Izvilkums no Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojuma Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1975./1976. gadā.

[1976. gada 4. jūnijā]
______________________________________________________________

Sniedzam ziņas par idejiski politiska rakstura iebildumiem pret dažādām publikācijām 1975. gada pēdējos 7 mēnešos un 1976. gada 5 mēnešos.

Tāpat kā iepriekš, lielāko daļu iebildumu nosacīti var sadalīt vairākās grupās. Pirmām kārtām tā ir dažu buržuāziskās Latvijas perioda darbinieku, to skaitā arī tādu, kuri tagad ir pretpadomiski noskaņoti emigranti, nopelnu tendencioza pārspīlēšana vai vienkārši viņu objektīvistiska reklamēšana.

Tā Izglītības darbinieku kultūras namam tika atteikta atļauja iespiest dziedoņa - vēlāk emigranta Ā. Kaktiņa 90. dzimšanas dienai veltīta pasākuma afišu.

Izdevniecības “Zinātne” monogrāfijā “Latviešu opera” tika noņemtas atsauces uz emigrantu organizāciju izdotajām grāmatām, kuru autori bija Ā. Kaktiņš un J. Mediņš.

Citā tās pašas izdevniecības grāmatā “Mūsdienu filozofiskā fideisma kritika” noņemta atsauce uz reakcionārā latviešu teologa V. Maldoņa grāmatu “Evaņģēliskā dogmatika”, kas izņemta no vispārējās pieejas fondiem.

Latvijas PSR Izglītības ministrijas Pedagoģijas ZPI grāmatā “Krievu valoda un literatūra Latvijas nacionālajā skolā (19. gadsimta 90. gadi līdz 1917. g.)” nav dota atļauja publicēt vairākkārtējas atsauces un pozitīvu vērtējumu J. Dāvja - vismelnākā reakcionāra, buržuāziskā nacionālista - darbiem, visi viņa darbi ir izņemti no vispārējās pieejas fondiem.

No izdevniecības “Liesma” izdotā A. Čaka Kopotu rakstu 1. sējuma noņemtas atsauces uz buržuāziskās Latvijas reakcionārajiem darbiniekiem K. Gopperu, L. Breikšu, reakcionāro emigrantu V. Veldri un viņa pseidonīmu “Trimda”. Tāpat tika noņemta atsauce uz emigranta J. Veseļa romānu “Eņģelis Ufirs”, kas izņemts no vispārējās pieejas fondiem.

No Latvijas Arhitektu savienības raksta “Latvijas arhitektūras pieminekļi”, kas paredzēts sūtīšanai uz ārzemēm, tika noņemta atsauce uz latviešu emigranta R. Kampes ārzemēs izdotajām grāmatām. [..]

Tika izdarīti labojumi I. Bērsona rakstā “Individuālista portrets” žurnāla “Karogs” 1976. gada 1. numurā, kurā autors sava pētījuma rezultātus pretstatīja visu oficiālo pēckara perioda izdevumu atzinumiem J. Akuratera daiļrades vērtējuma jautājumā. Par J. Akurateru rakstā tika runāts kā tikai un vienīgi progresīvu kultūras darbinieku.

Pārstrādāšanai atdota izdevniecības “Liesma” grāmata - J. Kalniņa dokumentālais romāns “Rainis”. Tajā autors sniedzis daudz jaunu materiālu, to skaitā līdz šim nezināmas ziņas par Raiņa piedalīšanos latviešu sociāldemokrātijas darbā. Pieminēta virkne nopietnu savstarpēju apsūdzību nodevībā starp Raini un J. Jansonu-Braunu. Romānā aprakstītas arī atsevišķas līdz šim nezināmas Raiņa intīmās dzīves biogrāfijas detaļas, kas var sēt neskaidrību un veicināt nepareizus Tautas dzejnieka personības vērtējumus.

Izdevniecības “Liesma” grāmatā “Estētiskā doma Latvijā līdz 1940. gadam” latviešu revolucionāra J. Jansona-Brauna darbs “Ļevs Tolstojs” nostādīts vienā līmenī ar V. I. Ļeņina darbu “Ļevs Tolstojs kā krievu revolūcijas spogulis”.

Bez tam no rādītāja grāmatas beigās tika izņemti fašistisko vadītāju Benito Musolīni un Kārļa Ulmana vārdi.

Izdevniecības “Liesma” grāmatā “Skaidra lieta” netika dota atļauja publicēt pārstāstījumu no buržuāziskās Latvijas reakcionārās avīzes “Segodņa” raksta ar kliedzošu nosaukumu “Kanibālisms PSRS”, kurā minēti it kā kanibālisma fakti Padomju Savienībā 1933. gada bada laikā, apgalvojumi, ka laupīšanas un slepkavības PSRS esot ikdienišķas, pierastas lietas. Citā grāmatas vietā bija izņemts izvilkums, kurā ar Daugavpils politiskās policijas priekšnieka sacīto raksturota Latvijas Kompartijas pagrīdes darba sistēma, tās mērķi, organizatoriskā struktūra, kadri, konspirācijas metodes, sakari ar Kominterni un vadību Maskavā.

Žurnāla “Karogs” 1976. gada 4. numurā no E. Dambura raksta “Dzīves dienas” tika izņemts izvilkums, kurā bija revidēta oficiālā, mūsdienās pieņemtā attieksme pret Brīvības pieminekli, Rīgas Brāļu kapiem, kas bija uzcelti buržuāziskās Latvijas periodā kā nacionālisma un uzticības Rietumiem simbols. Autors rakstā cildināja atsevišķas šo darbu detaļas, apgalvodams, ka, neraugoties uz to, ka šie pieminekļi izveidoti buržuāziskās Latvijas periodā, tie tomēr paužot demokrātiskās inteliģences un darba tautas intereses un mums, lūk, nevajagot iet dažādu aizspriedumu pavadā un nodot aizmirstībai šīs kultūras vērtības. [..]

No J. Rokpeļņa dzejoļu grāmatas (izdevniecība “Liesma”) “Zvaigznes, putna ēna un viss cits”, kas veltīta mūsu laikabiedram, tika izņemti vairāki dzejoļi, kuros viss autora apdzejotais zīmēts melnā gaismā un minorīgos toņos. Tie ir dzejoļi par nogurušu meiteņu acīm, kuras bezmērķīgi raugās logā pēc smaga darba. Apkārt melns bezdibenis un aukstums. Par skolotāju, kurš nespēj atbildēt uz visvienkāršāko savu skolēnu jautājumu, neizlasīdams “speciālo literatūru”, utt.

Žurnāla “Liesma” 1976. gada 3. numurā netika dota atļauja I. Jakaiša dzejoļa “Sezona beigusies” publikācijai. Autors ņirdzīgā tonī rakstīja par Tēvijas kara invalīdu. Viņš, būdams fotogrāfs, fotografē atpūtniekus Jūrmalā, dzīve viņam nav priecīga. Kūrortu sezona beigusies, fotografēt vairs nav ko, un invalīds, izlasījis avīzi “Cīņa”, ordeņus žvadzinādams, ar smago aparatūras kravu velkas mājup.

No O. Vācieša dzejoļu grāmatas “Gamma” izdevniecībā “Liesma” tika izņemti vairāki pesimisma garā uzrakstīti dzejoļi. Pēc autora domām, mūsu laikabiedrs - tas ir tizls materiālo un dabas bagātību patērētājs. Viņš domā tikai par sevi, visu dara savam komfortam. Nevienam nav daļas par to, ko viņš atstās pēc sevis un kā viņa darbība iespaidos nākamo paaudžu dzīvi. Viņš barbariski izturas pret apkārtējās vides saglabāšanu. Dabas jaukumi viņa darbošanās rezultātā pazūd. Autors apraud gleznaino Daugavas klinti - Staburagu, kas sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību nonāca applūdināmajā zonā un pazuda zem ūdens. Cilvēks, kurš visu to dara, salīdzināts ar jaunu, alkatīgu, izšķērdīgu dzērāju. Vienā no dzejoļiem autors retoriski uzdeva jautājumu - kādā īsti - milžu vai punduru - zemē mēs dzīvojam. No vienas puses, mūs cildina par lielajiem nopelniem vēsturē, bet, no otras, - reizēm gribas kļūt nemanāmam un sīciņam. Mums ir lieli sapņi un plāni, kuri ne vienmēr piepildās.

