Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas VII slēgtā plēnuma pilnīgi slepenais lēmums Par nopietniem trūkumiem un kļūdām darbā ar kadriem un nacionālās politikas praksē republikā.

[1959.gada 8.jūlijā]
____________________________________________________________

Latvijas Kompartijas CK plēnums atzīmē, ka pēckara periodā republikas partijas organizācija veikusi ievērojamu darbu partijas, padomju, saimniecisko un ideoloģisko kadru sagatavošanā. Augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs sagatavots vairāk nekā 20 tūkstošu inženieru un tehniķu, ap 16 tūkstošiem lauksaimniecības speciālistu, vairāk nekā 17 tūkstošu pedagogu un 2400 ārstu. Šai pašā laikā 1600 cilvēki pabeiguši Republikānisko un Augstāko partijas skolu. Viss tas deva iespēju izvirzīt partijas, padomju, saimnieciskā, arodbiedrību un komjaunatnes darbā daudz sagatavotu darbinieku, kas spējīgi īstenot Komunistiskās partijas līniju.

Latvijas partijas organizācijas veiktie pasākumi kadru sagatavošanā, izvietošanā un audzināšanā pozitīvi ietekmējuši ekonomikas un kultūras attīstību, darbaļaužu politiskās un ražošanas aktivitātes turpmāko celšanos. Latvijas rūpniecības kopprodukcija, salīdzinot ar pirmskara - 1940. gadu, palielinājusies 8,5 reizes. Zināmi panākumi gūti arī lauksaimniecībā: piena ražošana pēdējos piecos gados palielinājusies par 35 procentiem, gaļas - par 41 procentu. Tālāk attīstījusies republikas zinātne un kultūra. Latviešu kultūras un mākslas labākie sasniegumi kļuvuši plaši pazīstami ārpus republikas robežām. Vidusskolu vecāko klašu audzēkņu skaits, salīdzinot ar 1940. gadu, palielinājies gandrīz 4 reizes, bet studentu - 2 reizes. Klubu un bibliotēku skaits, salīdzinot ar pirmskara periodu, palielinājies 14 reizes un stacionāro kinoiekārtu skaits - 5 reizes. Laikrakstu gada metiens 1958. gadā, salīdzinot ar 1940. gadu, palielinājies 3,5 reizes.

Reizē ar to Latvijas KP CK plēnums uzskata, ka republika būtu varējusi gūt vēl ievērojamākus sasniegumus tautas saimniecības un kultūras attīstībā, ja CK birojs, partijas pilsētu un rajonu komitejas nebūtu pieļāvušas nopietnus trūkumus un kļūdas kadru izraudzīšanā, izvietošanā un audzināšanā. Partijas, padomju un saimnieciskās organizācijas slikti iepazīst kadrus viņu praktiskā darba procesā, izraugoties un izvirzot darbiniekus, neveltī pietiekamu uzmanību viņu lietišķajām un politiskajām īpašībām, nereti pārvieto no viena vadoša amata citā tādus darbiniekus, kas nav veikuši viņiem uzdoto darbu. Tas viss rada biežu kadru mainīšanos un kaitē darbam. Tikai pēdējos trijos gados vien nomainīta vairāk nekā puse partijas pilsētu un rajonu komiteju pirmo sekretāru, rajonu izpildkomiteju priekšsēdētāju un ap 60 procentu kolhozu priekšsēdētāju. Aizvadītajos divos gados Latvijas Tautas saimniecības padomes sistēmā nomainīta viena trešdaļa uzņēmumu direktoru un galveno inženieru. Taču stāvoklis daudzos rajonos, kolhozos un uzņēmumos no tā neuzlabojās, kas liecina par neiedziļināšanos un steigu kadru nomainīšanā.

Visnopietnākie ļeņinisko principu pārkāpumi kadru izraudzīšanā izpaužas tai apstāklī, ka pēdējā laikā daži partijas, padomju un saimniecisko orgānu vadītāji, izvirzot un izvietojot darbiniekus, neņem vērā viņu lietišķās un politiskās īpašības, bet vispirms tautību. Atsevišķas partijas pilsētu un rajonu komitejas, ministrijas un resori, motivējot ar tādu kadru izvirzīšanu, kas prot gan latviešu, gan krievu valodu, ieturēja noteiktu līniju, lai nomainītu tos kadrus, kas pēc tautības nav latvieši. Turklāt nereti tika ignorēts Latvijas PSR iedzīvotāju daudznacionālais sastāvs.

Republikā tika rupji pārkāpti Ļeņina norādījumi par to, ka darbiniekiem nedrīkst uzspiest valodas mācīšanos, ka šeit jāievēro stingra brīvprātība. Tā 1956. gada novembrī partijas Rīgas pilsētas komiteja pēc toreizējā partijas pilsētas komitejas pirmā sekretāra b. Berklava neatlaidīgās prasības pieņēma lēmumu, ka divos gados obligāti jāiemācās latviešu un krievu valoda [skatīt dokumentu]. Saskaņā ar šo lēmumu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājiem pēc diviem gadiem bija jāizskata jautājums par turpmāko iespēju izmantot darbā personas, kas neprot latviešu valodu. Tas radīja nevienādu stāvokli dažādu tautību darbiniekiem, jo vairums Rīgā dzīvojošo latviešu jau sen prot krievu valodu, bet darbiniekiem, kas atbraukuši uz Latviju no citām republikām, vajadzēja no jauna mācīties otru valodu. Partijas Rīgas pilsētas komitejas lēmuma nolūks īsti bija - izspiest citu tautību kadrus, aizbildinoties ar to, ka viņi neprot latviešu valodu. Tas viss radīja nervozitāti un nedrošību ievērojamā daļā darbinieku.

Latvijas KP CK birojs neaizrādīja uz partijas Rīgas pilsētas komitejas kļūdām. Vēl vairāk, tas 1956. gada decembrī arī pieņēma nepareizu lēmumu par to, ka vadošajiem kadriem divos gados jāiemācās gan latviešu, gan krievu valoda.

Minētos Rīgas pilsētas komitejas biroja un Latvijas KP CK biroja lēmumus dažās republikas vietējās partijas organizācijās uzskatīja kā noteiktu direktīvu nomainīt kadrus, kas pēc tautības nav latvieši. Tā rezultātā pēdējos gados bez pietiekama iemesla, bet vairākos gadījumos arī kaitējot darbam, tika atbrīvota no ieņemamiem amatiem partijas, padomju un saimnieciskajos orgānos ievērojama grupa pieredzes bagātu darbinieku.

Tiesību ierobežošanā personām, kas pēc tautības nav latvieši, izpaudās arī tā, ka slēdza vai samazināja plūsmas ar krievu mācības valodu vairākās republikas augstskolās. Tāpēc Latvijas un citu republiku krievu vidusskolas beigušajiem būtībā bija ņemta iespēja turpināt izglītību Latvijas augstskolās.

Atsevišķu republikas vadošo darbinieku cenšanās pēc nacionālās savrupības izpaudās arī dažu ar skolas reorganizāciju saistīto jautājumu izlemšanā.

Republikā bija pieņemts lēmums par astoņgadīgo skolu audzēkņu bezmaksas apgādi ar mācību grāmatām, kas būtībā viņiem radītu privileģētu stāvokli, salīdzinot ar citu savienoto republiku skolu audzēkņiem. Pretēji kopējam valsts likumam par vienpadsmitgadīga mācību laika noteikšanu vidusskolā daži republikas atbildīgie darbinieki neatlaidīgi pieprasīja divpadsmitgadīgu mācību laiku.

Partijas ļeņiniskās nacionālās politikas izkropļojumi izpaudās arī tā, ka Latvijas PSR Ministru Padome un Rīgas pilsētas izpildkomiteja ar Latvijas KP CK ziņu, motivējot ar stingru pases režīma ievērošanu Rīgas pilsētā, lika dažādus šķēršļus iedzīvotāju - sevišķi cittautiešu pierakstīšanai.

Tādējādi atsevišķu republikas darbinieku praksē lietotais nepartejiskais princips izraudzīt kadrus pēc tautības, prasība izskatīt jautājumu par to personu atbrīvošanu no darba, kas neprot latviešu valodu, krievu plūsmas slēgšana vairākās augstākajās mācību iestādēs, gandrīz pilnīgs aizliegums pierakstīt Rīgā darbiniekus un viņu ģimenes locekļus, kas iebraukuši no citiem valsts apgabaliem, īsti bija vērsts uz to, lai aizliegtu republikā iebraukt personām no citām republikām un lai izstumtu no Latvijas iedzīvotājus, kas nav latviešu tautības.

