Rīgas 7. vidusskolas (pirms tam Natālijas Draudziņas ģimnāzijas) skolotājas Noras Valteres (dz. Dzelzkalne) paskaidrojums Latvijas Komunistiskās partijas Aģitācijas un propagandas nodaļas skolu daļai par incidentu klasē, kas saistīts ar Latvijas nacionālā karoga demonstrēšanu stundas laikā.
_______________________________________________________________

(III eks. Izglītības Pārvaldes
Priekšniekam.

Bij. skolotājas N. Dz.,
kas dzīvo Rīgā, Jēkabpils
ielā 1-10,
lūgums.)

(II eks. Izglītības Tautas Komisāra
vietniekam b. J. Jansonam)

L.K.(b.)P. R.K.
Aģitācijas-propagandas nodaļas
skolu daļai

Bij skolotājas Noras Dzelzkalnes
paskaidrojums viņas atlaišanas
lietā

1940. gada 11. oktobrī man saskaņā ar G. p. Rīgas vidusskolas inspektrises ziņojumu un G. p. Rīgas Izglītības pārvaldes pieprasījumu vajadzēja iesniegt atlūgšanās rakstu, lai mani atbrīvo no skolotājas pienākumiem 7. vidusskolā. Mans atlaišanas iemesls pēc 7. vidusskolas inspektrises ziņojuma šāds: manā stundā VI^b klasē esot visu stundu pie pēdējiem soliem gulējis paliels bij. Latvijas valsts karogs, kam otrā pusē esot bijis uzrakstīts arī kāds lozungs. Skolotāja visu stundu neesot uz šādu lietu reaģējusi, un esot ļoti nopietns jautājums, vai karogs tiešām nebūtu redzēts, ātrāk jādomājot, ka skolotāja tīšām neesot likusies šo faktu manām un atļāvusi karogam visu stundu atrasties klasē zemē.

Šis ziņojums nesaietas ar patiesību, tādēļ lūdzu uzklausīt arī manu paskaidrojumu par šo notikumu. Manā latviešu gramatikas stundā otrās mācību nedēļas pirmajā pusē (neatceros, vai 30. sept., 1. vai 2. oktobrī, ne vēlāk) apmēram ap stundas vidu, pastaigājoties pa klasi, ieraudzīju vienas solu rindas pašā pēdējā solā - ne zemē, bet solā - tai vietā, kur liek spalvas kātus un zīmuļus, pieslietu nelielu (apmēram 3-4 cm x 6-7 cm) bij. Latvijas valsts karodziņu, kā man šķiet, izgrieztu no kāda žurnāla. Nekāds lozungs gan šī karodziņa otrā pusē nevar būt bijis, vismaz es tādu redzējusi neesmu. - Tikko karodziņu ieraudzīju, stundu nepārtraucot, ātrumā apsvēru kā reaģēt. Nekavējoties izšķīros lietu likvidēt iespējami neuzkrītoši, lai klase nemaz šāda gadījuma nemanītu, lai bērnu vērību un interesi nemaz par šādām lietām nemodinātu. Tūlīt tiem divi skolēniem, kam karodziņš bija nolikts uz sola, klusu, bet stingri un noteikti liku karodziņu noņemt ar piezīmi, lai tādas lietas neatkārtotos. Karodziņu skolēni tūlīt arī noņēma. Nekādā gadījumā karodziņš tur nebija visu stundu, - kā jau minēju lietu nokārtoju, kā atradu par pareizāko, un turpmāk skolēnus sevišķi uzmanīju. Vispār šo mazo starpgadījumu varēja ievērot varbūt vēl tikai otras solu rindas paši pēdējie soli, bet visiem pārējiem bērniem par starpgadījumu nebija ne jausmas, un tie netraucēti strādāja līdz stundas beigām.

Starpbrīdī vēl īpaši atsaucu pie sevis abus vainīgos skolēnus, noskaidroju, kuŗam karodziņš piederējis, kā arī aizrādīju uz notikušajām pārmaiņām valstī un vēl atkārtoti atgādināju, ka viņi nedrīkst lietot šādus Padomju Latvijai naidīgus simbolus. Pēc šī gadījuma manās stundās vairs nav nekas līdzīgs gadījies. -

ņemot vērā sacīto, lūdzu novērst pārpratumu un neatņemt man darba tiesības un iespējas Padomju Latvijas skolās. Bez darba nevaru dzīvot ne materiali ne garīgi.

Piecu gadu vecai man tēvs miris. Viņš bija skolotājs. Arī māte man bijusi pamatskolu skolotāja; no 1938. gada viņai bija jāiet pensijā štata samazināšanas dēļ. Esmu beigusi baltu filoloģijas nodaļu bij. Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Līdzekļus studijām piepelnīju ar privātstundām. No 1938. gada 1. aug. līdz 1940. gada 15. sept. strādāju bij. N. Draudziņas ģimnazijā, pēc tam G. p. Rīgas 7. vidusskolā. Esmu cenzēta par pilntiesīgu vidus un arodskolu skolotāju ar augstskolas izglītību un tiesībām mācīt baltu filoloģijas priekšmetus. - Darbu ļoti mīlu un atzīstu, ka tikai godīgā darbā izpaužas cilvēka patiesā vērtība un ka taisni godīgs un apzinīgs darbs jāliek jaunās dzīves pamatā.

Adr. Rīgā, Jēkabpils ielā 1-10.

1940. gada 24. oktobrī.
_____________________________________________________________

Atzīmes dokumentā:

Avots: Okupācijas muzeja fonds, A. Valtera mape, inv. Nr. 1392, palīgfonds, 1.-3.lp. Gaismas kopija, rokraksts ar labojumiem.

Par paskaidrojumā aprakstītajiem notikumiem skatīt arī - Noras Valteres atmiņas par notikumiem pirmās padomju okupācijas periodā 1940./41. gadā.

Ievietots: 14.11.2003., materiāls sagatavots ar e-universitātes atbalstu.

HISTORIA.LV