Tika izdarīti labojumi V. Lāma rakstā “Vajadzīgi jauni motīvi” žurnāla “Veselība” 1975. gada 12. numurā. Rakstā bija apšaubīts direktīvo orgānu lēmumu iedarbīgums žūpības apkarošanas jautājumos. Autors, nosaukdams sevi par šī ļaunuma apkarošanas frontes jefreitoru, apgalvoja, ka īsta cīņa pret žūpību pie mums nenotiek. Bet, tā kā ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību saistītā statistika, ienākumu summa budžetā no tās sabiedrībai esot nepieejama, tad viņš piedāvājot organizēt šīs frontes pulkvežu un ģenerāļu, t.i., vadošo darbinieku uzstāšanos sabiedrības priekšā ar atskaitēm par konkrētiem pasākumiem un minēto lēmumu izpildes rezultātiem. Tika izteikta nepieciešamība darīt zināmus atklātībai skaitļus par slēgtiem krogiem un dzērienu veikaliem, par to, cik lielā mērā samazinājies vai palielinājies spirtoto dzērienu patēriņš republikā.

Izņemta rindkopa no Z. Skujiņa raksta laikraksta “Literatūra un Māksla” 17. numurā - atmiņām par Tautas rakstnieku V. Lāci, kurā bija minēta epizode par Rīgā notikušo PSKP CK lēmuma par žurnāliem “Zvezda” un “Ļeņingrad” apspriešanu rakstnieku vidū, kurā autors apšaubīja šā lēmuma pareizību, izteica domu, ka literatūrā jebkurš kritērijs ir subjektīvs. Turklāt katram laikam esot savi uzskati.

Tika izdarīti labojumi J. Žīgura grāmatas “Krusts un enkurs” tekstā (izdevniecība “Liesma”) par pēckara dzīvi Sibīrijā. Iznāca, ka vienīgā izklaide un laika pavadīšanas veids Sibīrijas mežacirtējiem ir dzeršana. Veikali vai lūst no lielas spirtoto dzērienu izvēles.

Tika izdarīti labojumi dokumentālajā stāstā “Gadsimta maģistrāle” žurnāla “Karogs” 1976. gada 2. numurā, kur stāstīts, ka 50. gadu beigās uz Kazahstānas neskartajām zemēm atsūtīti vieni vienīgi zaļi jaunieši. Reizēm viņiem nācies dzīvot un strādāt kopā ar pirms termiņa atbrīvotiem kriminālnoziedzniekiem, cīnīties ar tiem un pat ciest sakāves.

Žurnāla “Karogs” redakcijai pārstrādāšanai atdota vieta B. Borga dokumentālajā stāstā “Uzvaras pavasaris”, ko paredzēts publicēt žurnāla 1976. gada 6. numurā. Tas bija stāsts ar kara pēdējām dienām Kurzemē 1945. gadā, kur bija tāda epizode: 43. latviešu gvardes divīzijas karavīru grupa ieiet zemnieka mājās, kur vēl vakar žūpojuši fašistiskā latviešu leģiona virsnieki. Mājas saimnieks saka mūsu karavīriem, ka labi, ka viņi nav satikušies ar fašistiem. Bet karavīri gvardisti viņam atbild, ka nekas nebūtu noticis, ja arī būtu satikušies, iedzēruši būtu kopā, un viss...