Latvijas KP CK plēnums atzīmē, ka CK birojs un partijas organizācijas nav veltījušas vajadzīgo uzmanību vadošo kadru, inteliģences un visu darbaļaužu audzināšanai brālīgas tautu draudzības ideju, padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma garā, nav noteikti cīnījušās pret atsevišķām buržuāziskā nacionālisma izpausmēm.

Republikā bija gadījumi, kad atsevišķi vadošie darbinieki mēģināja novērst partijas organizāciju no pareizā ļeņiniskā ceļa, novirzīt to nacionālā ierobežotībā un noslēgtībā. Tā, piemēram, Latvijas KP CK biroja loceklis Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b. Berklavs, apspriežot septiņgažu plāna projektu, atklāti uzstājās pret partijas ģenerāllīniju par smagās rūpniecības attīstību, neatlaidīgi prasīja atteikties no vagonu un dīzeļu rūpnīcu paplašināšanas Latvijas PSR un palielināt kapitālieguldījumus vieglajā un pārtikas rūpniecībā, kuru produkcija patērējama galvenokārt republikā. Par vienu no galvenajiem motīviem pret smagās rūpniecības attīstību b. Berklavs izvirzīja to, ka jaunu uzņēmumu celtniecība un pastāvošo uzņēmumu paplašināšana prasīšot darbaspēka ievešanu no citām republikām un ka tādējādi Latvijā palielināšoties nelatviešu iedzīvotāju skaits. Līdzīgus uzskatus izteicis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktors b. P. Dzērve. Šie labēji oportūnistiskie priekšlikumi būtībā nav nekas cits kā tiekšanās pēc autarhijas, nacionālās norobežotības un noslēgtības, un to pieņemšana kaitētu kopējām valsts interesēm, kā arī latviešu tautas interesēm, jo tas traucētu Latvijas ekonomiskos sakarus ar citām mūsu zemes republikām un kavētu Latvijas PSR ražošanas spēku attīstību.

Latvijas KP CK birojs, dažas partijas pilsētu un rajonu komitejas par maz rūpējās par preses, radio, radošo savienību un citu ideoloģisko iestāžu kadru izraudzīšanu un audzināšanu. Dažu laikrakstu un žurnālu redakcijas, kā arī atsevišķas radošās savienības piesārņotas ar apšaubāmiem cilvēkiem, kam sveša proletāriskā ideoloģija. Tāpēc, kā arī vājās partijas orgānu vadīšanas un kontroles dēļ tādos laikrakstos un žurnālos kā “Cīņa”, “Rīgas Balss”, “Padomju Jaunatne”, “Zvaigzne”, “Liesma” bija publicēti vairāki materiāli ar politiski nepareiziem formulējumiem, bija gadījumi, kad latvieši bija izvirzīti pretstatā citām tautībām. Atsevišķi idejiskā ziņā peļami materiāli (Griguļa, Laganovska, Skujiņa stāsti, Berklava, Kalpiņa un citi raksti), kas bija iespiesti republikāniskajos laikrakstos, pēc tam tika publicēti ārzemēs turienes buržuāziskajā un latviešu buržuāzisko emigrantu presē.

Latvijas KP CK birojs, partijas pilsētu un rajonu komitejas savā praktiskajā darbā kadru marksistiski ļeņiniskajā audzināšanā, darbaļaužu komunistiskās apziņas celšanā neievēro to, ka Latvijas iedzīvotājus ilgajos Ulmaņa kliķes valdīšanas gados un fašistiskās okupācijas laikā centās sagandēt ar buržuāziskā nacionālisma propagandu. Maz ievēro arī to, ka pašlaik imperiālisti un viņu sulaiņi - latviešu buržuāziskie emigranti daudzās pretpadomju radiopārraidēs, vēstulēs un nacionālistiskajā literatūrā, ko viņi sūta republikas iedzīvotājiem, cenšas ar nikniem apmelojumiem pret padomju iekārtu sēt naidu un neuzticību padomju cilvēkos, sevišķi latviešu un krievu tautas starpā. Laikrakstos un žurnālos, lekcijās un referātos nepievērš vajadzīgo uzmanību tautu draudzības ideju, padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma propagandai, netiek pietiekami parādīta krievu tautas izcilā loma cīņā par Oktobra revolūcijas uzvaru, Latvijas atbrīvošanā no fašistiskā jūga Lielajā Tēvijas karā, maz uzsver arī to, ka Latvijas PSR darbaļaužu panākumi republikas ekonomikas un kultūras attīstībā gūti ar visu Padomju Savienības tautu un vispirms krievu tautas brālīgo palīdzību.

