Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības statūti.[1]

[1945. gada jūlijs]
____________________________________________________________

Lai realizētu visas latviešu tautas likumīgās prasības un tieksmes pēc brīvības, pašnoteikšanās tiesībām un nacionālās neatkarības, tiek dibināta “Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienība”, kuras mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana.

Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienība cīnās, lai atgūtu kara vētrās un nebrīvībā izlaupītās un iznīcinātās daudzos gados krātās latviešu tautas kulturālās un materiālās vērtības; lai atgūtu latviešu tautai ar varu atņemtās tiesības un godu.

Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienība, Tēvzemes mīlestības apgarota, solās un zvēr stipri stāvēt par Nacionāli Neatkarīgu Demokrātisku Latviju, par kādu mūsu tēvi un brāļi ziedojuši pirmā atbrīvošanas karā un ir gatavi darīt to pašu arī tagad, cīnoties Tēvzemes sargu-partizānu rindās. Pagātnes drūmie notikumi vairs nedrīkst atkārtoties. Latviešu tauta nekad vairs nedrīkst krist nebrīvībā un citu tautu kalpībā.

Latviešu tauta savas nacionāli neatkarīgas demokrātiskas valsts atgūšanu neuzskata kā nejaušu likteņa dāvanu, bet gan kā starptautiski likumīgu faktu, kurš varēja notikt 1918. g. 18. novembrī tikai caur dažādu latviešu labāko patriotu asiņu un dzīvību upuriem, ko liecina brāļu kapos kritušo varoņu balto krustu rindas. Tur nāvē ir gājuši varoņi, lai liktu dzīvot mūsu tautai un valstij - Nacionāli Neatkarīgai Demokrātiskai Latvijai. Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienībai tas ir mūžīgs modinājums palikt kritušo varoņu atstātā mantojuma cienīgiem. Viņu gars, viņu ideālā Tēvzemes mīlestība mūs modina un spēcina. Tēvzemes sargu (partizānu) apvienība zvēr un svēti solās kritušo varoņu priekšā vislabāk sekot viņu priekšzīmei un kalpot savai tautai un Nacionāli Neatkarīgai Demokrātiskai valstij - Latvijai. Lai to celtu un stiprinātu, ziedojot tai visus savus gara un miesas spēkus, spējas un dāvanas, par visu augstāk stādot tautas un valsts labumu un labklājību.

Sekojot visas latviešu tautas nedalītām tieksmēm un centieniem pēc savas Nacionāli Neatkarīgas Demokrātiskas Latvijas valsts atgūšanas, šos centienus pamatojot uz jau 1918. g. 18. novembrī nodibinātās neatkarīgās demokrātiskās Latvijas valsts proklamēšanu, ko atzinušas visas pasaules tautas un valstis, kā arī uz starptautiskās organizācijas “APVIENOTĀS NĀCIJAS” statūtu garantu Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienība stāda sev par mērķi:

1. Atjaunojot Latvijas kā Nacionāli Neatkarīgas Demokrātiskas valsts starptautiskās tiesības, atgūstot latviešu tautai brīvību un nacionālo neatkarību, ko 1940. g. tai ar viltu un brutālu varu laupīja iebrukušais Padomju Savienības karaspēks.

2. Nodibināt Latvijas Pagaidu Nacionālo Padomi, tajā iesaistot visas latviešu tautas pārstāvjus no visiem valsts novadiem.

3. Nākt ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem Pagaidu Nacionālā Padomē par Pagaidu Nacionāli Neatkarīgas Demokrātiskas Latvijas valsts valdības sastādīšanu un Satversmes izstrādāšanu.

4. Prasīt no Nacionāli Neatkarīgās Demokrātiskās Latvijas valsts valdības atbildību tautas, sirdsapziņas un Dieva priekšā, saistot valdības darbu ar tautas interesēm, tā iegūstot tās uzticamību un līdzdarbību.

5. Izlietot visus rīcībā esošos spēkus un līdzekļus sprausto mērķu ātrākai sasniegšanai.

Savu mērķu sasniegšanai Apvienībai ir tiesības:

a) dibināt-organizēt, uzturēt un atbalstīt Tēvzemes sargu-partizānu vienības visā Latvijas valsts teritorijā, kas darbojas uz no Apvienības Centrālās valdes apstiprināto instrukciju pamata;

b) atbalstīt visas valsts un pašvaldību iestādes un amata personas, kas veicina un aktīvi līdzdarbojas Apvienības sprausto mērķu sasniegšanai;

c) sarīkot sapulces, priekšlasījumus, kursus, sarīkojumus, izstādes, ekskursijas, bazārus, loterijas, kas veicina Apvienības mērķu sasniegšanu;

d) ierīkot bibliotēkas, lasītavas, arķīvus, muzejus, Apvienības namus un sporta laukumus;

e) izdot un izplatīt derīgas grāmatas, rakstu krājumus, žurnālus, laikrakstus, mūzikas un citu literatūru;

f) dibināt dziedāšanas korus, orķestrus, dramatiskus pulciņus, sekcijas un komisijas;

g) krāt kapitālus, dibināt fondus un stipendijas pabalstu izsniegšanai saviem biedriem valsts un kultūras darbiniekiem visādu valsts un kulturālu pasākumu pabalstīšanai un godalgošanai;

k) stāties sakaros un sūtīt savus pārstāvjus Valdības un sabiedrības iestādēs, biedrībās un ar personām Apvienības jautājumos, iestāties ar saviem priekšstāvjiem citās biedrībās un uzņēmumos;

h) uzņemties dažādas materiālas saistības, kā arī iegūt, atsavināt un ieķīlāt kustamus un nekustamus īpašumus, vērtspapīrus un noslēgt dažādus līgumus;

i) dāvāt un pieņemt dāvinājumus;

j) sekmēt visus valsts, personīgus un sabiedriskus pasākumus, kas veicinātu Apvienības mērķu sasniegšanu.

Apvienībai un tās nodaļām ir juridiskas personas tiesības.

Lai sasniegtu savus mērķus, apvienība dibina nodaļas un ieceļ pilnvarotos, kas darbojas šo statūtu robežās un uz attiecīgu Apvienības Centrālās valdes apstiprinātu instrukciju pamata.

Apvienībai, tās pilnvarotiem un nodaļām ir savs karogs un zīmogs, kā arī krūšu nozīme.

Apvienības darbība aptver visu Latviju.

Apvienība uzņem neaprobežotu skaitu abu dzimumu biedrus no 16 gadiem, kā arī juridiskas personas. Aktīvos biedros ieskaitāmi visi slēgtās Tēvzemes sargu (partizānu) vienībās darbojošies un bij. Aizsargu organizācijas locekļi, kuri nav darbojošies un nedarbojas naidīgi Nacionāli Neatkarīgās Demokrātiskās Latvijas valsts interesēm, t.i., nedarbojas vācu okupācijas un komunistu varām.

Biedri sadalās:

a) goda biedros, kam sevišķi nopelni Apvienības, valsts vai kultūras laukā;

b) biedros veicinātājos, kuri simpatizē apvienībai, vēlas to atbalstīt, bet aktīvi līdzi nedarbojas, un personas no 16 līdz 18 gadiem;

c) biedros, kas aktīvi darbojas Apvienības dzīvē un sasnieguši 18 gadu vecumu.

Piezīme 1.: Aktīvie un goda biedri bauda lēmēja balss tiesības. Apvienības atbildīgos amatos var tikt ievēlēti tikai aktīvie biedri, kas sasnieguši pilngadību.

Piezīme 2.: Aktīvos un biedrus veicinātājus uzņem Centrālā valde. Goda biedrus uz Centrālās valdes priekšlikumu uzņem pilna sapulce.

Piezīme 3.: Līdz Centrālās valdes ievēlēšanai jaunu biedru uzņemšana piekrīt Statūtu parakstītāju Prezidijam, kuram jaunu biedru uzņemšana jāizdara, ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti balsojot un savus lēmumus protokolējot.

Biedru, kā arī iestāšanās naudu noteic Centrālā valde.

Piezīme: Kā iestāšanās, tā arī biedru nauda netiek atmaksāta. Mazturīgiem biedriem gada maksu uz Centrālās valdes lēmuma pamata var samazināt vai pavisam atlaist.

Biedrs, kas noteiktā laikā nav samaksājis savu biedra naudu, skaitās par izstājušos no Apvienības.

Ja biedrs neizpilda savus pienākumus pret Apvienību, valsti un sabiedrību, pārkāpjot statūtus un instrukcijas vai vispār kaitē Apvienības vai valsts interesēm, tad Apvienības Centrālā valde, aizklāti balsojot, lemj par viņa izslēgšanu no Apvienības. Nodaļu lēmumi par biedru izslēgšanu iesūtāmi Centrālai valdei apstiprināšanai.

Katram biedram ir tiesības izstāties no Apvienības kaut kurā laikā, paziņojot par to rakstiski Apvienības Centrālai valdei, uzrādot izstāšanās iemeslus.

Radušos konfliktus atsevišķu biedru vai nodaļu starpā izšķir Centrālā valde.

Statūtu un instrukciju, kā arī pilnu biedru sapulču lēmumu pārkāpšanas gadījumā Apvienības amata personas un biedri atbildīgi par zaudējumiem, kādi ceļas no viņu rīcības, jo tiem nav bijušas Apvienības pilnvaras vai arī dotās pilnvaras nolaidīgi resp. noziedzīgi izlietojuši.

Apvienības līdzekļi sastādās: no bijušās Aizsargu organizācijas kustamās un nekustamās mantas, kas pāriet Latvijas tēvzemes sargu (partizānu) apvienības īpašumā. Biedru iemaksām, ienākumiem no izrīkojumiem, dāvinājumiem un pabalstiem, kurus saņem no dažādām personām un iestādēm, ieņēmumiem no uzņēmumiem, kapitāliem, īpašumiem, loterijām, ienākumiem no Apvienības rakstu izdevumiem, aizņēmumiem un visiem citiem likumīgi atļautiem ienākumiem.

Apvienības darbību pārzina:

b) Centrālā valde.

c) Centrālā revīzijas komisija.

e) Nodaļu pilnas biedru sapulces.

f) Nodaļu valdes un nodaļu revīzijas komisijas.

Apvienību pārvalda Centrālā valde šo statūtu robežās, rīkojoties saskaņā ar pilnu sapulču lēmumiem.

Centrālā valde sastāv no 25 locekļiem, kuru skaitā ietilpst C[entrālās] v[aldes] priekšsēdis; vicepriekšsēdis, 4 priekšsēdētāja biedri, ģenerālsekretārs, 4 sekretāri, galvenais kasieris, biedrzinis un mantzinis. C[entrālā] v[aldē] vēlēšanu kārtībā ievēlami 10 C[entrālās] v(aldes) locekļu amata kandidāti, kuri nāk izstājušos C[entrālās] v[aldes] locekļu vietā.

Centrālo valdi uz vienu gadu aizklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē pilna sapulce.

Piezīme: jaunievēlētās valdes pirmā sēde jānotur ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc ievēlēšanas. Valdes sēdi sasauc, pirmo pēc statūtu pieņemšanas, šo statūtu pilnvarotais - no parakstītāju vidus un turpmākās valdes priekšsēdis vai vicepriekšsēdis.

Centrālā valde vada un pārzina visas apvienības lietas un reprezentē apvienību uz āru, izpilda pilnu biedru sapulču lēmumus, rīkojas apstiprinātu budžetu un pilnas sapulces doto pilnvaru robežās. Pērk un pārdod kustamus un nekustamus īpašumus, ieķīlā tos, aizņemas un izdod naudu, izdod parādu zīmes un vekseļus, izdod dažādas pilnvaras Apvienības lietu vešanai, līgumu noslēgšanai, aizņēmumu un naudas saņemšanai. Par visu savu darbību valde iesniedz sapulcēm pārskatus, sastāda budžetus un darbības plānus.

Piezīme: Apvienības Centrālā valde izrauga no sava vidus prezidiju, kurš vada Apvienības darbību Centrālās valdes noteiktā laikā un robežās.

Centrālai valdei tiesības:

a) kontrolēt nodaļu darbību un izdarīt revīziju.

b) atcelt nodaļu pilnu biedru sapulču un valžu lēmumus, kā arī nodaļu valdes un revīzijas komisijas vai to atsevišķus locekļus un iecelt viņu vietā jaunus.

c) sūdzēt un atbildēt tiesā caur pilnvarniekiem.

Piezīme: Valdei savu uzdevumu veikšanai ir kooptācijas tiesības.

Centrālai valdei pieder nodaļu apstiprināšanas un slēgšanas tiesības.

Piezīme: Centrālās valdes rīkojumi nodaļām un biedriem ir obligatoriski.

Valdei ir tiesības dibināt komisijas to jautājumu apspriešanai un darbu veikšanai, kuri paredzēti Apvienības mērķos.

Apvienības darbību un Centrālās valdes locekļu pilnvaras tuvāk nosaka pilnās biedru sapulcēs pieņemtās instrukcijas.

Centrālās valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja viņās piedalās vismaz 15 valdes locekļi, to starpā priekšsēdis vai vicepriekšsēdis un ģenerālsekretārs. Visus jautājumus valde izšķir ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Uz viena valdes locekļa pieprasījumu jābalso aizklāti.

Centrālās valdes lēmumi ierakstāmi protokolu grāmatā un parakstāmi no klātesošiem valdes locekļiem; vekseļi, pilnvaras, līgumi un citi akti un dokumenti, kā arī orderu čeki naudas summu saņemšanai un izmaksai parakstāmi no C[entrālās] v[aldes] pilnvarotām amata personām.

Centrālās valdes sēdeklis atrodas Rīgā.

Pilna sapulce, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu var atstādināt no amata atsevišķus C[entrālās] v[aldes] locekļus arī pirms viņu pilnvaru notecēšanas.

Centrālā revīzijas komisija sastāv no 5 locekļiem, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē uz vienu gadu pilna sapulce. Valdes vēlēšanu kārtībā ievēlami arī 3 revīzijas komisijas locekļu kandidāti, kuri nāk izstājušos vietā.

Centrālai revīzijas komisijai ir tiesības katrā laikā, kad viņa to vēlas vai pilna sapulce to prasa, revidēt Apvienības un tās nodaļu darbību, kasi, grāmatas, pārskatus, dokumentus un īpašumu stāvokli. Viņai tiesības no valdes pieprasīt visas nepieciešamās ziņas. Komisija izvēlē savu priekšsēdi, kurš sasauc un vada komisijas sēdes.

Piezīme: Pirms Centrālās revīzijas komisijas konstruēšanās sēdi sasauc C[entrālā] v[alde] viena mēneša laikā pēc ievēlēšanas.

Pilna sapulce ir Apvienības augstākais orgāns, kas nosaka visu pārējo orgānu darbību statūtu robežās. Viņai piekrīt:

a) Apvienības darbības plāna un budžeta apspriešana un apstiprināšana.

b) Centrālās valdes un centrālās revīzijas komisijas ievēlēšana.

c) Instrukciju apstiprināšana C[entrālai] v[aldei,] cent[rālai] revīzijas komisijai un partizānu vienībām.

d) Pret Centrālo valdi un centrālās revīzijas komisijas locekļiem vērsto sūdzību izšķiršana.

e) Statūtu grozīšana.

f) Lemšana par iestāšanos citās biedrībās un savienībās.

g) Lemšana par Apvienības likvidēšanu.

h) Citu valstu iestāžu un biedrību darbību normējošo lēmumu pieņemšana saskaņā ar šiem statūtiem.

Pilnas sapulces ir kārtējas un ārkārtējas, un tās sasauc Centrālā valde.

a) Kārtējās sasauc katru gadu, pagājušā gada darbības pārskata un nākošā gada budžeta un darbības plāna apstiprināšanai, Apvienības Centrālās valdes un centrālās revīzijas komisijas ievēlēšanai, to jautājumu izlemšanai, kuru izlemšanu pilnā sapulcē prasa Apvienības statūti.

b) Ārkārtējās, ja to prasa Centrālā valde, centrālā revīzijas komisija vai 1/10 biedru, to jautājumu izlemšanai, kurus ir uzstādījuši sapulces sasaukšanas ierosinātāji.

Piezīme: gadījumā, ja Centrālā valde divu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas nesasauc pilnu sapulci, tādu sasauc Centrālā revīzijas komisija.

Pilnas sapulces vieta, laiks un dienas kārtība ar apkārtrakstu jeb sludinājumu laikrakstos paziņojama biedriem caur nodaļu valdēm, vismaz divas nedēļas pirms sapulces.

Pilnas sapulces ir pilntiesīgas, ja tanīs piedalās mazākais 1/10 daļa, bet arī ne mazāk kā 50 no visiem pilntiesīgiem nodaļu delegātiem un ja tās sasauktas un norit saskaņā ar šo statūtu prasījumiem. Sapulcē, kurā jāizvēlē Centrālā valde un centrālā revīzijas komisija, pilnā sastāvā klāt jābūt mazākais 50 balsstiesīgiem delegātiem.

Pilnas sapulces atklāj un vada Centrālās valdes priekšsēdis jeb vicepriekšsēdis, kamēr sapulce no sava vidus ievēlē sapulces vadītāju un citas amata personas. Pirmo sapulci pēc statūtu pieņemšanas atklāj šo statūtu parakstītāju pilnvarota persona un vada no sapulces visu ievēlēts vadītājs.

Pilna sapulce lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Bet lēmumi par nekustamu īpašumu atsavināšanu un pirkšanu, statūtu grozīšanu un Apvienības likvidāciju pieņemami 2/3 no klātesošiem biedru balsīm.

Piezīme: Ja, balsojot par priekšlikumu, kurš pieņemams ar vienkāršu balsu vairākumu, balsis sadalās vienlīdzīgās daļās, tad priekšlikums skaitās par noraidītu.

Centrālās valdes un Centrālās revīzijas komisijas vēlēšanas, kā arī sūdzību izšķiršana par jaunu biedru uzņemšanu un veco izslēgšanu notiek, aizklāti balsojot. Pārējos jautājumus pilna sapulce izšķir, atklāti balsojot, bet uz 1/10 klāt esošo biedru pieprasījumu arī izšķirami, aizklāti balsojot.

Apvienības darbības gads skaitās no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Par sapulcēm un sēdēm raksta protokolus, kurus sapulcē vai sēdē paraksta attiecīgas amata personas vai pilnvarotie dalībnieki.

Amata personas, kuras bez dibināta iemesla trīs reizes pēc kārtas nav ieradušās sēdē, uzskata par izstājušām.

Apvienības nodaļām ir tiesības sūtīt uz pilnām sapulcēm-kongresiem pa vienam balsstiesīgam delegātam no ik katriem 10 nodaļas biedriem. Visi Centrālās valdes, centrālās revīzijas komisijas locekļi, kā arī goda biedri ir pilntiesīgi pilnas sapulces-kongresa locekļi.

Piezīme: Delegātus ar vienkāršu balsu vairākumu, ievēlē nodaļu pilnas sapulces.

Apvienības nodaļas darbojas uz šo statūtu un instrukciju pamata, ko izdod Centrālā valde.

Piezīme: Nodaļas pilna biedru sapulce, valde un revīzijas komisija nevar izlemt jautājumus, kas paredzēti šo statūtu 8.§ 2. piezīmē, 21.§ b punktā un 31.§ b, c, d, e, f, g, h punktos.

Apvienības nodaļu var dibināt un tā var pastāvēt un darboties, ja tanī ir ne mazāk kā 10 biedru.

Nodaļas valdes locekļu skaits ir 3 vai 5, kuru starpā jābūt priekšsēdim un sekretāram.

Nodaļas sēdes ir pilntiesīgas, ja tanīs piedalās 3 valdes locekļi.

Apvienību var likvidēt uz Apvienības pilnas sapulces-kongresa lēmuma pamata, ar 4/5 visu klātesošo delegātu balsu vairumu.