Žurnāla “Karogs” 1975. gada 10. numurā no D. Avotiņas un A. Šlisera dokumentālā romāna “Akmens enkurs” izņemtas ziņas par to, ka kolhozu zvejas kuģi zvejojuši zivis tā saucamajos iprīta kvadrātos - ķīmisko ieroču palieku apbedīšanas vietās pēc Otrā pasaules kara, kas ir bīstamas kuģniecībai un cilvēku dzīvībai.

Nav dota atļauja publicēt atsevišķus izvilkumus no S. Vinogradova dokumentālā stāsta “Augstie plašumi” par padomju zvejnieku darbu ekspedīciju zvejā. Izvilkumos bija runāts, ka padomju zvejnieki nodarbojas ar Polijas un VDR kuģu radioziņojumu pārtveršanu par zvejas apstākļiem un izmanto šīs ziņas mūsu kuģu lomu palielināšanai; ka padomju zvejas kuģi sistemātiski pārkāpj noteiktos ierobežojumus un zvejas instrukcijas; vienus uz to mudina alkatība, citus - neprasme strādāt utt.

No žurnāla “Skola un Ģimene” 1976. gada 4. numura raksta “Dzīvu vecāku bāreņi” izņemts apgalvojums, ka pamesto bērnu skaitam republikā ir tendence pieaugt. Tika apgalvots, ka pat vadītāju, direktoru un priekšnieku personiskajā dzīvē ne viss ir kārtībā. Tā rezultātā aug jaunatne, kura nicina darbu un ir vienaldzīga pret visas sabiedrības interesēm.

Nav dota atļauja divu Rīgas restorāna “Ruse” afišplakātu izlaišanai par varietē ansambļa uzstāšanos, jo to noformējums neatbilda padomju dzīvesveida metodēm un reklāmas principiem.

Pēdējā iebildumu grupa izdarīta tieši pēc direktīvo orgānu norādījuma sakarā ar atsevišķu personu pieminēšanu, dažu notikumu nepareizu skaidrojumu.

Tā netika dota atļauja izdevniecības “Liesma” grāmatā “Planētas pulss” publicēt daļu raksta, kas veltīts svarīgākajiem valsts politiskās dzīves notikumiem 1974. gadā, kurā kā aktualitāte izklāstīti akadēmiķa Saharova un no PSRS izraidītā Solžeņicina darbības fakti un “teorijas”. Analoģisku motīvu dēļ pārstrādei atdots Zinību biedrības lektoriem domātais palīgmateriāls “Mierīgā līdzāspastāvēšana un ideoloģiskā cīņa”.

No izdevniecības “Liesma” V. Bērces grāmatas “Tajā mans liktenis” izņemti arestu apraksti un grāmatas autora kā “tautas ienaidnieku” radinieka vajāšana personības kulta laikā. [..]

No izdevniecības “Liesma” grāmatas “Kritikas gadagrāmata” izņemts teksts, kurā cildināts I. Ziedoņa raksts laikrakstā “Literatūra un Māksla”, kas bija veltīts Latvijas Dziesmu svētku simtgadei, jo raksts saturēja dažas nepareizas nostādnes un savā laikā tika kritizēts arī no direktīvo orgānu puses.

Visi minētie politiskie defekti publikācijās neparādījās, jo pēc Latvijas KP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas vadības norādījuma tie pilnībā tika izņemti vai arī pārstrādāti.

Galvenās pārvaldes priekšniece

A. Luceviča

_______________________________________________________________

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.54, 276.-284.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA PA, 101.f., 41.apr., 82.l., 48.-55.lp.

Skatīt arī:

17.06.1975. Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojums Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1974./1975. gadā. (dokumenta tulkojums latviešu valodā)

05.02.1980. Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenās pārvaldes valsts noslēpumu aizsardzībai presē priekšnieces A. Lucevičas ziņojums Latvijas Komunistiskās partijas CK par politiskās cenzūras darbību 1978./1979. gadā. (dokumenta tulkojums latviešu valodā)

Ievietots: 29.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV