Raksts “Jānovērš noziedzīgas parādības skolās” laikrakstā Padomju Latvija.
_____________________________________________________________

Rīgas pilsētas 2. vidusskolā vakar sanāca vidusskolu, technikumu un arodskolu direktori un inspektori, pamatskolu pārziņi un viņu palīgi, politiskās audzināšanas skolotāji, Komūnistiskās Jaunatnes Savienības pārstāvji skolās un vecākie pionieŗu vadītāji, lai uzklausītu Izglītības tautas Komisāra b. J. Lāča norādījumus audzināšanas jautājumos. Sanāksmē piedalījās arī Izglītības Tautas Komisāra vietnieks b. J. Jansons, skolu pārvaldes priekšnieks b. J. Lieknis un pamatskolu un vidusskolu daļas vadītājs b. V. Rode. Rīgas izglītības pārvaldes pr-ks O. Grīnbergs, ievadot sanāksmi, audzinātājiem norādīja, ka sapulce sanākusi, lai apspriestu padomju iekārtai naidīgās parādības skolās. Izglītības Tautas Komisārs b. J. Lācis runāja par audzināšanas jautājumiem. Skolu priekšnieki ziņoja par novērojumiem dažās skolās. Komūnistiskās jaunatnes pārstāvis E. Berklavs ziņoja, ka vēl arī no citām skolām ienāk paziņojumi par nosodāmām parādībām un skolotāju pasīvu izturēšanos pret tām. Latvijas Komūnistiskās (boļševiku) Partijas Centrālkomitejas skolu daļas vadītājs b. Fr. Dombrovskis konstatēja, ka skolotāji vēl nav savu uzdevumu augstumos, kāds vajadzīgs Padomju skolā.[1] Runātājs sevišķi uzsvēra marksistisko šķiras pieeju visos audzināšanas jautājumos. Strādnieku un zemnieku milicijas polītiskās daļas priekšnieks leitnants Pegovs sniedza noziedzīgo skolnieku interesantu raksturojumu. Sapulci slēdzot, Rīgas izglītības pārvaldes pr-ks O. Grīnbergs teica:

“Šodienas apspriedē mēs atklāti un noteikti esam konstatējuši, ka Rīgas skolās savus taustekļus izpleš mirstošā plūtokratiskā kliķe, lai izsauktu skolu jaunatnē pretpadomju noskaņojumu un noziedzīgu rīcību pret darba tautas valsti un brīvību. Savā izmisumā un apjukumā kapitālistu šķira rauj savā kapā līdzi daļu neapzinīgās jaunatnes, atņemot šai jaunatnei iespēju izaugt par varenās Padomju zemes laimīgiem un darbīgiem pilsoņiem.

Padomju skolu vadītāji un skolotāji ir Padomju varas funkcionāri, kuŗiem kopā ar citiem valsts organiem, kopā ar komjaunatni un apzinīgiem skolniekiem jāpanāk, lai noziedzīgo provokātoru taustekļi no visām skolām tiktu izolēti un izoperēti. Mums ir vēl liela darba jaunatnes rezerve, kas grib mācīties, bet kas skolās neiekļuva telpu trūkuma dēļ. Mēs palūgsim reakcijas simbolu pielūdzējus, kuŗu smadzenes pilnas ar visādām Padomju iekārtai naidīgām un dumjām fantāzijām, lai viņi atbrīvo skolu solus darba jaunatnei, kas alkst pēc izglītības un kas gaida, lai atbrīvotos vietas. No skolu vadības un skolotāju darba vajadzēs pazust tiem, kas pēc atkārtotiem norādījumiem nespēj izprast Padomju skolas uzdevumus. Partijas un Padomju valdības prasības, ko dzirdējām arī šovakar no biedra Pegova, ir, lai skola gatavotu komūnistiskus kadrus, kādi vajadzīgi Padomju varenās valsts darbam un drošībai. Padomju darba varenums, plašums un cilvēcīgums dod daudz vielas, lai katrs apzinīgs skolotājs iedegtu ideālismu skolu jaunatnē, lai jaunatni aizrautu Padomju patriotismā uz viņas nākotnes laimi un lieliem uzdevumiem, lai parādītu reakcionāro kūdītāju zemiskumu un gara trulumu.

Skolotājs, kas to negrib vai nespēj, nav piemērots Padomju skolai; šai skolā nevar strādāt sauss ierēdnis, bet vienīgi patiess jaunatnes audzinātājs strādnieku šķiras pasaules uzskatā. Mazai grupiņai Rīgas skolnieku, kas sevī izvēlējusies pielūgt buržuāziskās iekārtas kapu, mēs neļausim saindēt 50.000 lielo Rīgas skolnieku saimi. To lai dzird arī šo skolnieku vecāki! Skolu vadītājiem kopdarbībā ar komjaunatnes darbiniekiem es vēlu labas sekmes un drošu roku izvēdināt no visām skolām Padomju Latvijas skolu goda apgānītājus un noziedzību perinātājus, atbalstītājus un tolerētājus. Mums ir daudz skolu, kas ar lielu sajūsmu un sekmēm stājušās Padomju skolas darbā, ieslēgušās sociālistiskā sacensībā, kas gatavojas Oktobŗa revolūcijas svētkiem, kas nodibina šefību pār savu skolu, lai būtu ciešā kontaktā ar strādnieku šķiru. Tur aug jaunatne, kam pieder lielā cilvēces nākotne! Lai dzīvo mūsu sarkanais cīņas karogs, lai dzīvo mūsu mīļā, brīvā Padomju Latvija, lai dzīvo mūsu varenā dzimtene Padomju Savienība un mūsu vadonis biedrs Staļins!”

Pēc internacionāles nodziedāšanas sapulci slēdza.
_________________________________________________________________

Publicēts: Padomju Latvija. 1940., 17. oktobrī.

[1] Šeit un turpmāk izcēlumi oriģinālā.

Par padomju varai nevēlamo skolotāju atlaišanām skatīt - Noras Valteres atmiņas par notikumiem pirmās padomju okupācijas periodā 1940./41. gadā.

Ievietots: 14.11.2003., materiāls sagatavots ar e-universitātes atbalstu.

HISTORIA.LV