[Ne vēlāk par 1940.gada 20.jūniju]
_________________________________________________________________

Izmeklēšanas komisija, apskatot notikuma vietu un izjautājot apkārtējos iedzīvotājus, noskaidroja sekojošo: Naktī uz š.g. 15.jūniju izdarīts uzbrukums III Abrenes bataljona 2. un 3.sardzēm. 2.sardzē Masļenkos izcēlusies apšaudīšanās starp uzbrucējiem un sardzes robežsargiem; mestas arī rokas granātas. Cīņā nogalinātas 4 personas: sargi Macītis, Cimuška, Beizaks un sardzes priekšnieka Puriņa sieva Hermīne, bet ievainotas 2 personas: sardzes pr-ka Puriņa dēls Voldis Puriņš un sarga Krieviņa sieva Lidija Krieviņš. Voldis Puriņš vēlāk Rēzeknes Sarkanā Krusta slimnīcā miris. 2.sardzes ēka un kāda blakus ēka nodedzinātas. Telefona vadi no 2.sardzes uz aizmuguri pārgriezti. 2.sardzes apkārtnē atrastas Latvijas armijas lietošanā neesošas vairākas patronu aptveres izšautu patronu čaulītes, 7 rokas granātas, gāzes maska ar krievu uzrakstiem. Robežupes līkumā redzamas vairāku gājēju pēdas, kas norāda, ka robežupe pārieta abos virzienos. Uzbrucēji aizveduši sev līdzi robežsargus, kas atradušies 2.sardzē un citus robežsargus, kas steigušies palīgā, kā arī privātpersonas - robežsargu ģimenes locekļus un apkārtējo māju iedzīvotājus.

Ievainotā Lidija Krieviņš paskaidroja, ka naktī uz 15.jūniju ap plkst. 3 viņas dzīvoklī iemesta rokas granāta, kas sprāgstot viņu smagi ievainojusi, un pēc tam uzlauztas dzīvokļa durvis, istabā ienākuši 3 sarkanarmieši ar šautenēm rokās un aizveduši sev līdz viņas vīru - robežsargu un 12 gadus veco dēlu Arturu.

Sašautais Valdis Puriņš tūliņ pēc notikuma paskaidroja, ka viņš gulējis sardzes ēkā, uzmodies no šāvieniem, redzējis māju degam un kopā ar māti meties bēgt; pie malkas grēdas viņš uzdūries kādam sarkanarmietim, kas viņu sašāvis; pie 2.sardzes redzējis kādus 20-25 sarkanarmiešus, kas aizgājuši uz robežupes līkuma pusi, aizvedot sev līdzi vairākas personas /Abrenes apr. policijas I iec. krimināluzrauga Reinvalda, feldšera Ostrovska un 1.rotas komandiera kapteiņa Erika Paegles liecības/.

Pavisam no 2.sardzes un tās apkārtnes bija aizvesti 5 robežsargi un 11 privātpersonas /kapteiņa Paegles liecība/.

Tanī pašā naktī ir izdarīts uzbrukums arī 3.sardzei Šmaiļos. No sardzes bija nozudušas 4 šautenes, viens logs bija izcelts un telefona aparātam bija norauta klausule, un arī telefona vadi netālu no sardzes norauti.

Sarga Ozolnieka sieva Anna Ozolnieks paskaidroja, ka 15.jūnijā ap plkst.3.30 viņa uzmodināta no klauvējieniem pie loga; pie sardzes bijuši ap 20 Padomju Savienības robežsargi, kas bijuši aplenkuši vairākus Latvijas robežsargus un vietējos iedzīvotājus, kurus tie aizveduši sev līdzi. Arī viņas dzīvoklī ienācis kāds krievu robežsargs ar šauteni un prasījis pēc ieročiem un viņas vīra, bet tas nebijis mājā.

Nikolajs Semjonovs paskaidroja, ka redzējis 3 sarkanarmiešus aizvedam viņa tēvu uz 3.sardzes ēku, kur bijuši daudzi sarkanarmieši un arī Latvijas robežsargi. Visus pie 3.sardzes sapulcinātos sarkanarmieši aizveduši sev līdzi.

Noskaidrojās, ka no 3.sardzes un tās apkārtnes aizvesti 5 robežsargi un 16 privātpersonas.

Pavisam kopā no 2. un 3.sardzes un to apkārtnes aizvesti 10 robežsargi un 27 privātpersonas.

Komisijas priekšsēdētājs: Ģen. Bolšteins

Locekļi: [2 nesalasāmi paraksti]

Avots: Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.163, 378.-379.lpp.

Publicēts arī: Treijs, R. Par Latvijas okupāciju 1940.gadā. Latvijas Vēstnesis. 2000., 16.jūnijā.

Dokumenta atrašanās vieta: 2574.f., 2.apr., 7082.l., 29.lp. Mašīnraksts. Oriģināls.

Ievietots: 08.05.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV