet bandītu salā vairs nebija.
Tai laikā tika saņemtas ziņas par bandītu grupu Gaigalavas - Bērzmuižas rajonā (Abrenes apr.), kur Ratiņa un Vasiļonoka vadībā tika nosūtīta 30 cilvēku grupa. Pēc ierašanās norādītajā rajonā grupa izlika slēpņus un stājās pie bandītu atbalstītāju izņemšanas. 27. jūnijā slēpnis notvēra vienu bandītu. Vadoties no ziņām, kuras ieguva (добили) no atbalstītājiem un sagūstītā bandīta, 1. jūlijā realizēja operāciju Bērzmuižas mežā. Grupa kopā ar IeTK karaspēka grupu uzbruka bandītu nometnei. Kaujas gaitā nogalināja sešus un sagūstīja sešus bandītus. Ieguva trofejas. Zaudējumu nebija.
Šajā pašā laikā nodaļas pārējais sastāvs Oškalna un Laiviņa vadībā pārvietojās uz Odzienas rajonu, kur darbojās ar parastajām metodēm, t.i., izņēma bandītu atbalstītājus, izlūkoja un izvietoja slēpņus.
Pēc Bērzmuižas operācijas Ratiņa un Vasiļonoka grupa atgriezās Lubānā, kur 10. jūlijā notvēra vienu bandītu, vienu sakarnieku un arestēja virkni bandu atbalstītāju, bet 10. jūlijā pilnīgi pārvietojās uz Odzienu.
Odzienas apkārtnē darbojās 18 cilvēku liela bandītu grupa. 10. jūlijā, pēc bandas atrašanās vietas noskaidrošanas, Oškalna un Laiviņa grupa uzbruka bandītu nometnei. Bandītiem izdevās aizbēgt, bet viņi atstāja visus apavus, daļu apģērba un 90% sava bruņojuma. Vēlāk no šīs bandas notvēra trīs, bet pārējie, izņemot divus, sakarā ar to, ka palika bez ieročiem un sakariem (bandu atbalstītāji gandrīz 100% arestēti), brīvprātīgi iznāca no meža.
Tā kā Odzienas rajons no bandītiem bija attīrīts, nodaļa pārvietojās (19. un 26. jūlijā) uz Cesvaini.
Pirmajās 4 dienās notika izlūkošana un bandītu atbalstītāju izņemšana. Vadoties no iegūtajām ziņām, tika nolemts 25. jūlijā veikt operāciju 12 cilvēku bandītu grupas likvidācijai Grašu rajonā. Operāciju 49 cilvēku sastāvā vadīja Počs. Pēc ziņām bandai vajadzēja atrasties mežā, bet ķemmējot to neatrada. Sākās ap mežu esošo viensētu pārbaude, kuras gaitā Spruktu viensētas dzīvojamā ēkā tika atrasta banda. Izraisījās kauja. Bandīti izmisīgi pretojās, pielietojot ložmetēju, automātus, šautenes, granātas. Kauja ilga apmēram 2 stundas. Kaujas gaitā māja tika aizdedzināta un bandīti tikai tad pārtrauca pretošanos, kad māja sabruka. Bandītu grupa 10 līdz 12 cilvēku sastāvā pilnīgi iznīcināta. Mūsu zaudējumi - četri kritušie, trīs ievainotie.
20. jūlijā Ratiņa un Vasiļonoka grupa veica šai pagastā Sviķu viensētas aplenkšanu. Nogalināts viens bandīts.
Sakarā ar to, ka karaspēka daļas veica mežu ķemmēšanas operācijas, nodaļa līdz 8. augustam savu kaujas darbību pārtrauca un nodarbojās ar ziņu sagatavošanu bandītu atbalstītāju izņemšanai.
Ņemot vērā to, ka Cesvaines rajonā bandīti bija izkliedēti, nodaļa uzsāka bandītu ģimenes locekļu kā ķīlnieku ņemšanu. Tas deva panākumus. Apmēram 80% bandītu (Grašu pagastā 100%) brīvprātīgi iznāca no meža.
22. un 23. augustā notika Burceva vada operācija Medzulas pagastā. Rezultātā tika nogalināti divi bandīti, iegūtas trofejas. Pēc pavēles 29. augustā nodaļa pārvietojās uz Jēkabpils apriņķi.
Lai saņemtu precīzākas ziņas par bandītu grupu atrašanās vietu un sakariem, tika nolemts sūtīt Elkšņu rajonā mežā 20 cilvēku grupu. Grupa Vasiļonoka vadībā tika sūtīta mežā naktī no 30. uz 31. augustu. Grupā bija rācija. Noskaidrojuši bandītu sakarus un viņu tiešo atrašanās vietu, par to ziņojām Ratiņam, lai sūtītu nodaļu bandas likvidēšanai. Operācija notika 4. septembra rītausmā. Lai neatšifrētu Vasiļonoka grupu (darbojās kā bandīti), tā atradās slēpnī, Ratiņš ar 30 cilvēkiem aplenca nometni. Tā kā mežs bija ļoti biezs un maz cilvēku, bandītiem atšaudoties izdevās aiziet, nogalinot majoru Sagaloviču.