Vājais idejiski politiskais darbs ar inteliģenci bijis par cēloni tam, ka radošajās savienībās izplatās nacionālistiski uzskati un izteikumi. Neveselīgi noskaņojumi un nacionālistiskas izpausmes vērojamas arī studējošās un skolu jaunatnes vidū dažās augstskolās un skolās.

Daudzos uzņēmumos, kolhozos un padomju saimniecībās politiskais darbs nav apmierinoši nokārtots. Ar to arī vispirmā kārtā izskaidrojams nenormālais stāvoklis, kad lielā daļā partijas pirmorganizāciju biedru skaits ilgāku laiku nepapildinās ar labākajiem strādniekiem, kolhozniekiem un inteliģences pārstāvjiem - sevišķi no latviešu vidus. Maz gādā, lai labākie latviešu jaunieši iestātos Ļeņina komjaunatnē.

Latvijas KP CK birojs, partijas pilsētu un rajonu komitejas neapmierinoši audzina kadros dziļu atbildības sajūtu par uzticēto darbu, partijas un valsts disciplīnas bezierunu ievērošanu, nereti iecietīgi izturas pret tiem vadītājiem, kas netiek galā ar ražošanas plānu un sociālistisko saistību izpildi, pauž lokālas tendences, pašapmierinātības un bezrūpības noskaņojumus.

Lielās nolaidības un kļūdas darbā ar kadriem, ideoloģiskā darba vadībā, izkropļojumi ļeņiniskās nacionālās politikas praksē republikas partijas organizācijai traucē pilnīgi izmantot milzīgās rūpniecības un lauksaimniecības rezerves un iespējas ievērojami palielināt produkciju. Lai gan pēdējos gados gūti zināmi panākumi republikas lauksaimniecībā, šajā nozarē aizvien vēl ir lieli trūkumi. Liellopu un aitu skaits līdz šim laikam vēl nav sasniedzis pirmskara līmeni. Republikā radies nenormāls stāvoklis, kad sabiedriskās saimniecības īpatsvars lopkopības produkcijas ražošanā gandrīz nepieaug un patlaban sastāda 39% gaļas ražošanā un 44% piena ražošanā. Latvijas PSR ir vairāk nekā 200 ekonomiski vāju kolhozu. Daudziem no tiem parāds valstij pārsniedz kopējo gada ienākumu. Vairums republikas padomju saimniecību joprojām strādā ar zaudējumiem.

Visi šie nopietnie trūkumi un politiskās kļūdas radušās vispirms tāpēc, ka Latvijas KP CK birojs nav bijis pietiekami principiāls daudzu svarīgu jautājumu izlemšanā, nav asi reaģējis uz buržuāziskā nacionālisma izpausmēm un nav devis izšķirīgu pretsparu šo izpausmju konkrētajiem vaininiekiem. Tā, piemēram, zinot to, ka b. Berklavs jau ilgāku laiku savā praktiskajā darbā realizēja atklātu nacionālistisku politiku kadru izraudžīšanā un izvietošanā, latviešu un krievu valodas piespiedu mācīšanos, republikas tautas saimniecības attīstības jautājumos, Latvijas KP CK birojs nedeva viņa antipartejiskajai rīcībai politisko novērtējumu un nedarīja galu šai kaitīgajai rīcībai.

Latvijas KP CK birojs iecietīgi izturējās arī pret lielām neveiksmēm un kļūdām CK sekretāra b. Bisenieka darbībā. Viņš izturējās bezprincipiāli daudzu svarīgu jautājumu izlemšanā, nereti aktīvi atbalstīja Berklava nepareizo darbību un, pārvērtēdams lauksaimniecībā gūtos panākumus, neveica vajadzīgos pasākumus nopietno trūkumu likvidēšanā kolhozu un padomju saimniecību darbā. Biedrs Bisenieks ir līdzvainīgs, ka Rīgas iedzīvotājiem ar pārtraukumiem piegādā pienu un gaļu.

Latvijas KP CK birojs laikus neaizrādīja CK biroja locekļa kandidātiem bb. Pinksim un Pizānam, kas daudzos jautājumos, sevišķi partijas nacionālās politikas realizēšanā, bija svārstīgi un bieži ieņēma nepareizu pozīciju.

Latvijas Kompartijas CK plēnums nolemj:

l. Atzīt par pareizu Latvijas KP CK biroja š.g. 21. jūnija lēmumu, kurā pareizi atklāti nopietni trūkumi un kļūdas Latvijas KP CK biroja, atsevišķu biroja locekļu un biroja locekļa kandidātu darbā, kadru izvietošanā un audzināšanā, partijas principu pārkāpumi kadru izvietošanā un ļeņiniskās nacionālās politikas izkropļošana.

2. Uzlikt par pienākumu Latvijas KP CK birojam, partijas pilsētu un rajonu komitejām, ministriju, resoru un organizāciju vadītājiem novērst šai lēmumā atzīmētos trūkumus un kļūdas un visā kadru izvietošanas un audzināšanas darbā nelokāmi ievērot ļeņiniskos principus, neatlaidīgi un konsekventi īstenot partijas ļeņinisko nacionālo politiku, vienmēr atcerēties, ka jebkuras tautības tiesību ierobežošana, lai kāda būtu šī ierobežošana, var nopietni traucēt visu tautību darbaļaužu sakļaušanu un mobilizēšanu komunisma celtniecības uzdevumu īstenošanā mūsu zemē. Partijas organizācijām enerģiski jācīnās pret jebkuriem kadru izraudzīšanas un izvirzīšanas ļeņinisko principu izkropļošanas mēģinājumiem, pret visādām buržuāziskā nacionālisma un lielkrievu šovinisma izpausmēm, kā arī enerģiski jāizskauž iecietīga izturēšanās pret tām.

3. Uzlikt par pienākumu Latvijas KP CK birojam, partijas pilsētu un rajonu komitejām kategoriski izbeigt tādu nepartejisku rīcību, kad atsevišķi partijas, padomju un saimnieciskie vadītāji izraugās darbiniekus ne pēc viņu darba un politiskajām īpašībām, bet gan pēc nacionālās piederības, personiskajām simpātijām un pakalpības. Nodrošināt rūpīgu kadru vērtēšanu viņu praktiskās darbības procesā, drošāk izvirzīt vadošos amatos gados jaunus darbiniekus, kuri parādījuši savas organizatoriskās spējas un uzticību Komunistiskajai partijai, ņemot vērā partijas norādījumus par pareizām veco un jauno kadru attieksmēm un samēriem.

Viss partijas orgānu praktiskais darbs ar kadriem jāpakļauj PSKP XXI kongresa, PSKP CK jūnija plēnuma vēsturisko lēmumu un 1959. gada tautas saimniecības plāna sekmīgai izpildei kā visā republikā, tā arī ikvienā rajonā, uzņēmumā, kolhozā un padomju saimniecībā.

4. Atcelt Latvijas KP CK biroja 1956. gada 6. decembra lēmumu “Par latviešu un krievu valodas mācīšanos vadošajiem kadriem” kā nepareizu. Izskaidrot partijas rajonu un pilsētu komitejām, kā arī partijas pirmorganizācijām, ka latviešu un krievu valodas mācīšanu jāorganizē saskaņā ar Ļeņina norādījumiem uz stingras brīvprātības pamatiem, nekādā gadījumā nepieļaujot administrēšanu un piespiešanu.

5. Atcelt Latvijas KP CK IV plēnuma (1958. g. X) lēmuma 3. punkta otro daļu kā nepareizu.

6. Uzlikt par pienākumu Latvijas KP CK birojam, partijas rajonu un pilsētu komitejām, kā arī partijas pirmorganizācijām uzlabot rūpniecības, celtniecības un lauksaimniecības vadīšanu, plašāk izvērst darbaļaužu sociālistisko sacensību par 1959. gada plāna un visas septiņgades pirmstermiņa izpildi, par rūpniecības un lauksaimniecības rezervju vispilnīgāko izmantošanu, par ražošanas mehanizāciju un automatizāciju, par tehnisko progresu. Risinot visus jautājumus, partijas, padomju un saimnieciskajiem orgāniem, ministrijām un resoriem jāievēro vispirms kopējās valsts intereses.

7. Ņemot vērā nopietnos trūkumus kolhozu un padomju saimniecību ražošanas attīstībā, uzskatīt par Latvijas KP CK, republikas Ministru Padomes, partijas pilsētu un rajonu komiteju un rajonu izpildu komiteju neatliekamu uzdevumu nostiprināt atpalikušos, ekonomiski vājos kolhozus un padomju saimniecības ar pieredzējušiem organizatoriem, kas spētu izmantot lielās iekšējās rezerves, mobilizēt masas cīņai par visu lauksaimniecības kultūru ražības krasu pacēlumu, ievērojamu lopu skaita pavairošanu un lopkopības produkcijas ražošanas palielināšanu sabiedriskajā saimniecībā. Lai nostiprinātu kolhozu priekšsēdētāju kadrus, nepieciešams arī turpmāk šai darbā sūtīt labākos darbiniekus no republikas, pilsētu un rajonu organizācijām, lauksaimniecības speciālistus, kā arī izvirzīt spējīgus cilvēkus no pašu kolhoznieku vidus.

8. Uzlikt par pienākumu Latvijas KP CK birojam, partijas pilsētu un rajonu komitejām rūpīgi izpētīt rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas speciālistu izvietojumu, lai vislabāk nodrošinātu ar kadriem uzņēmumus, kolhozus un padomju saimniecības. Reizē ar to uzdot Tautas saimniecības padomei, republikas Valsts plāna komisijai un Lauksaimniecības ministrijai izstrādāt un realizēt pasākumus, kā paplašināma un uzlabojama speciālistu sagatavošana, sevišķi tais tautas saimniecības nozarēs, kur jūtams ass kvalificētu speciālistu trūkums, kā arī kā sagatavojami zinātnieku un pasniedzēju kadri, lai tuvākajos gados pārvarētu atpalicību republikai nepieciešamo kadru sagatavošanā.

9. Uzskatīt par Latvijas KP CK biroja, partijas pilsētu un rajonu komiteju neatliekamu uzdevumu visiem spēkiem pastiprināt vadošo kadru marksistiski ļeņinisko rūdījumu, audzināt viņus tautu draudzības, padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma ideju garā, prasīt stingru partijas un valsts disciplīnas ievērošanu, stingru partijas atbildību par partijas un valdības direktīvu izpildi, dziļu kopējo valsts interešu izpratni. Partijas orgāniem konkrēti jāpalīdz partijas, padomju un saimnieciskajiem darbiniekiem viņu kvalifikācijas celšanā, rūpniecības un lauksaimniecības ekonomikas studēšanā.

Plaši organizēt, lai mūsu kadri studētu un izplatītu saimnieciskās un kultūras celtniecības pozitīvo pieredzi, kas uzkrāta pie mums, kā arī citās brālīgajās savienotajās republikās.

10. Uzlikt par pienākumu Latvijas KP CK birojam, partijas pilsētu un rajonu komitejām, republikas partijas pirmorganizācijām idejiski augstvērtīgāk veikt visu politisko darbu strādnieku, kolhoznieku un sevišķi inteliģences, studentu un vidusskolu audzēkņu vidū, audzināt viņus tautu draudzības un proletāriskā internacionālisma garā, turklāt pilnveidojot masu politiskā darba formas un metodes. Veikt politisko darbu, ievērojot dažādu iedzīvotāju grupu īpatnības, panākt, lai katra uzņēmuma, iestādes, kolhoza, brigādes, lauku sētas darbaļaudis būtu partijas politiskajā ietekmē.

Partijas organizācijām jāgādā, lai visi vadošie darbinieki pastāvīgi satiktos ar masām, dziļi izskaidrotu tām PSKP XXI kongresa un PSKP CK jūnija plēnuma vēsturiskos lēmumus, Padomju valsts iekšējo un ārējo politiku, pārliecinoši jāparāda sasniegumi republikas ekonomikas un kultūras attīstībā, kurus tā guvusi ar visu Padomju Savienības tautu brālīgo palīdzību. Presē un radiopārraidēs, visā politiskajā darbā masās nelokāmi un neatlaidīgāk jāstrādā, lai atmaskotu naidīgās propagandas ļaunos izdomājumus, cenšanos ar padomju iekārtas apmelošanu graut PSRS tautu brālīgo draudzību, uzticību un savstarpējo saprašanos un uzkurināt nacionālistiskus noskaņojumus zināmā republikas iedzīvotāju daļā.

Partijas organizācijām jācenšas panākt, lai inteliģence tālāk nostiprinātu savus sakarus ar tautas dzīvi, jāieaudzina tai stingra apziņa par sabiedriskajiem pienākumiem pret Dzimteni.

Latvijas KP CK birojam stingrāk jākontrolē radošo savienību darbība, enerģiski jāizskauž visas buržuāziskā nacionālisma izpausmes radošās inteliģences vidū.

11. Tā kā b. Berklavs ilgu laiku savā praktiskajā darbā pieļāvis nopietnas politiskas kļūdas, uz kurām viņam vairākkārt aizrādīts, un tā kā no šiem norādījumiem viņš tomēr nav izdarījis vajadzīgos secinājumus un Latvijas KP CK plēnumā izturējās nepartejiski un nebija atklāts, svītrot b. Berklavu no Latvijas KP CK biroja un CK locekļu sastāva un uzskatīt, ka nav iespējams viņu atstāt Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Brīdināt b. Berklavu, ka gadījumā, ja viņš nemainīs savus antipartejiskos uzskatus, tiks izvirzīts jautājums par viņa piederību partijai.

12. Par svārstībām daudzos svarīgos jautājumos, īpaši tādos, kas saistīti ar partijas ļeņiniskās nacionālās politikas īstenošanu, par politiski nepareizu uzstāšanos Latvijas KP CK birojā svītrot b. I. Pinksi no Latvijas KP CK biroja locekļa kandidātu sastāva.

13. Par svārstībām daudzos politiski asos jautājumos, par vairāku idejiski kaitīgu materiālu publicēšanu laikrakstā “Cīņa” Latvijas KP CK biroja locekļa kandidātam laikraksta “Cīņa” redaktoram b. P Pizānam izteikt brīdinājumu.

14. Vērst Latvijas KP CK sekretāra biroja locekļa b. N. Bisenieka uzmanību uz viņa pieļautajām nopietnajām kļūdām un neveiksmēm darbā.

15. Uzdot Latvijas KP CK birojam:

a) noskaidrot un apspriest jautājumu par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta darbu;

b) nostiprināt ar kadriem laikrakstu “Rīgas Balss” un “Padomju Jaunatne”, kā arī žurnāla “Zvaigzne” redakciju.

16. Atcelt Latvijas KP CK 1953. gada 23. jūnija plēnuma lēmumu “Par trūkumiem politiskajā darbā un saimnieciskās un kultūras celtniecības vadīšanā republikā” kā politiski nepareizu un kā partijas un Padomju valsts ienaidnieka L. Berijas uzspiestu [skatīt dokumentu].

***

Latvijas KP CK plēnums izsaka stingru pārliecību, ka nopietnos trūkumus un kļūdas kadru izraudzīšanā, izvietošanā un audzināšanā, kā arī izkropļojumus ļeņiniskās nacionālās politikas realizēšanā, kādi bija pieļauti republikā, partijas organizācija likvidēs visīsākajā laikā.

Plēnums apliecina PSKP Centrālajai komitejai, ka Latvijas partijas organizācija ies darba]aužu priekšpulkā cīņā par to, lai īstenotu cilvēces gaišāko sapni - komunisma uzcelšanu mūsu zemē.

Latvijas KP CK sekretārs

J. Kalnbērziņš

__________________________________________________________________

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.46, 214.-222.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 101.f., 22.apr, 10.a l., 16.-30.lp.

Ievietots: 04.07.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

HISTORIA.LV