Melīns (Mellin) Ludvigs Augusts (1754. 23.I Toalā, Igaunijā - 1835. 12.III Rīgā) - baltvācu grāfs, kartografs un polītiķis, latviešu un igauņu interešu aizstāvis dzimtbūšanas atcelšanas laikmetā. No 1763 - 73 izglītojies Šveicē, Franc. un Italijā (Boloņā), 1774 - 83 virsn. Kriev. armijā, 1774 pedalījies kaŗā ar turkiem, no 1777 Kriev. ģen. stāba topografijas daļas vad., 1783 - 86 Rīgas apr. pr., 1786 - 95 apr. tiesnesis, 1797 - 1818 landrāts, 1804 - 1807 draudzes tiesnesis, 1796 - 1831 arī Vidz. virskonsistorijas direktors un prezidents. Kriev. troņmantnieka, vēlāk ķeizara Pāvila ierosinājumā M. 1783 sāka strādāt pie Vidz. un Ig. topografijas pētījumiem un 1794 - 98 izd. rūpīgi izstrādātas ģeogr. kartes - Atlas von Livland und Ehstland. M. publ. arī daudz rakstu lauksaimn., kult. technikas u. c. jautājumos, arī latv. val., piem. Gustava Bergmaņa izdotā Labbu siņņu un padohmu grahmatā (1791). M. cīnījās pret muižnieku patvarībām, 1803 noorg. aizdevumu F latv. zemniekiem un izd. Likkumi teem Bihriņas un Eikascha-Walsts ļaudim eezelti, kà to tai walsts magazinè un lahdè sagahdatu labbibu un naudas krahjumu buhs glabbaht, isdot un atkal sadsiht un wairoht. Kriev. ķeizars Aleksandrs I iecēla M. 1814 par Vidz. zemnieku lietu kom. Rīgas nodaļas locekli. M. atklāja, ka 1811 vaku grāmatu reglamentā kāds viltojis oficiālo tekstu, pierakstīdams neesošu 3. par. papildinājumu, ka visi naudas maksājumi sab. vajadzībām uzliekami vienīgi zemniekiem, un 1823 panāca viltojuma likvidēšanu. Viņš 1824 publ. grām. Noch Einiges über die Bauern angelegenheiten in Livland, kur atklāja muižnieku nehumāno rīcību un 1819 Vidz. zemnieku likumu ļaunās puses. Kriev. valdība grāmatu konfiscēja. Savos atstātajos neiespiestajos rakstos (Meine Selbstbiographie u. c.) viņš cildināja latv. un ig. attīstības spējas.
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 3.sējums, 72.-73.lpp.
Ievietots: 27.12.2001.