Nodaļa pārvietojās Seces - Sērenes - Sēlpils rajonā. Šai rajonā darbojās divas aktīvas bandas: Pormalis (28 cilvēki) un Melnais Pēteris (8 cilvēki), iespiežot un izplatot lapiņas, izdarot slepkavības un diversijas.
Nodaļa pārgāja uz bandītu atbalstītāju izņemšanu, izlūkošanu ar mērķi sagatavot ziņas par bandu, lapiņu iespiedēju un izplatītāju atrašanās vietām. Pēc ziņu precizēšanas 12. un 13. septembrī arestēja piecus lapiņu izplatītājus, bet 17. septembrī arestēja bandas Pormalis svarīgu bruņotu sakarnieku.
Vadoties no arestētajiem izplatītājiem un sakarnieka iesūtītajām ziņām, Ratiņš ar grupu Sērenes lauksaimniecības skolā atrada iespiedmašīnu un arestēja trīs lapiņu iespiedējus. No tiem vienu savervēja un atlaida, lai tālāk strādātu ar iepriekšminēto bandu. Tika nolemts ar savervētā bandas atbalstītāja - iespiedēja starpniecību 2. oktobra vakarā slepeni arestēt bandītu Melno Pēteri. Savervētais aģents, kā ieganstu izmantojot Jaunjelgavas kapsētā paslēptos ieročus, pierunāja Melno Pēteri iet pēc paslēptajiem ieročiem. Kapsētā norunātajā vietā gaidīja Ratiņš ar grupu. Bandītu Melno Pēteri saķēra bez šāviena.
Melnais Pēteris norādīja vēl viena bandīta atrašanās vietu, kuru tai pašā naktī arestēja. Ratiņš, bet 3. oktobra rītausmā arī Vasiļonoks ar 20 cilvēkiem un piedalīto IeTK karaspēka grupu, paņemot par pavadoni bandītu Melno Pēteri, devās meklēt pārējos bandītus.
Bandīti nebija nometnē un nebija arī maskētajā ziemas zemnīcā, kur bija tikai produkti un kara materiāli. Uz vietas nopratinot Melno Pēteri, viņš norādīja kā iespējamo bandītu atrašanās vietu viensētu Stērpeles.
Piebraukuši norādītajai viensētai ar mašīnām, aplencām viensētu. Divus bandītus saķērām dzīvus, bet divus, kuri ar rokas ložmetējiem pretojās, sadedzināja kopā ar šķūni.
Sakarā ar to, ka nodaļā palika nepietiekams cilvēku skaits kaujas operāciju veikšanai (kaujas spējīgi tikai 30 cilvēki), nodaļa pārgāja uz atbalstītāju izņemšanu, aģentūras vervēšanu, bet nodaļas cilvēki tika doti kā pavadoņi un tulki IeTK orgāniem, un tikai retumis paši izmantoja iegūtās ziņas kaujas operācijām. Tā 9. oktobrī pēc precizētām ziņām Ratiņš ar nodaļu un pavadoni devās uz Viesītes rajona bandu tās nometnē. Apmēram 2 km no nometnes Ratiņš ceļā sastapās ar bandu. Iedegās apšaude. Vienu bandītu ievainoja, pārējie aizgāja.
18. oktobrī Ratiņš un Bulāns Viesītē arestēja vienu bandītu un pēc viņa ziņām uz Jēkabpils ceļa kopā ar Brisonu vēl vienu bandītu, un pēc šīm pašām ziņām tai pašā dienā Šarakovs ar grupu Daudzevā arestēja trešo bandītu.
25. oktobrī Līvānu rajonā Brisons, Bulāns un Sekste slepeni arestēja bandas divīzijas adjutantu.
28. oktobrī Seces rajonā Brisona grupa iznīcināja bandas Pormaļi grupu. Operācijas gaitā tika nogalināti divi bandīti.
31. oktobrī Viesītes rajonā pēc aģentūras ziņām tika izlikts 12 cilvēku slēpnis Gustavsona vadībā. Notvēra vienu bandītu, bruņotu ar automātu.
Ar 4. novembri nodaļa savu darbību pārtrauca sakarā ar Oktobra revolūcijas dienām un nodaļu likvidēja.
Jēkabpils apriņķī nodaļa likvidēja Pormaļa un Melnā Pētera bandas. Šīs bandas var uzskatīt par likvidētām, jo no 28 Pormaļa un 8 Melnā Pētera bandu bandītiem palikuši tikai četri bandīti, no katras bandas pa diviem, pie kam viens ievainots un viens bez ieročiem.
Speciālās nodaļas komandiera
vietnieks Vasiļonoks
(paraksts)
6. XI 46
_____________________________________________________________
Avots: Vēstures avoti. Latvijas Vēsture. 1997., Nr. 2 (26), 74.-79.lpp.
Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 4.apr., 69.l., 159.-162.lp. Oriģināls, rokraksts (ar tinti).
[1] Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas CK kaujas specgrupa nodibināta ar 1945. gada 28. maija lēmumu Par pasākumiem cīņas pastiprināšanai pret bandītisku Latvijas PSRS teritorijā.
Ievietots: 11.08.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu