[1956.gada 30.novembrī]
___________________________________________________________

Vadīdamies pēc PSKP XX kongresa lēmumiem par nepieciešamību arī turpmāk visuzmanīgākā veidā savā praktiskajā darbā ievērot visu PSRS nāciju un tautu nacionālās īpatnības, partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas un daudzi plašus iedzīvotāju slāņus apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu vadītāji veikuši zināmu pozitīvi vērtējamu darbu šajā virzienā, sākuši vairāk pievērst uzmanību kadru atlasei un izvietošanai, ņemot vērā viņu latviešu un krievu valodas zināšanas, kas ievērojami uzlabo iedzīvotāju apkalpošanu viņiem pieejamā valodā.

Līdztekus tam partijas pilsētas komitejas birojs atzīmē, ka vispārējais stāvoklis plašu iedzīvotāju slāņu apkalpojošo kadru atlasē un izvietošanā vēl aizvien ir neapmierinošs. Daudzās tirdzniecības organizācijās, komunālo pakalpojumu uzņēmumos, medicīnas iestādēs, milicijas orgānos u.c. ievērojama darbinieku daļa, kas ikdienā saistīta ar plašām darbaļaužu masām, pārvalda tikai vienu valodu (latviešu vai krievu), kas rada neērtības iedzīvotājiem un izraisa pamatotas pretenzijas. Tomēr partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas, minēto uzņēmumu un iestāžu vadītāji nav veikuši nepieciešamos pasākumus, lai organizētu latviešu un krievu valodas apgūšanu kadriem, kas apkalpo plašus iedzīvotāju slāņus.

Latvijas Kompartijas pilsētas komitejas birojs nolēmis:

1. Nosodīt tās nozīmības nenovērtēšanu, kas saistīta ar pastāvošo plašu iedzīvotāju slāņu apkalpošanu tiem pieejamā valodā, un neapmierinošo latviešu un krievu valodas apgūšanas organizēšanu kadriem, kas ikdienā iesaistīti darbā ar plašām darbaļaužu masām.

2. Partijas organizāciju sekretāriem, arodbiedrību organizāciju komiteju priekšsēdētājiem, plašu iedzīvotāju slāņu apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu un pirmām kārtām tirdzniecības organizāciju, komunālo uzņēmumu, tramvaju un trolejbusu tresta, autobusu parka, namu pārvalžu, medicīnas iestāžu, milicijas orgānu u.c. vadītājiem uzdot no 1957. gada 1. janvāra organizēt kadriem latviešu un krievu valodas mācības, lai viņi divu gadu laikā spētu apgūt šīs valodas.

Par personām, kuras no apmācības izvairās vai divu gadu laikā valodas nav apguvušas, izskatīt jautājumu par viņu tālāku izmantošanu darbā, kas saistīts ar plašu iedzīvotāju slāņu apkalpošanu.

Uzdot minēto uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, pieņemot darbā kadrus, līdzās lietišķajām un politiskajām īpašībām ņemt vērā to latviešu un krievu valodas zināšanas. Uzdot uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, arodbiedrību organizāciju komiteju priekšsēdētājiem atrast latviešu un krievu valodas apmācības organizēšanai nepieciešamos līdzekļus.

3. Tautas izglītības nodaļas vadītājam b. Ģībietim un partijas pilsētas komitejas skolu nodaļas vadītājai b. Lomonosovai uzdot sniegt palīdzību pirmām kārtām plašu iedzīvotāju slāņu apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu vadītājiem latviešu un krievu valodas apmācības organizēšanā un pasniedzēju atlasē.

4. Partijas rajonu komitejām, partijas pirmorganizācijām, arodbiedrību organizāciju komiteju priekšsēdētājiem un uzņēmumu un iestāžu vadītājiem uzdot plašu iedzīvotāju slāņu apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu darbinieku vidū veikt izskaidrošanas darbu par latviešu un krievu valodas apgūšanas nepieciešamību.

5. Partijas rajonu komitejām uzdot sniegt palīdzību minēto uzņēmumu un iestāžu partijas organizācijas sekretāriem un vadītājiem latviešu un krievu valodas apmācības organizēšanā un nodrošināt kontroli par šī pasākuma izpildīšanu.

6. Kontroli par šī lēmuma izpildi uzdot visām partijas pilsētas komitejas nodaļām.
_____________________________________________________________

Avots: Latvija padomju režīma varā 1445-1986: Dokumentu krājums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. 463 lpp.>Nr.45, 211.-214.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 102.f., 14.apr, 8.l., 83., 84.lp.