[1980. gada 5. februārī]
_____________________________________________________________

1978. gada IV ceturksnī un 1979. gadā Galvenā pārvalde pēc Latvijas KP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas vadības norādījuma dažādos preses izdevumos izdarīja 36 iebildumus idejiski politisku motīvu dēļ.

Raksturīgi, ka tie no gada gadā pamatā attiecas uz vienām un tām pašām izdevniecībām un redakcijām: izdevniecībām “Zinātne” un “Liesma” - pa 6 piezīmēm, žurnāla “Karogs” un laikraksta “Literatūra un Māksla” redakcijām - pa 3 piezīmēm, Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas izdevumiem - 4.

Satura ziņā iebildumi galvenokārt bija materiālos, kur tika sniegts pagātnes mantojuma novērtējums literatūrā, zinātnē. Virknē materiālu ar baudu aprakstītas aizrobežu vai buržuāziskās Latvijas dzīves norišu un sadzīves detaļas, turklāt bez skaidra šķiriskā novērtējuma un autora pozīcijas. Nereti minēts pārlieku daudz citātu un dažādu buržuāzisko, emigrācijas darbinieku izteikumu, grāmatu nosaukumu un izvilkumu no tām, dažādu “teoriju” u.tml.

Bijuši arī gadījumi, kad materiālos netieši tika nomelnota mūsu dzīve un iedibinātā kārtība.

Kas attiecas uz izdevniecības “Zinātne” materiāliem, tad vairākus gadus atkārtojas viena un tā pati situācija, kas reizumis draud pārtapt konfliktā. Galvenā pārvalde izdevniecības vadībai daudzkārt atgādināja par to, ka atbilstoši PSKP CK lēmumam izdevniecība pati risina jautājumu un atbild par publicējamo materiālu idejiski politisko saturu, pašai tie ir rūpīgi jāizpēta, jāizsver, jāsaskaņo vai jāizņem visas defektīvās vietas līdz tam, kad materiāls nodots salikšanai. Vēl jo svarīgāk tas ir tādēļ, ka izdevniecība “Zinātne”, kā zināms, gatavo izdošanai nopietnus fundamentālus pētījumus dažādās zinātnes nozarēs, ko ilgus gadus izmantos kā etalonu.

Tomēr praksē vēl aizvien no izdevniecības kontrolei nereti pienāk negatavs, līdz galam nerediģēts materiāls, kas satur politiskus defektus. Bet, kad Galvenā pārvalde sāk nodarboties ar jautājumu noskaidrošanu pēc būtības, t.i., noteiktajā kārtībā ziņo Latvijas KP CK propagandas un aģitācijas nodaļas vadībai, izdevniecības vadība parāda nervozitāti, līdz pat pilnīgi nepamatotiem pārmetumiem Galvenajai pārvaldei materiāla aizkavēšanā.

Daļēji tas attiecas arī uz žurnālu “Karogs”, “Zvaigzne” un laikraksta “Literatūra un Māksla” vadību.

Visnopietnākās iebildes bija šādos darbos:

a) izdevniecība “Zinātne” -

Akadēmiķa valodnieka J. Endzelīna darbu izlases III sējumā līdzās rakstiem valodniecībā bija ievietoti arī raksti par strīdīgo robežjautājumu noregulēšanu starp buržuāzisko Latviju un Lietuvu, traktāts par buržuāziskās Latvijas parlamenta nosaukumu (kas risinās jautājumus un izstrādās visiem saistošus likumus atšķirībā no tautas padomēm, kuras var tikai dot padomus, kuru izpildīšana nav obligāta), par jēdziena “žīds” pareizu lietošanu, polemiskas piezīmes par J. Endzelīna strīdu ar galma vēsturnieku - tagad reakcionāro emigrantu A. Švābi utt.

Konferences “Termiskā analīze” referātu tēzēs (I sēj.) apgalvots, ka termiskās analīzes aparātu komplekts mūsu zemē izstrādāts pirms 20 gadiem, bet tas atpaliek salīdzinājumā ar vadošo ārzemju firmu analogiem aparātiem. Turklāt aparāti bijuši izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā, nebijuši pieejami plašākam pētnieku lokam, bet 1979. gadā to ražošana vispār pārtraukta.

Izdevumā “Zvaigžņotā Debess” (1979./1980. g. ziema) rakstā “Alberts Einšteins Latvijā” par it kā notikušo zinātnieka braucienu uz Rīgu plaši aprakstīti brauciena sagatavošanas darbi, Rīgas ebreju politehniskās biedrības un atsevišķu tās biedru aktivitāte un nopelni tā sarīkošanā. Dokumentālu apstiprinājumu šim braucienam nav. Ja tas arī bija noticis, kā apgalvots rakstā, zinātnieks atbraucis inkognito.

Žurnāla “Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis” 1979. gada 5. numurā[1] (vispārīgā sērija) rakstā “Dzīves īstenība apgāž viltojumus” plaši citēti un uzskaitīti dažādu emigrantu organizāciju nosaukumi, to izdevumi, minētas dažādas emigrantu organizāciju “teorijas”, bez atbilstošiem komentāriem un raksta autoru pozīcijas pieminēti reakcionārās emigrācijas barveži.

I. Kiršentāles monogrāfijā “Latviešu romāns”, kurā tika parādīta šī žanra tapšana un attīstība latviešu literatūrā, līdztekus citiem darbiem bija analizēts vairāk nekā 20 darbu, kas izņemti no brīvās pieejas fondiem, tomēr pietrūcis jebkāds to objektīvs novērtējums, autores partijiskā pozīcija par šiem darbiem un to autoriem.

b) izdevniecība “Liesma” -

Trijos publicēšanai sagatavotajos darbos bez jebkādiem komentāriem pieminēti sevi atklāti sakompromitējušu darboņu (Gerols, Blūms, Frumins) uzvārdi.

Z. Skujiņa grāmatā “Zibens locīšana” publicētas atmiņas par republikas rakstniekiem. Šeit bija arī ievietota autora vēstule Tautas dzejniekam J. Sudrabkalnam, kurā viņš lūdz Sudrabkalnu likt lietā savu autoritāti, lai reabilitētu dzejnieci Aspaziju, kura, pēc autora domām, pašlaik ir nepietiekami atzīta.

Runājot par rakstnieku Ē. Vilku, aprakstīta viņa vienkāršība un lielā autoritāte jaunatnes vidū. Kā apstiprinājums tam minēts piemērs par to, ka autors uz tikšanos ar jaunatni ieradies smagi piedzēries, turklāt nogāzies no krēsla, bet, vienalga, visi uz viņu raudzījušies ar dziļu cieņu.

Atmiņās par Tautas rakstnieku V. Lāci daudz tika stāstīts par to, ka rakstnieks buržuāziskās Latvijas laikā bijis ielūgts preses ballēs “preses karaļa” A. Benjamiņa pilī, bet filmas “Zvejnieka dēls” pirmizrādē sēdēja blakus vienā ložā ar prezidentu Ulmani. Nedaudz tālāk runāts par to, ka neilgi pirms Valsts prēmijas piešķiršanas V. Lācim viņu publiski apvainojuši antipartijiskā pieejā tēvu un dēlu problēmas atspoguļošanā romānā “Uz jauno krastu” utt.

T. Treiča dzejoļu krājumā “Rūpes” nepareizi apgalvots, ka memoriālie Brāļu kapi Rīgā esot tikai piemineklis Pirmā pasaules kara kauju laukos kritušajiem latviešu strēlniekiem, lai gan ir vispārzināms, ka tos plaši izmantoja arī buržuāziskās Latvijas valdītāji gan apbedījumu veikšanai, gan savu pretpadomju mērķu propagandai.

c) Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas izdevumi -

Starpaugstskolu krājumā “Buržuāziskās propagandas koncepcijas un metodes” A. Kupcova rakstā “Trocka pozīcijas antiļeņiniskā būtība 1917. gadā” Trockis bija plaši citēts, pieminēti viņa no brīvās pieejas fondiem izņemtie darbi bez pietiekamiem komentāriem un pretargumentiem.

Citā starpaugstskolu krājumā “Nacionālās un literārās attiecības” bija reakcionāra buržuāziska rakstnieka citāts, kurā viņš, no vienas puses, atzīst, ka latvieši mīl un augstu vērtē krievu literatūru, bet, no otras, - apsaukā padomju rakstniekus par “aprobežotiem padomju kroņa skribentiem”.

Augstākās [un vidējās speciālās] izglītības ministrijas materiālā, kas bija paredzēts izvešanai uz ārzemēm, izņemta atsauce uz grāmatu “Oktobra revolūcija un proletariāta diktatūra” (M[askava], 1919), kas atrodas no brīvās pieejas fonda izņemamo grāmatu sarakstā.

Starpaugstskolu semināra “Darba ar tautsaimniecības vadošiem kadriem sistēmas pilnveidošanas aktuālās problēmas” materiālos pārstrādāšanai atdots raksts par darba aizsardzības jautājumiem. Tajā teikts, ka atbilstoši PSRS Valsts plāna, VACP un Valsts darba komitejas izstrādnēm, lai trokšņa un vibrācijas līmeni samazinātu līdz normai, republikas Vieglās rūpniecības ministrijas uzņēmumiem būtu vajadzīgas 2 piecgades, bet, lai pilnībā likvidētu veselībai kaitīgos apstākļus, - 20 piecgades...

d) žurnāls “Karogs” -

Pārstrādāšanai bija atdotas E. Klienes atmiņas “Atmiņu dzirkstis”, kur sīki aprakstīti autores piedzīvojumi buržuāziskās Latvijas laikā, pieminētas dažādas viņas sarakstes detaļas, gatavošanās un tikšanās ar norvēģu rakstnieku K. Hamsunu, viņas brauciens uz Čehoslovākiju uz tikšanos ar buržuāziskās Čehoslovākijas prezidentu E. Benešu, jūsmīgi aprakstīti nacionālistiskās jaunatnes organizācijas “Sokol” svētki utt.

Žurnāla redakcija bija sagatavojusi publikācijai J. Lapsas romānu “Rūgtums” par zvejnieku dzīvi, kurā bija epizodes, kā padomju zvejnieki veic zveju aizliegtos Pasaules okeāna kvadrātos, veikli apejot starptautisko kontroli, jo citādi plānu neizpildīt.

K. Skalbes simtgadei redakcija sagatavoja I. Bērsona rakstu, kurā minēti ļoti daudzi reakcionārās rakstnieces un buržuāziskās Latvijas filozofes, vēlāk zvērinātas pretpadomju emigrantes Z. Mauriņas dzīves fakti un citāti.

e) laikraksts “Literatūra un Māksla” -

25.05.1979. g. 21. numurā bija izņemts no salikuma P. Putniņa raksts “Par latviešu kino 1978. gadā”, kurā no neveselīgām pozīcijām analizēts Rīgas kinostudijas darbs. Rīgas kinostudijas un republikas Valsts kinematogrāfijas komitejas vadība tika apsūdzēta par to, ka tās necīnoties, lai repertuārā tiktu iekļautas latviešu filmas, bet iztopot PSRS Valsts kinematogrāfijas komitejas prasībām, “lielā ekrāna” publikas gaumei un finansu interesēm, tā kaitējot Latvijas nacionālajai kinematogrāfijai. Būt vai nebūt tai vai citai filmai, pēc autora domām, ļoti lielā mērā esot atkarīgs no to pārstāvju individuālajām spējām, kuri Maskavā var “izsist” filmas iekļaušanu ražošanas plānā utt.

1978. gada oktobrī redakcijai pārstrādāšanai tika atdots V. Avotiņa raksts “Vairāk par visu - darbdienas”, kas bija veltīts VĻKJS 60. gadadienai. Rakstā vispārinātā veidā komjaunatnei tika izvirzītas apsūdzības atrautībā no dzīves, pasivitātē, savtīgumā, labākā gadījumā partijas darba metožu kopēšanā. Runāts tika arī par vecākās paaudzes, kura nodarbojas ar žūpošanu, pielīšanu, negatīvo ietekmi uz jaunatni. Dažs labs savus trūkumus piesedz ar to, ka ir karojis, atjaunojis kara sagrauto tautsaimniecību, pārdzīvojot turklāt milzīgas grūtības utt.

Pēc Propagandas un aģitācijas nodaļas vadības norādījuma raksts sākotnēji tika atdots redakcijai un tās uzmanība vērsta uz tāda toņa nepieļaujamību, jo īpaši komjaunatnes jubilejas dienās. Tomēr redakcija maz ko mainīja un rakstu publicēja vienā no nākamajiem laikraksta numuriem.

K. Skalbes simtgadei redakcija sagatavoja J. Kursītes rakstu “Ieskats K. Skalbes dzejā”, kur plaši citēti no brīvās pieejas fondiem izņemtie dzejnieka dzejoļu krājumi “Zāles dvaša”, “Klusuma meldijas”, “Pēclaikā”. Raksta autore nedeva tiem skaidru šķirisko novērtējumu.

Žurnāla “Veselība” 1979. gada 6. numurā bija izņemts no salikuma raksts “Dzimstības pieauguma interesēs”, kur aprakstīti dažādi atvieglojumi un priekšrocības mātēm VDR, ČSR, UTR, kādu pagaidām nav PSRS, un ar to netieši izskaidrota zemā dzimstība.

Žurnālā “Draugs”, sākot ar 1979. gada 6. numuru, bija paredzēts vairākos turpinājumos publicēt materiālu “Ne tikai dzērvēm vajadzīgs purvs”, kurā kategoriskā formā tika apšaubīta pārpurvojušos zemju nosusināšana vispār. Minēts piemērs, ka pēc nosusināšanas darbiem Lubāna ezerā un tā apkaimē un pēc tuvējo upīšu iztīrīšanas tikušas iznīcinātas zivju nārsta vietas, divos kaimiņu rajonos sākusies augsnes erozija utt.

Žurnāla “Daugava” 1979. gada 8. numurā bija paredzēts publicēt Leksa Manuša rakstu “Latvijas čigānu dziesmas” un dažas viņu dziesmas. Materiālā tika apdziedāta čigānu sadzīves savdabība, darbam veltītu dziesmu trūkums, zirgu zagšana, čigānu noslāņošanās bagātajos un nabadzīgajos. Dziesmā “No cara ziņa pienākusi” pausts žēlums par čigānu, kurš iesaukts armijā. Šeit nebija nekā par Latvijas čigānu dzīvi, ne arī par čigānu dzīvi Padomju zemē vispār.

1979. gada septembrī Grāmatu draugu biedrība bija sagatavojusi iespiešanai mākslinieka J. Plēpja grāmatzīmju prospektu. Labākajiem mākslinieka darbiem bija pieskaitītas grāmatzīmes, kas bija izgatavotas buržuāziskās Latvijas reakcionārā darbinieka K. Goppera 4 ģimenes locekļiem, māksliniekam, tagad reakcionārajam emigrantam N. Strunkem, buržuāziskās Latvijas preses magnātam A. Benjamiņam, buržuāziskās Latvijas galma ģenerālim V. Tepferam u.c.

Žurnāls “Zvaigzne” publicēšanai sagatavoja J. Žīgura atmiņu dienasgrāmatas par Tautas dzejnieci M. Ķempi “Sadegušais portrets”. Tas tāpat bija pilnīgi nerediģēts materiāls, kas galu galā met ēnu uz dzejnieci, kuru autors mums priekšstata kā nedaudz vieglprātīgu, seksuālā ziņā nelīdzsvarotu sievieti. Bez tam dienasgrāmatās plaši aprakstītas buržuāziskās Latvijas dzīves un sadzīves detaļas.

Šajās dienās kontroles laikā mēs atklājām Ļeņina komjaunatnes vārdā nosauktā Jaunatnes teātra 12 programmiņas V Šekspīra komēdijas “Liela brēka, maza vilna” izrādei. Saskaņā ar “Neslepeno izdevumu iespiešanas vispārīgo noteikumu” 2. paragrāfu teātru programmas no Galvenās pārvaldes orgānu iepriekšējās kontroles ir atbrīvotas.

Programmas lapiņu otrajā pusē bija iespiesti gada dažādos mēnešos dzimušo horoskopi (programmas lapiņas pievienojam). Tas ir tumsonīgs veidojums kā saturiskā, tā literārās apstrādes ziņā. Atliek vienīgi nožēlot, ka teātris nav atradis nekā labāka, ar ko ietekmēt jauno skatītāju prātus, sirdis un pasaules uzskata veidošanos.

Informēdama par minēto, Galvenā pārvalde uzskata par lietderīgu vērst redaktoru, izdevniecību vadītāju uzmanību nepieciešamībai rūpīgāk rediģēt publicējamos materiālus, kā to prasa PSKP CK lēmums par redaktoru atbildības paaugstināšanu par publicējamo materiālu kvalitāti. [..]

Galvenās pārvaldes priekšniece

A. Luceviča

Atzīmes dokumentā:

[Uz dokumenta ir šāda Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propa­gandas un aģitācijas nodajas vadītāja rezolūcija:]

“Par visiem Latvijas PSR Glavļita vēstulē minētajiem faktiem, kas liecinājuši par daudzos gadījumos pietrūkušo augsto prasīgumu, vērtējot publicējamo materiālu idejisko saturu, veikts atbilstošs darbs ar laikrakstu un žurnālu redaktoriem, izdevniecību direktoriem un republikas Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas vadošajiem darbiniekiem.

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.55, 285.-294.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 45.apr., 95.l., 3.-9.lp.

Skatīt arī:

17.06.1975. Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojums Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1974./1975. gadā. (dokumenta tulkojums latviešu valodā)

04.06.1976. Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojuma Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1975./1976. gadā. (dokumenta tulkojums latviešu valodā)

[1] Dokumentā kļūda. Raksts publicēts žurnāla 1979. gada 8. numurā.