[1944. gada 26. maijā]
___________________________________________________________

Pilnīgi slepeni

“Apstiprinu”
Latvijas PSR Iekšlietu Tautas
komisārs, valsts drošības komisārs
Eglītis
1944. g. 26. maijā

Latvijas PSR IeTK visiem pilsētu, apriņķu daļu
un nodaļu priekšniekiem

Tikai IeTK priekšniekam_______________
Biedram_______________
________________pilsētā

Ar PSRS IeTK 1941. g. 30. IX pavēli Nr. 001414 un 1942. g. 14. oktobra pavēli Nr. 002264 daļai cīņā pret bandītismu uzdots:

a) organizēt aģentūras operatīvo un izmeklēšanas darbu, lai atklātu un likvidētu visus bandītformējumus, bandītvienpatņus un izņemtu viņu atbalstītājus.

b) Vadīt un kontrolēt IeTK orgānu darbību cīņā pret dezertieriem un izvairījušamies no uzskaites un iesaukšanas SZSA un JKF.[1]

c) Izņemt pie iedzīvotājiem nelegāli glabājošos šaujamieročus.

Izejot no augstāk minētajiem uzdevumiem, kuri uzlikti Latvijas PSR IeTK daļai cīņā pret bandītismu, un vietējiem IeTK orgāniem tiek UZDOTS:

1. Līdz ar Sarkanās armijas virzīšanos Latvijas PSR teritorijā un tās attīrīšanu no vācu fašistiskajiem okupantiem, IeTK apriņķu un pilsētu aparātiem sekot tūlīt aiz Sarkanās armijas pirmajām vienībām.

2. Pēc ierašanās Jūsu apkalpojamajā apriņķī līdz ar pasākumiem pastāvošo bandītformējumu likvidācijai aģentūras pasākumu un karaspēka operāciju rezultātā kontaktā ar VDTK orgāniem veikt vācu fašistisko okupantu aktīvo ielikteņu, atbalstītāju, Dzimtenes nodevēju izņemšanu, pie kam jāarestē:

a) “Iekšējās pašpārvaldes departamenta” direktori, “apgabalu komisāri”, apgabalu un pagastu vecākie, apriņķu un pagastu valdes locekļi, pilsētas galva (birģermeistars) un citi augsti ierēdņi, kuri saistīti ar pilsētās vācu radīto administratīvi saimniecisko aparātu, tāpat visi atklātie un slepenie gestapo līdzstrādnieki, kā arī citu pretinieka sodīšanas un izlūkošanas orgānu darbinieki;

b) policijas orgānu “pašaizsardzības vienību”, policijas bataljonu un “drošības policijas palīgvienības (Arāja vienība)”, koncentrācijas nometņu, “krievu atbrīvošanas armijas” (KAA), Latvijas SS leģiona vadošais un komandējošais sastāvs, kā arī citas līdzīgas organizācijas, ko izveidojuši vācu fašistiskie iekarotāji okupētajā teritorijā;

c) ierindas policisti vai augstāk uzskaitīto organizāciju ierindas darbinieki, kas piedalījušies sodīšanas ekspedīcijā pret partizāniem un padomju patriotiem vai arī izrādījuši aktivitātes okupantiem viņiem uzlikto pienākumu pildīšanā;

d) bijušās Sarkanās armijas militārpersonas, kuras pārgājušas ienaidnieka pusē vai labprātīgi padevušās gūstā, nodevušas Dzimteni, bet pēc tam iestājušās dienestā policijā, “KAA”, “nacionālajos leģionos” un līdzīgās organizācijās, kuras izveidojuši vācu fašistiskie iekarotāji;

e) no ciemu (sētu) vecākiem jāarestē tie, kuri aktīvi palīdzējuši okupantiem: sakari ar ienaidnieka sodīšanas vai izlūkošanas orgāniem, izdevuši okupantiem padomju patriotus, spieduši iedzīvotājiem nodot nodevas utt.

3. Iesaukuma gadu personas, kuras vācu laikā strādāja par ciema (viensētu) vecākiem, ierindas policistiem, tāpat bijušie “pašaizsardzības vienību”, policijas bataljonu, SS “nacionālā leģiona”, “KAA” un citu tamlīdzīgu organizāciju ierindnieki, tai skaitā arī bijušās Sarkanarmijas militārpersonas, ja pret viņiem trūkst pierādījumu par nodevīgu darbību - nosūtīt uz speciālajām IeTK filtrācijas nometnēm kā vācu gūstekņus.

Piezīme: Nav arestējamas un nosūtāmas uz nometni personas, kuras sniedza palīdzību partizāniem, Sarkanās armijas militārpersonām, kas bija kritušas gūstā vai ienaidnieka aplenkumā vai palīdzējušas iedzīvotājiem sabotēt okupācijas varas pasākumus.

4. Šīs direktīvas 2. un 3. punktā minēto kategoriju personas, kuras nav padotas arestam un nosūtīšanai uz nometnēm, uzņemt operatīvajā uzskaitē un pakļaut aģentūras novērošanai.

5. Par arestētajiem vācu izlūkošanas orgānu līdzstrādniekiem, diversantiem un teroristiskiem un pretpadomju elementiem noteiktā kārtībā ievadīt izmeklēšanas lietas, veikt apvainoto iepriekšēju nopratināšanu un kopā ar lietām pēc piederības nodot VDTK orgānu rīcībā.

IeTK orgānu pārējo arestēto lietas līdz izmeklēšanas beigām veic IeTK orgāni, un pēc to izbeigšanas kopā ar lietišķajiem pierādījumiem un vērtslietām nosūtāmas Latvijas PSR IeTK slēdzienam un tiesāšanai. Pēc šīm lietām arestētos atstāt uz vietas, pārskaitot arestā Latvijas PSR IeTK rīcībā.

6. Līdzās apriņķa attīrīšanas darbam no bandītdumpīgā un nodevīgā elementa izveidot aģentu ziņotāju tīklu, uzdodot viņiem bandītdumpīgo formējumu, grupu un bandītvienību noskaidrošanu.

Lai veiktu operatīvo uzskaiti, blakus tam visam aģentūras ziņotāju tīklam uzdot noskaidrot personas, kas pie vāciešiem kalpoja par policistiem, vecākajiem, brīvprātīgiem karaspēka daļās un par ierēdņiem administratīvajās un policijas iestādēs, tāpat personas, kas glabāja ieročus un munīciju, kā arī dezertierus.

7. Bandītu, policistu un citu elementu aģentūras un izmeklēšanas procesos izvēlēties un savervēt aģentus-maršrutniekus un virzīt tos pa viņu sakaru līniju, lai noskaidrotu un izdibinātu bandītu grupas, bandītisma un nemierniecības organizatoriskus centrus.

8. Konstatējot bandu formējumus, veikt enerģiskus pasākumus, lai iefiltrētu iekšējos [bandas] aģentus, kas spētu bandu novadīt zem operatīvā trieciena.

9. Pēc norunas ar karaspēka vadību izstrādāt plānu cīņai pret dezertieriem un tiem, kas izvairās no karadienesta, periodiski pārbaudot dokumentus apdzīvotās un sabiedriskās vietās, organizējot apgaitas un patruļdienestu dienā un naktī. IeTK AN operatīvo darbinieku vadībā ar iznīcinātāju bataljonu spēkiem vai IeTK iekšējo karaspēku, kur tikai iespējams, sistemātiski izsūtīt izlūkošanas-meklēšanas grupas (IMG), bet, ja ir dati par aizdomīgu personu slēpšanos, veikt operatīvos karaspēka pasākumus, lai ķemmētu mežu masīvus un purvus.

10. Ja satvertie seržanti un ierindnieki ir vainīgi tikai dezertēšanā (KPFSR KK 193-7. paragrāfa punkts “g”), tad pēc neatliekamu izmeklēšanas darbu veikšanas: aizturēšanas protokola noformēšana, dokumentu atņemšana, liecinieku nopratināšana aizturēšanas vietā un tamlīdzīgi, saskaņā ar [PSRS] ATK[2] 1943. g. 21. augusta pavēli Nr. 0413 aizturētos ar visiem dokumentiem nosūtīt tuvākā karaspēka garnizona priekšnieka rīcībā nosūtīšanai uz soda bataljoniem.

11. Ja ir pārbaudīti materiāli, ka aizturētais dezertieris veicis smagākus noziegumus (bandītisms, laupīšana, nogalināšana, atkārtota dezertēšana), kā arī aizturot dezertierus no virsnieku sastāva, izmeklēšanas parastajā kārtībā pēc šīs lietas pabeigšanas to nosūtīt kara prokuroram nodošanai Kara tribunālam, bet apsūdzības raksta norakstu šajā lietā nosūtīt Latvijas PSR IeTK daļai cīņai pret bandītismu.

12. Sistemātiski veikt darbu trofeju un mūsu ieroču un munīcijas izņemšanā iedzīvotājiem.

13. Veikt sīku rajona teritorijā veikto bandītu uzbrukumu, bruņoto laupīšanu, teroristisko aktu, kaujas sadursmju, konstatēto dezertieru grupu un ienaidnieka parašutistu izmešanas gadījumu uzskaiti pēc klātpieliktās formas.

Pielikumā: Uzskaites žurnāla forma.

Latvijas PSR IeTK daļas priekšnieka vietnieks
cīņai pret bandītismu, valsts drošības majors
Bediks

1944. g. 26. maijā
Nr. 001/39

Avots: Latvijas nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sastādījis un komentējis Strods, H. Rīga: Preses nams, 1999. 656 lpp.>Nr.27, 134.-138.lpp.

Dokumenta atrašanās vieta: LVA, 1822.f., 1.apr., 244.l., 1.-4.lp. Mašīnraksts krievu valodā ar atzīmi “Pilnīgi slepeni”, valsts drošības majora Bedika parakstu un LPSR VDTK Tautas komisāra Eglīša apstiprinājumu 1944. gada 26. maijā.

[1] Strādnieku Zemnieku Sarkanā armija un Jūras kara flote.

[2] PSRS Aizsardzības Tautas komisariāts.

Par Iekšlietu Tautas komisariāta vienību darbību šīs instrukcijas izpildē skatīt - Marijas Lingas atmiņas par PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta vienību veiktajām “tīrīšanām” Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā februārī.