Apvienības likvidāciju izdara valde, ja uz pilnas sapulces-kongresa lēmuma tas nav izdots citām personām. Likvidatoru skaits nedrīkst būt mazāks par trim personām. Lēmums par Apvienības likvidēšanu paziņojams attiecīgai tiesai, pēc tam publicējams Valdības Rīkojumu Vēstnesī.

Uz likvidatoriem attiecas vispārīgie noteikumi, kādi pastāv attiecībā uz Centrālās valdes locekļiem, un tie ir atbildīgi par Apvienībai nodarītiem zaudējumiem, kā arī padoti Centrālās revīzijas komisijas kontrolei.

Likvidatori saskaņā ar pilnas sapulces-kongresa lēmumu pārdod Apvienības mantu, apmierina parādu prasījumus un slēdz līgumus ar trešām personām un iestādēm. Pēc likvidācijas nobeigšanas likvidatori sastāda pārskatu par savu darbību, kuru iesniedz pilnai sapulcei-kongresam caurskatīšanai un apstiprināšanai. Par likvidācijas nobeigšanu likvidatori ziņo tiesai atzīmēšanai Apvienības reģistrī un publicēšanai “Valdības Rīkojumu Vēstnesī”. Apvienības grāmatas rēķini un citi dokumenti nododami tiesai, bet manta un nekustami īpašumi radnieciskai nacionāli demokrātiskai valstiskai organizācijai.

1) Rīgas novada pārstāvji (paraksti)
2) Daugavpils novada pārstāvji (paraksti)
3) Līvānu novada pārstāvji (paraksti)
4) Ludzas novada pārstāvis (paraksts)
5) Vārkavas novada pārstāvji (paraksti)
6) Dagdas novada pārstāvis (paraksts)
7) Jēkabpils novada pārstāvis (paraksts)
8) Siguldas novada pārstāvis (paraksts)
9) Kalupes novada pārstāvji (paraksti)
10) Jelgavas novada pārstāvis (paraksts)
11) Liepājas novada pārstāvis (paraksts)
12) Lubānas novada pārstāvis (paraksts)
13) Rēzeknes novada pārstāvis (paraksts)
14) Madonas novada pārstāvis (paraksts)
15) Tukuma novada pārstāvis (paraksts)
16) Ilūkstes novada pārstāvis (paraksts)
17) Valmieras novada pārstāvis (paraksts)
18) Līksnas novada pārstāvis (paraksts)
19) Preiļu novada pārstāvis (paraksts)
20) Rubeņu novada pārstāvis (paraksts)

1945. g. jūlijā

Noraksts pareizs:
Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības statūtu
parakstītāju prezidija ģenerālsekretārs
Zeltiņš

Avots: Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. Rīga: Preses nams, 1999. 656 lpp.>Nr.34, 160.-171.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 1986.f., 1.apr., 7016.l. (A. Juhņēviča krimināllieta), 3.sēj., 29.-33., 53.-54.lpp. LTS(p)A Prezidija ģenerālsekretāra P. J. Zelčāna (Zeltiņa) apstiprināti noraksti. Mašīnraksts. Statūtus parakstījuši 20 Latvijas novadu (apriņķu un pagastu) pārstāvji, paraksti nav salasāmi. Dokumentā Zeltiņa paraksts un LTS(p)A apaļā zīmoga nospiedums.

[1] Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienību (citur arī Latvijas Tēvijas sargu) no izkliedētām partizānu grupā izveidoja Romas katoļu Vanagu baznīcas prāvests Antons Juhņevičs (“Vientulis”). Apvienības ietvaros tika veidotas slēgtas vienības atbilstoši Latvijas armijas un Aizsargu organizācijas principiem (Skatīt arī 1945. gada jūlijā izdoto instrukciju). Tās statūtus izstrādāja Jānis Zelčāns (“Zeltiņš”). Statūti pieņemti 1945. gada jūlijā Krievu purvā notikušajā novadu pārstāvju sapulcē. Sākotnējā statūtu redakcijā bija 71 paragrāfs, taču to apspriešanas laikā statūtu teksts īsināts. [Skatīt - Strods, H. Latvijas nacionālo partizānu karš 1944-1956. Rīga: Preses nams, 1996. 576 lpp.>186.-189.lpp.]